Vēsturnieks Andrejs Plakans

1940.31.XII - 2024.04.VII

 

Kāda referāta kopsavilkums nekrologa vietā

 

„Pirms un pēc Plakana.” Tā nosaucu pirms nu jau divarpus gadiem nolasīto referātu par Andreja Plakana 2021. gadā publicēto apjomīgo mūža darbu – pēckara latviešu Rietumu trimdas vēsturi: The Reluctant Exiles: Latvians in the West after World War II. To raksturoju kā trimdas vēstures summējumu un nozīmīgu paplašinājumu no vienas puses un stimulu tālākai un izvērstākai pētniecībai no otras. Plakana sniegums ir nozīmīgs vairākos veidos.

Pirmkārt, Plakana sociālā vēsture pirmoreiz aptveroši kopumā analizē gan sabiedriskos procesus, kas centās saglabāt trimdas latvisko kodolu globālās izklīšanas apstākļos, gan pretējos procesus, kas sabiedrības locekļus un grupas pakļāva adaptācijai un asimilācijai vietējā vidē. Pēckara trimdas historiogrāfija līdz Plakana grāmatai bijusi fragmentāra, galvenokārt pašaprakstoša un faktoloģiska, koncentrēta uz trimdas sabiedrisko, kulturālo un ideoloģiski vadošo un organizatorisko daļu un tās sasniegumiem. Otrkārt, trimdas vēstures pētniecībā Plakans ienesis metodoloģisku standartu, par kuru var gan debatēt un strīdēties, bet kas nenoliedzami ir pamatā aptverošas, integrētas vēstures tapšanai. Treškārt, Plakana grāmata mudina Latvijas vēsturniekus pievērsties darbam, ko līdz šim galvenokārt veikuši trimdas literatūras pētnieki, to turpināt un vienlaikus met tiltu uz vēl priekšā stāvošo darbu – jaunās diasporas vēsturi. Taču pats svarīgākais ir fakts, ka šī grāmata vispār ir tapusi, turklāt kā personīgs veikums, jā – vēsturnieka varoņdarbs.

Kaut cik pārzinot Latvijas vēsturnieku vidē notiekošo, varu apstiprināt, ka Plakana grāmata vēl ilgu laiku būs vienīgā aptverošā, integrētā trimdas vēsture. Tas ir pētījums, uz kuru vēl ilgi būs jāatsaucas vēsturniekiem un citu nozaru pārstāvjiem, kuri par trimdu rakstīs pēc viņa. Grāmata – piemineklis. Un – izaicinājums.

Valters Nollendorfs