Sarma Muižniece Liepiņa
 

Grafiķis
un skolotājs
Janis Šternbergs

(dzimis 1900. gadā Liepājā – miris 1981. gadā Dallas, Texas, ASV)

 

Muzeja un pētniecības centra „Latvieši pasaulē” Rīgā izstāde „Pārsteidzošais folio –Jaņa Šternberga grafikas darbnīca Fišbahas bēgļu nometnē Vācijā, 1946-1949” un ar to saistītie referāti iepazīstina ar grafiķa dažādiem darba un radošajiem posmiem gadu pirms viņa 125. jubilejas.

Janis Šternbergs ļoti agri izceļas ar savām grafikas prasmēm, ar darba tikumu un spēju grafikā atdarināt vismazākos sīkumus un kustības. No 1927.-1928. gada ar Latvijas valsts stipendiju Janis Šternbergs papildinās vara gravēšanā pie profesora Ferdinanda Šurnboka (Schuernbock) Vīnē, Austrijā, studē arī anatomiju un zīmēšanu Vīnes mākslas akademijā. 1932. gadā beidz Richarda Zarriņa vadīto grafikas meistardarbnīcu, iemācoties visas klasiskās grafikas tehnikas. Paralēli 15 gadu ilgam maizes darbam Latvijas valsts papīrspiestuvē, kur viņš rūpīgi veido naudas zīmes (simts latu zīmi), pastmarkas, vērtspapīru gravējumus, Šternbergs veic ap 1500 privātu pasūtinājuma darbu, ilustrējot, veidojot apvalkus, zīmējot ģīmetnes. 1941. gadā Šternbergs uzņemas vadīt grafikas darbnīcu Latvijas mākslas akadēmijā.

Otrā pasaules kara laikā, kopā ar dzīvesbiedri gleznotāju Eriku Šternbergu un dēlu Edmundu, Šternbergs dodas no Latvijas bēgļu gaitās uz Vāciju. 1945. gadā viņi nonāk vienkāršās barakās starp slaidajām priedēm Fišbachas bēgļu nometnē, Nirnbergas tuvumā, amerikāņu zonā. Dažādu izglītības programmu vadīšanā bēgļu nometnes vadība iesaista Fišbachā nonākušos Latvijas skolotājus, mūziķus, rakstniekus, teātriniekus un māksliniekus, un drīz Mākslas akadēmijas docents iekārto un vada grafikas darbnīcu, lai tajā mācītu jaunus grafiķus ar dažādos darbos praktiski pielietojamām prasmēm. Jaņa Šternberga grafikas kursos mācās talantīgie, tad vēl jaunie latviešu trimdas mākslinieki, tostarp Viestarts Aistars, Arturs Damroze, Ojārs Šteiners un Gastons Ērglis. Šternbergu pāris arī māca amerikāņu armijas speciālās izglītības centrā Nirnbergā.

1949. gadā Janis Šternbergs pieņem darba piedāvājumu Kentakijas universitātes mākslas departamentā ASV, kur viņš, tālu no citiem latviešu māksliniekiem un kritiķiem, turpina ar stingru roku, bet atvērtu prātu mācīt un audzināt jaunus grafiķus. Līdztekus viņš izstrādā inovatīvus jauninājumus savos grafikas darbos. Tajos arvien vairāk dominē dzidras krāsas, ar reālām savijas abstraktas formas. Šternberga meklējumi un tehniskie risinājumi ir vērtīgs pienesums Savienoto valstu grafikas mākslai.

1973. gada decembrī Janis raksta vēstulē no Kentakijas savam kolēģim Arnoldam Sildegam: „Es kopš 1964. gada neesmu darījis pasūtinājumu darbus. Beidzu darbu universitātē 1970. gada vasarā un kopš tā laika esmu pilnīgi brīvs kungs par manām idejām un to izpildījumiem. Es vairs neilustrēju un nelietoju simbolus. Gataviem darbiem izdomāju nosaukumus tikai tāpēc, ka tas ir pieņemts. Es tikpat varētu viņus nokrustīt ar personu vārdiem, kā piemēram: Lavīze, Kristaps, Brencis, Trīne u.t.t. Brīnos pats, ka mani vairs nevaldzina cilvēku tēli. Man galvenais ir darba attīstības gaitā pakāpeniski pievienot bilžu elementus, kuri līdzsvaro kompozīciju un rada dažādību uzmanību punktos, līdz darbs sasniedz apmierinājumu un gatavību. Tāda pieeja nerada konfliktu starp iecerēto un gala rezultātu. Pielietojot dažādas grafikas tehnikas, iznākums ir dažreiz pārsteidzošs un es redzu darbu līdzīgi tiem citu mākslinieku darbiem, kuri man patīk, un man patīk citu darbi bieži labāk, kā mani paša.”

Kaut arī Fišbahas nometne bija lēmusi Šternberga audzēkņu darbu kolekciju publicēt, ar prof. Jāņa Siliņa ievadu, tas netika īstenots, un tikai šopavasar, 74 gadus vēlāk, Pārsteidzošais folio – sava veida grāmata vienā eksemplārā ieraudzīja dienas gaismu, piedzīvoja grāmatas atvēršanas svētkus, satika savus lasītājus Rīgas centrā. Muzeja un pētniecības centra „Latvieši pasaulē” (LaPa) Pārsteidzošais folio izstādītos origināldarbus papildināja priekšmeti un fotogrāfijas, 14. martā mākslas vēsturnieka Jāņa Kalnača referāts „Janis Šternbergs un Fišbahas grafikas mākslas studija” un 16. maijā izstādes kuratores Sarmas Muižniece Liepiņas stāstījums „Izmaiņas grafiskā rokrakstā: Jaņa Šternberga smilšu raksti un puduri 1960. - 1970. gados”.

 

Izstādes kuratore Sarma Muižniece Liepiņa ir dzejniece, māksliniece un sabiedriska darbiniece.

 

 

Izstādes „Pārsteidzošais folio - Jaņa Šternberga grafikas darbnīca Fišbahas bēgļu nometnē Vacijā, 1946-1949” atklāšanā.

No kreisās: Mārtiņš Šternbergs, Inguna Šternberga, Raits Eglītis un Sarma Muižniece Liepiņa.      Foto: Māra Sīmane