Gleznotāja, mākslas kritiķe, Amerikas Latviešu mākslinieku apvienības (ALMA) vadītāja Linda Treija ir JG mākslas redaktore.

 

 

Linda Treija

 

ALMA izstāde pavasarī 2024

 

Laiks paskrien nemanot! Neticami, ka kopš iepriekšējās Amerikas Latviešu mākslinieku apvienības izstādes Filadelfijas Brīvo latvju biedrībā jau pagājuši 10 gadi! Tā notika 2013. gada rudenī. Nākošā ALMA izstāde „Par spīti visam!” 2020. gadā bija virtuāla, jo tas bija pandēmijas laiks. Šogad izstāde, kuru atklāja 6. aprīlī, notika pavasarī, un tajā piedalījās deviņpadsmit mākslinieki. Ir jauki apzināties, ka mākslinieku skaits, kuri piedalījās 2013. gada izstādē, nav samazinājies. Problemātika ar šāda veida izstādēm slēpjas tajā, ka ALMA biedri ir izkaisīti pa visu Ameriku un mākslas darbi jāsūta, kas pats par sevi ir sarežģīts un dārgs process. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka vairumā izstādē piedalījās mākslinieki no Filadelfijas, Ņujorkas, Vašingtonas un to apkārtnes. Izstādē bija pārstāvēta glezniecība, grafika, digitālā māksla, fotogrāfija, tēlniecība, tekstilmāksla, darbi jauktā tehnikā un teātra leļļu māksla. Lai aprakstītu izstādi, pievērsīsim uzmanību katra mākslinieka darbiem atsevišķi.

Guna Mundheima (ALMA prezidente 2009-2011) izstādē piedalījās ar eļļas gleznu Seja starp kokiem (Face in Trees), kurā redzams mākslinieces portrets starp koku zariem. Viņa bieži pavada laiku okeāna krastā un Arizonā, un arī gleznās tas atspoguļojas – gaišas, zilganas, arī pelēcīgas, sarkanbrūnas krāsas, skaists jūtīgums un apcerība. Koku zaru spēle sasaucas ar portreta vaibstu līnijām.

Pēteris Šnore (Peter D. Schnore) uzsāka savas mākslinieka gaitas kā minimālists, bet lielāko sava mūža daļu glezno eļļas tehnikā reālisma manierē. Viņš izstādīja kluso dabu C Kapitālistam, pašportretu Pats pirms pulka gadiem un minimālisma stilā, viņa vārdiem „laikmetīgi jauktā” tehnikā veidotu telpisko darbu Aiz zilā - otro reizi.

Ainas Roman izstādītās trīs ainavas Staigāt pa laukiem (Walk the Fields), Ziemas mala (The Edge of Winter) un Pavasara lauki (Fields of Spring) ir gleznotas akrila tehnikā uz audekla ar māksliniecei tik raksturīgo emocionālo krāsu žestu valodu. Viņas darbi veidojas no brīviem, lieliem otas un paletnaža triepieniem un izteiksmīgas krāsu spēles. Tajās galvenokārt uztveramas izjūtas un dabā tvertais mirklis.

Māris Salmiņš, gleznotājas Birutas Delles studijas „Zemūdene” bijušais dalībnieks, piedāvāja savas klasiskā stilā, izcilā krāsu kolorītā, izteiksmīgā otu triepinā gleznotās eļļas gleznas. Viņa darbi Ilgais ceļš mājup, Ābeles stiprums un Saglabā gaismu! sevišķi izcēlās ar ekspresīvo krāsu gammu un gaismēnu.

Aijas Moeller akrila gleznas raksturīgas ar plašu, nepiespiestu vērienu gan triepienā, gan krāsā. Asins sarkanas magones, sievietes portrets, koša ziedu pļava – Noteiktā laikā un vietā (At certain Time and Place), Neesošo attiecību jutekliskums (Sensuality of nonexistant Relationship) un Magoņu pļava (Poppy Fields) ir vizuāli un emocionāli pacilājoši un aci piesaistoši darbi.

Aīdas Bērziņas darbi ir neliela izmēra akvareļi Baltie īrisi un Ciemos Cesvainē, kas gleznoti ar lielu iejūtību, mīļumu un pietāti.

