Jaunā Gaita nr. 318. rudens 2024
 Foto: Jānis Romanovskis |
Latviešu Dziesmu Svētku Biedrības Kanādā valdes priekšsēdis
Juris Ķeniņš
XVI LATVIEŠU DZIESMU UN DEJU SVĒTKI KANĀDĀ – KAS JAUNS, KAS SVAIGS?
Dziesmu svētki skan Kanādā (arī ASV) kopš 1953. gada – nesen, 2023. g. oktobrī, Kanādā nosvinējām 70 gadu jubileju. Pirmie rīkotāji – trimdinieki – mēģināja atdarināt svētkus, kādus viņi būtu piedzīvojuši Latvijā ap galveno sarīkojumu „Koru kopkoncerts”. Galvenie uzdevumi šai pirmajai paaudzei bija uzturēt valodu, kultūru un tradīcijas.
Bet tā kā bēgļu gaitās gāja arī liels skaits radošu mākslinieku, to starpā komponisti un rakstnieki, nebūtu pārsteiguma ja šis un tas jauns arī būtu parādījies tajos laukos. Pirmā „Kanādas latviešu dziesmu svētku Organizācijas Komitejā” no septiņiem locekļiem atrodam četrus komponistus (Jānis Cīrulis, Ērika Freimane, Tālivaldis Ķeniņš un Valdemārs Linde) un mācītāju, vēlāk arhibīskapu, arī dzejnieku Arnoldu Lūsi. Radošie gari pārsvarā! Par minētiem komponistiem, visi arī bija latviešu koru diriģenti, un šis radošais gars ietekmēja koru darbību Toronto un blakus Hamiltonā.
Tā arī bez tradicionālā kora koncerta un „Tautas deju rīta” bija arī vairāki pasākumi veltīti jaunradei: jaundarbu konkurss mūzikā, Jaundarbu koncerts un „Rakstnieku rīts” ar vietējām autorēm: Angeliku Gailīti, Birutu Senkēviču, Veltu Tomu, Ingridu Vīksnu un citas, Zinaidai Lazdai piedāvājot iedvesmojošu ievada eseju svētku programmā (kura tikai ar 1970. gadu saņēma nosaukumu Vadonis).
Jauns, svaigs un unikāls ir bijušas raksturīgas īpašības svētkos Kanādā, un šajās rindās ir mēģinājums atklāt, bez tradicionālā, kurš, protams, arī bija, kas bija īpatnējie pienesumi XVI Latviešu Dziesmu un Deju svētkiem Kanādā.
Jaundarbu konkursu mūzikā 1970. gadā pārņēma konkursu jaunākas paaudzes daiļražiem. Pirmie laureāti bija šodien ļoti pazīstami mūziķi Lilija Zobens (Lielbritānija) un Mārtiņš Aldiņš (ASV), abiem izpildot sagaidīto nākotni. (Lilija Zobens bija šo svētku virsdiriģente, viņas meita Andra Zobens-East arī.) Ar 1986. gada svētkiem šo jaunradi uzņēmās dejotāji ar pirmo jaundeju horeogrāfijas konkursu. 2024. gadā piedalījās 17 horeogrāfi, 13 deju kopās ar 20 jaunām dejām. Rīgas meistars Agris Danilēvičs skaitliski bija priekšgalā ar trīs jaunām dejām, kuras dejoja kopas no ASV, Kanādas un Latvijas. Lielāko balvu, „Skatītāju balvu”, uzvarēja Danilēvičs un viņu vadītā jauniešu grupa no Rīgas „Dzirnas” ar deju „Meitas mani melli sauca”. Kopā ar šo balvu pienāca tiesības un uzdevums šo deju atkārtot Tautas deju lieluzvedumā pie milzīgiem aplausiem.
Vēl pie dejām, ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu, svētki pasūtīja jaunu deju 2024. gada lieluzvedumam. Tā kā dažiem ansambļiem Ziemeļamerikā vairs nav pilna sastāva iespējas, lūgta bija deja četriem pāriem. Deju komiteja aicināja pazīstamo Rīgas autori Dagmāru Bārbali, Rīgas Tehniskās universitātes Tautas deju ansambļa „Vektors” māksliniecisko vadītāju, uzrakstīt tādu deju. Horeogrāfes uztverē jaunai dejai vajadzēja arī jaunu mūziku, un tika sarunāts grupas „Auļu” bungu meistars Mārtiņš Miļevsksis, kurš uzrakstīja jauku dziesmiņu pie Ingas Cipes teksta „Ai, bagāta man zemīte”. Izpildītāju kolēģija, kuri ierakstīja dziesmu tik pat jauki, to starpā „Prāta vētras” Renārs Kaupers. (Dziesmu var dzirdēt „Spotify”.) Jaunā deja eleganta, burvīga un noteikti paliks repertuārā, un pie viena gabala reizē divi jaundarbi! Vajag arī piebilst, ka svētki Kanādā ir vienīgie pasaulē, kuros dejo pie dzīvas mūzikas, atkal 2024. gadā, kā 2019. gadā, šos pavadījumus piedāvājot „Raxtu Raxti”, kuri bija iemācījušies garo programmu ar tikai divām dziesmām no viņu pašu repertuāra – malači!
