šodien ir brīvdiena
tirgi stāv tukši
zirga aste rāmi skaita laiku
dienas dunas dusā
viss kļuvis rimts
tikai klusi klusi
sīc oda
ēna
griestu lampā
iesprūdusi
* * *
vakars uzplaukst
aizmēžot rūsu
no debesīm dziļām
valodas dzīlēs
apmaldījusies zivs izkāpj krastā
un
izmisā
pēc dzīvības elpu tver
atspiežot zvīņas pret kroplu stumbru
pēkšņi
purva priede griež
šķēlēs klusumu
kliedzienu duetā
zeme dun
skaņās mulčas izbiedēta
zivs dod astei vaļu
un
spuras kā
spārnus vēcinot
steigšus aizpeld
pa sapumpuroto debesu straumi
* * *
ir sestdienas rīts
iejūdzu savu rūtaino riteņsomas bērīti
(kā
jau brīvdienās ierasts)
ūdens apļi zaļās
lūgšanu bļodās
nebūtībā
norimst un pazūd
ar puszābaka papēdi
rūtainajam kumeļam strauji
nospiežu pēdu bremzes
kā
izliets piens
pie mājas
putneļu
ņemšanās
smagās nešļavas pagaidīs
visupirms jāuzsūc
ķermenī
veldze
pieneņu pļavā
par maz ar
šo rāmavu
nepietiek
šīs dienas
gribu rokā
roku tavu
ķermeņu strāvas
tad vibrēs kā
putnu rīkles
dziedot riesta dziesmu
* * *
vakara zvans iepeld pilsētā
piebriedinot liepas
riteņsomas riteņi sitas pret manu topošo dzejoli
grūsnums atklājas kastaņas svecē
grūsnum zaļā
sēklā
no kreisā
riteņsomas riteņa manā
priekšā
izlec dzejolis un ieķeras novalkātā
beretē
ja tagad saliktu rokas varētu izplaucēt domu
bet sanāk vien bezgalīga gaisma
saule zenītā
drīz vien diena rietēs
atlaid
svētī
un piedod
* * *
pavasarī
iemaldījusies vasara
gribas briestošajos kokos ielikt augli no sevis paša
ievas nobirdina pēdējās asaras
bet
tās jau tikai zvaigznītes mazas
plūst gaisma pār pilsētas skursteņiem
tā
kā
atols debesīs
un
virs apvāršņa zvaigzne
ai!
vēlos es mesties atolā
kā
tikko dzimušu pieneņu atvarā
kas vilina nevainīgu nāru
vai
briedušu sirēnu dziesmām
* * *
mani piemānīja zila debess
tās dzidrais zilums ir tikai tamdēļ
lai mūsu aklums nemanītu zvaigznes
debesjums sien jūrnieku mezglus
uz plaukstošu pieneņu klāja
zilgmes sievišķais augums kā
sfinksai
nogūlis vaskotā
pļavā
lai pēļotu vietu
ābeļziedu raudām
pienes smagsaldā
smarža vilina bites
kā
aizmiršanās opijā
kārdina pievilto
par
šīm debesu zivīm citu lielāku
šovakar nava
kur palicis skursteņslauķis ar spulgām laimes pogām?
jau ilgāku laiku akli ejam viens otram garām
pulksteņi pielīst ar medalu
un
visu nakti dzied