Juris Cimbuļis izstādē piedalījās ar četriem darbiem no sērijām Eiropas karš un Meža brāļi, kas radīti uz rasējamā papīra, fonā savelkot ģeometriskas līnijas un gleznojumam pārklājoties tām pāri. Tajos skaidri iezīmējas kontrasts starp pamatā esošajām ģeometriskajām formām – taisnstūriem, trijstūriem, un krāsu triepieniem, kas gleznoti brīviem, plašiem otu vēzieniem. Viņa darbos blakus pastāv noteiktā ģeometriskā lietu uzbūve un radošā, robežām nepakļautā forma.

Rotkaļa Andra Rūtiņa agrīnie pasteļi Grāmata, Huans un Raibs runcis ir veidoti brīvā un ekspresīvā stilā, kas piesaista skatītāju uzmanību ar zīmējuma veiklumu un tonālo, kā arī krāsu kontrastu.

Kikas Nīgales mākslas darbi ir gandrīz vai fiziski ietekmējoši. Viņa glezno, bieži izmatojot košu krāsu kontrastus – kā oranžs ar zilu, dzeltens ar tumšu kontūru, uz koka plāksnēm. Tās tiek izzāģētas un saliktas telpiski, veidojot izteiksmīgas vizuālas kompozīcijas. Darbos Introspekcija (Introspective), Lūzumi (Fracture divisions), Plaisa(Crack) skatītājā rodas asociācija par izplūstošu vulkāna lavu, gaismas un tumsas spēli. Darbs Ieskaties sevī (Take a good look) ir milzīgs melns telpisks darbs ar mazu spogulīti novietotu acu augstumā.

Pašreizējās ALMA vadītājas Lindas Treijas trīs darbi bija saistīti ar latviskā vainaga tēmu. Divos no tiem parādījās viņas gleznās bieži sastopamie putnu tēli. Nīcas līgava, kraukļa „līgava”, kurai galvā Kurzemes vainags ar metāla stieplītēm, otrā darbā Lībiešu līgava – baltai dūjai galvā lībiešu kāzu vainags, un trešajā, lielāka formāta darbā Kurzeme detalizēti atainots vainaga fragments sudraba, melnbaltā un sarkanā krāsu gleznojumā. Visi darbi tapuši jauktā tehnikā uz koka.

Rita Laima Bērziņa daudz darbojusies ilustrācijas laukā, un viņas zīmējumi ir smalki, mazliet naivistiskā, rotaļīgā stilā zīmēti. Šoreiz izstādē bija aplūkojami viņas darbi – viens lielāka formāta – Četri, kas attēloja zīmuļa tehnikā smalki izstrādātas četras pūces, koši zaļā izgrebtā rāmī ierāmēta ainava ar ziediem Zeme krāsaino zīmuļu tehnikā un maza izmēra, sakomponēta teksta un zīmejumu kolāža Mamma.Tētis.Es, kas veltīts mākslinieces vecākiem.

Krista Svalbonas, latviešu un lietuviešu izcelsmes māksliniece, izstādē piedalījās ar vienu lāzera griezuma tehnikā veidotu arhīva pigmenta izdrukas darbu Kas paliek 5 (What Remains 5) no cikla Kas paliek (What Remains), kas ir saistīts ar mājas un dislokācijas tēmu, kā arī arhitektūras ietekmi uz cilvēka psiholoģiju. Grafika izceļas ar interesanto īpašo tehniku, pielietojot lāzergriezumu. Darbs tiek pasniegts telpiskā veidā.

Lelde Kalmīte (ALMAs prezidente 1995-2001) piedalījās ar trīs grafikām Dārzs Čikāgā – filigrāni tušas tehnikā izzīmētām dārza ainavām. Māksliniece diviem darbiem bija izvēlējusies izmantot zelta tušu, kas piedeva zīmējumiem holandiešu vecmeistaru grafiku atskaņas.