Iespējams lielākais jaunums svētkos bija īpašs džeza (jazz) vakars, Toronto klubā „Jazz Bistro”. Ar Latvijas „Lielās mūzikas balvas” laureāti Artu Jēkabsoni jau pirms diviem gadiem bija runāts par uzstāšanos Toronto. Arta 2015. gadā izpelnīja stipendiju studēt džezu ASV, un kopš tā laika ir bijusi vairāku festivālu laureāte, to starpā Montreux Voice Competition, Sarah Vaughan International Competition un Ella Fitzgerald International Competition. Arta cerēja uz īpašu džeza programmu un ap viņu tika aicināta zvaigžņu parāde līdzdalībnieku: kontrabasists Andrew Downing, vairākkārt Kanādas ierakstu balvas „Juno” laureāts, flautiste Ilona Kudiņa, savā laikā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sastāvā, patlaban džeza izpildītāja no Bostonas, saksofonists Kvebekas Laval universitātes profesors Jānis Steprāns un „Raxtu Raxti” apbrīnojamais bundzinieks Artis Orubs. Pārpildītais Jazz Bistro vakars bija visu dalībnieku autorkoncerts, ar milzīgu atsauksmi no publikas.
Pāris dienas vēlāk Arta Jēkabsone un Agris Danilēvičs sadarbojās vēl citā jaunumā, jaukā „neakadēmiskā” vakarā, jaunām „Dzirnām” dejojot pie Artas mūzikas, džeza ansambļa izpildījumā, horeogrāfam radot deju lomu Artai, kamēr viņa dziedāja. Artai arī bija kompozīcija, veltīta svētkiem, ko viņa izpildīja ar ģitāristu Kasparu Zemīti pie Veltas Tomas dzejas.
Jauna dokumentāla filma Vairāk kā deja (producenti „Kultfilma”, režisors Pauls Dombrovskis) piedzīvoja savu pasaules pirmizrādi svētkos. No svētku Vadoņa: „stāsts par ģimeni, uzņēmību un dzirkstošo degsmi diasporas latviešu kultūrā”.
Teātris arī bija svaigs. Luga Dziesmu svētki – viedokļi par to, kā un kāpēc notiek Dziesmu un Deju svētki (autore Rasa Bugavičute-Pēce) saņēma 2022./2023. gadu sezonas „Spēlmaņu nakts” balvas vairākas nominācijas, autorei uzvarot par „Gada jaundarbu dramaturģijā”. Svētkiem Kanādā autore pārrakstīja lugu, lai labāk atspoguļotu ārpus Latvijas realitāti. Rasa Bugavičute-Pēce arī bija pārstāvēta vairākos koncertos, kā autore divām Raimonda Tigula dziesmām. Tā kā viņa dziedāja kopkorī, būtu jāprasa, kā jutās dziedāt savus vārdus tik lielā barā.
Rasa Bugavičute-Pēce arī piedalījās Rakstnieku cēlienā „Krustcelēs”, kopā ar vēl sešiem autoriem no Kanādas un ASV, katram lasot no saviem jaunākiem opusiem. Lasījumi notika arī angļu valodā: to starpā Matejs Kalns, vairāku ieredzētu romānu autors, Michaele Weissman, kura lasīja no The Rye Bread Marriage par dzīvi ar vīru Jāni Melngaili, un Baņuta Rubess divās valodās. Īpaši nozīmīgs bija Filadelfijas dzejnieka Lara Krēsliņa devums trīs valodās; ar sievas, ukrainietes, līdzdalību dzejas latviešu, angļu un ukraiņu valodās.
Ukraiņu godināšana notika arī citviet, to starpā Kopkora koncertā, kurā ienesa Ukrainas karogu un nodziedāja Ukrainas himnu. Svētku Mūzikas nozare bija pasūtījusi jaundarbu no Jura Ķeniņa; pētot ukraiņu tautas dziesmas, viņš atrada piecas foršas, kuras, nepārsteidzoši, bija par attiecībām starp puišiem un meitenēm – universāla tēma. Viņš izveidoja virkni ar ukraiņu tautasdziesmu melodijām un pielika tekstus no latvju dainām, radot jauku „stāstu” – Ukraiņu precību dziesmas. „Redz kur jaunis ozoliņis, Ar ieviņu savijies. Redz kur jauna mūs’ māsiņa, Ar tautieti saderēj’.”
Ar Latvijas Universitātes fonda atbalstu ieredzētais komponists Raimonds Tiguls kļuva par īpašu svētku komponistu, un viņa daiļrade atrada vietu piecās programmās, bieži ar komponistu pašu pie klavierēm. Speciāla vieta arī divās programmās bija viņa atklātam instrumentam „hang”, variants no Šveices, pamatots uz Karību salu eļļu mucu bungām.