Iga Strause Godejord izstādīja trīs zīda apgleznojumus, ainavas Rudens Latgalē. Muižas vēji (Fall in Latgale. Manor Winds), Mazais dzidrais ezers (Little Clear Lake) un Ainava (Landscape), un kā jau uz zīda, tie ir romantiski, skaisti gleznojumi. Viņa savā gleznojumā ar spilgtām, vitālām un drosmīgām krāsām cenšas parādīt dabas elementus, tās stihijas abstraktā vienkāršībā.

Fotogrāfs Guntis Lauzums izstādīja trīs darbus. Trīs digitālās fotogrāfijas ir veidotas abstrakcionisma un minimālisma tradīcijās, pētot līniju, ģeometriju un gaismēnu. Formas ir manipulētas līdz salauzītām, daudzkrāsainām pikseļu ģeometriskām daļiņām. Ceturtā fotogrāfija Latviešu tautas deja Nr 1, (Latvian Dance Nr 1) ir veltījums latviešu dziesmu un deju svētkiem un izceļas ar horizontālo kompozīciju, kā arī izteiksmīgo dzeltenās krāsas domināciju.

Dace Marga ienāca izstādē ar fotogrāfiju Kompozīcija ar gaismu # 21 (Composition with Light #21). Mākslinieces fotogrāfijas vienmēr ir gandrīz kā gleznas – akvareļi, kurās spēlējas gaismu un krāsu plūdinājumi. Viņas mērķis ir bez datora manipulācijām iegūt attēlus, kuros vienkāršu priekšmetu sastapšanās ar dabisko gaismu rada kaut ko vienreizēju un neikdienišķu.

Uģis Nīgals reprezentēja datorgrafikā veidotus izdrukas darbus Power House, Lielais sprādziens (Big Bang) un Interjers (Interior), kurus raksturo koša krāsainība, izteikti vīrišķīgas un skaidras formas, līnijas. Skatītāja acs var izsekot kā ģeometriskās formas pāriet viena otrā, izvijas līnijās, veido laukumus, un krāsas pakāpeniski nomaina toņkārtas. Tas viss veido vizuālo attēlu, kas ir iluzoriski telpisks, gandrīz fiziski sataustāms.

Tēlniecību pārstāvēja Gints Grīnbergs ar smalki veidotajiem, mazformāta figūrām – gailīšiem Melngailis un Baltgailis, kas ir salodēti, kā viņš pats izsakās, no „metāla atradeņiem”. Skulptūras top, izmantojot lietotus, pārstrādāšanai nolemtus materiālus. Šos cilvēka un tehnoloģijas veidotos objektus mākslinieks pārveido sarežģītās un daudzveidīgās dabas formās.

Māksliniece Sebastienne Mundheim izstādi ļoti netradicionāli atsvaidzināja ar lielformāta lellēm, kuras izvietojās uz skatuves, tā iegūstot vajadzīgo apgaismojumu un teātra klātbūtnes efektu. Viņas darbs bija lielu kustīgu leļļu galvas un viena pilna auguma lelle, kas tika darinātas profesionālai un atzīstamus sasniegumus guvušajai izrādei Lielais draudzīgais milzis (Big Friendly Giant).

 

Sebastienne Mundheim. Lelles no izrādes Lielais draudzīgais milzis
(The BFG (Big Friendly Giant)).  

 

Izstādes video un informāciju var sameklēt ALMA mājaslapā <https://www.americanlatvianartists.com/>.

Par šī gada izstādi lielā mērā jāpasakās Filadelfijas Brīvo Latvju biedrībai, tās prezidentam – Jānim Čakaram, valdei, it sevišķi Lailai Mednei un neatsveramajiem palīgiem, ALMAs biedriem un kolēģiem – Uģim Nīgalam un Pēterim Dajevskim, kā arī visai Filadelfijas latviešu sabiedrībai par atbalstu un atsaucību. Un, protams, milzīgs paldies māksliniekiem, kuri veidoja šo izstādi!

 

„ALMA izstādes pavasarī. 2024.” atklāšanā. ALMA biedri, izstādes dalībnieki.  

No kr.: Aīda Bērziņa, Aina Roman, Uģis Nīgals, Linda Treija, Juris Cimbulis, Dace Marga, Rita Laima Bērziņa