Griežoties pie mūzikas, tā nozare plūda ar jaundarbiem. Kopkorim vien bija sešas jaunas dziesmas, to autori visi kanādieši: Jānis Beloglāzovs, Toronto kora diriģents (fifīga Latgales tautasdziesmu apdare); čellists, diriģents un svētku rīkotājs Juris Ķeniņš; gados jaunā koklētāja Laura Legzdiņa (tautasdziesmu apdare ar koklēm); nelaiķis Michael Pinsonneault, franču-kanādietis, precējies ar latvieti (virknējums par svētku saukli „Let’s, lec, Letts!”); koncertmeistare/koklētāja Rita Strautiņa (a cappella oriģināldziesma ar tautasdziesmu vārdiem) un komponiste/dziedone/pianiste Ērika Yost (populārā stilā ar bungām un basa ģitāru). Šīs dziesmas tekstam ir interesants stāsts: autore Natalie Fraser tikai nesen ir piekopusi savu latvisko pusi un iemācījusies runāt, pat dzejot latviski. Bravo! Iemīļotā komponiste Dace Aperāne, kuru gan kanādieši, gan amerikāņi uzskata par „savējo”, piedāvāja jaunu klavieru gabalu, veltītu pianistam Rūdolfam Ozoliņam (ASV), un viesu kora, Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas jauktā kora „Aura” diriģents Edgars Vītols piedāvāja savu skaņdarbu korim ar skanīgām vīna glāzēm.
Uz kora meistarklasi, maestro Edgara Vītola vadībā, ieradās arī kanādiešu koristi. Viena diriģente, uzzinot, ka Raimonda Tigula Moonlight Sound Design būs programmā, piedalījās pati ar savu „hang”.
Mūzikā speciālākais notikums neapšaubāmi bija soprāna Maijas Kovaļevskas līdzdalība svētkos, piedaloties trīs koncertos (viņas koncertmeistars agrākminētais Rūdolfs Ozoliņš, kolēģis jau no Mediņu Mūzikas skolas dienām), ar tautas dziesmu apdarēm, solo dziesmām un kā soliste Jurjānu Andreja kantātē Tēvijai. Protams, Maija bija aicināta arī dziedāt no operas repertuāru, ar kuru viņa ieguva pelnīto slavu, un klausītāji baudīja Puccini ārijas, laikam pirmo reizi kādos latviešu dziesmu svētkos.
Lai neiedomātos, ka svētkos viss bija tikai jaunākais no jaunākā, palika vēl krietna daļa tradicionāla repertuāra. Skatoties uz pēdējiem pirmskara neatkarīgās Latvijas Dziesmu svētkiem 1938. gadā, atrod, ka daudz no klasiskā atkārtojās Toronto: Alfrēda Kalniņa Dziedot dzimu apdare, Melngaiļa Jāņuvakars, Vītola Gaismas pils (Auseklis) un Beverīnas dziedonis (Auseklis), Jurjāna kantāte Tēvijai, pat izvilkums no Jāņa Kalniņa operas Hamlets. Un vēl tālāk pagātnē, dzejnieks Auseklis bija dalībnieks un aculiecinieks pirmajos Dziesmu svētkos Rīgā 1873. gadā: „Lepnās Rīgas vārti atvērās, viņas palodas pacēlās, un – nievātā tauta caur tiem iegāja. Rīga nodimdēja, Māras baznīca notrīcēja.” Tika godināts arī svētku ideju pamatlicējs Jānis Cimze, ar viņa Krauklīt’s sēž apdari, kokļu ansambļa pavadījumā, 20 koklētāji no trīs valstīm.
Svētki īpaši priecājās par attālākiem dalībniekiem. Uz svētku kopkori (vairāk nekā 900 dziedātāji) pieteicās koristi no 16 valstīm, (10 Eiropas valstis, Austrālija un Brazīlija, ASV, Kanāda un Latvija), un viņus vadīja 24 virsdiriģenti no 9 valstīm. Dejā bija 43 kopas no piecām valstīm, to starpā 14 ansambļi no Latvijas. Vēl nav pieminēta Latvijas izcilā deju grupa „Teiksma”, kura piedalījās deju lieluzvedumā un sniedza savu solo koncertu, dižā vadītāja Jāņa Ērgļa izkārtojumā.
Jaunumi netrūka citos laukos arī: izbraukumi ar kuģi pa Ontario ezeru; uz svētkiem importētais Valmiermuižas alus, gaišais un tumšais; Latvijas Republikas jaunā Kultūras ministre, kura svētku vakariņās bija gatava novadīt „Zilo lakatiņu” ar savu vīru, torontieti Pauli Miklaševiču, pie klavierēm Raimonds Tiguls; un pirmo reizi svētkos Kanādā Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, uzrunājot 3,000 klātesošos Kopkora koncertā: „… dziesma arī šodien, tāpat kā deja, palīdz mums noturēties pret dažādām dzīves grūtībām, dod spēku un enerģiju”.
Garš ceļš noiets kopš 1953. gada, un ir prieks novērot, ka šī radošā enerģija nav zudusi. Lai mūsu „novads”, 6,500 kilometrus no Rīgas, turpina būt dzīvs un radošs!
