Jaunā Gaita nr. 318. rudens 2024
Agata Puvaļska – dzimusi Olkušā, absolvēja Jagaiļa Universitāti Krakovā (tiesību zinātne), sniedz juridiskās konsultācijas. Spilgta debija (2021) izvirzīja viņu Polijas dzejiskā avangarda kodolā. Turpinot dialogu ar vecāku paaudžu pārstāvjiem, viņa cenšas dabūt savos dzejoļos „neaprakstīto pasauli”, tostarp „jauno laiku” cilvēku. Viena no konceptuāla literārā žurnāla Kontent redaktoriem. Izdevusi 4 grāmatas, jaunākā – Funky Forest (2024).
|
Agata Puvaļska no poļu valodas atdz. Sergejs Moreino
«HAKA!», 2021
cilvēku zvēru un dievu zemei cauri pabrauc gar mazdārziņiem iežogojumu sietiņā nekustīgu lapotni koka būdiņu kobaltu apmazgātu hlorofilu gar saplēstās džutas loksnēm ar brezentu piesegtiem maisiem svaigā sniega aplenkumā pamestajām priedēm vara stumbriem gar mucām salauztām šūpolēm saliektām ceļa zīmēm – kur tālāk? tev priekšā estakādes balustrāžu moluski kā vīti gliemežvāki tilti pāri mežu galotnēm – pabrauc gar ļodzīgām dzērvēm ažūra konstrukcijām kontūrām no neprasmīgu šamaņu komiksiem šie aizmirsa spalvas un burvību gar pūtēju sekciju kiltos bezskaņas riteni ar sagumušu braucēju indigo slēpotāju ar bambusa nūju bārdainu vīru uz skrejdēļa pabrauc gar neīstās puses laiku tu viens un aizver acis lai to āboli tev neizkristu
soundbite iekost skaņā lai smuki un lai neko nepateiktu pateiktu kontrolētu tempu atbrīvotu vaibu no lapām tad balss locījumu jēgu īsināt līdz esencei fons nav vēlams parasti novērš uzmanību – say it loud! saukļu izpārdošana ar nostājas kopsavilkumu īss vēstījums ķeras rīklē mākslīgs saviļņojums pēc visu saullēktu un saulrietu redzēšanas baltais kļūst par iecienītāko krāsu sarkanais kļūst par iecienītāko krāsu krāsa kļūst par iecienītāko krāsu (ja tev nav krāsas jākaunas)
izklaidē mani izklaidē mani esmu šeit – uz plakstiņiem siekalas kempers un neprāts road movie piecdesmit kilometrus cauri ciemiem nevis pa prērijām glāžu ritmā tukšas kalorijas svešas garšas izņem ārā šos tēlus šo sapni ieslēdz krāsnis palmu oranžērijā lai siltāk – acī litijs izkusīs tā virkne elektrodā izkaltīs pulss ar mīnusu – izklaidē mani nekas nenotiek tu nepielūdz mīlestību vien pieskares ripiņas mirdzumu uz galda gaida izspļauta gaisma mana vienīgā izeja kopā ar tevi
par dīpītu kļūdams bet pēcāk tev izzūd interese – tu nespēj vietu atrast nedz bodes rindā nedz gultā ballītē ilgi cerētajā ceļojumā tu savu dehermetizēto matraci izklāj tur kur draugi atmosfēras tas zaudē ar rahītisku čīkstēšanu tu izliecies ka ir ērti uzzied sabrukums galvā lēzena balss apdzejo svešus izpriecas un nekas nenotiek bet tomēr viss nogurdina zīmju komplekts tekstā bez sastāva tējas garša kaitina dienasgaismas lampa spilgta stihiska mirkšķināšana nepriecē klusums un sekss tev arī nerūp tā kā krāsas ieelpas eskalatori uz konveijera lentes tu plūsti un tev liekas ka augšup taču zini pats ka neizdosies ka šāda neieinteresēta pieeja šai pasaulei gan nebūs godīga
[city view I] izgriezt no acīm šo daiļumu periodisko pakalnu depresīvās aizas aizgainīt tauriņus dievus apbraukt tādā pašā stāvoklī vakaru kā atkritumus pēc sevis atstāt skatu kaut arī jauku prom dabūt pie vārtiem empātiju izmest idilli kā balastu – ātrā tempā iesoļojot pilsētā troksnī uz ādas grafiti notetovēt jaunas domas kā klaboņu uz ielām ar pūli elpas pārmīt nogriezt to kas derīgs dabūt pie malas sejas maigas laternas gaismas izģērbt kailas nogulēt visu ko vien var sarullēt pilsētu dūrē un atstutēt galvu jo saspēris pērkons
[city view I] vārdu noglūnēšana žēl ka tie ir netīri tā pati viesnīca tā pati gultā un alkas pēc pārmaiņām mūsos nepiezvanot ienāk tikai domas mums garām paiet spilgtās metamorfozēs it kā krāsai dzīvība bija jāpiekaļ no radzenes noplūst pasaule šeit bija nepārprotama asās šķautnēs tik irdena taču muskuļos smiekli krājās un atlika vienīgi skābekli no elpas atāķēt diverģencei diapazonu izmērīt – un nu jau aizgāja
tava mēle tavai mēlei nav radinieku – tā izdzīvoja izolētībā ir jādefinē atskaites sistēma zemāk par klusumu nenogurstošs flatters mobilās montāžas miglāji tava mēle ir maņu aprīkojums labāks nekā vilcināšanās kad tev būs jāapliecina: es neesmu robots lai arī manas asinis dzelzi nesaista no bildes ārā lienošs duncis domāts man «PARANOJA BEBOP», 2022
saistību saraksts viss sarindots – pienācīgā kārtā: segmenti sektori shēmas formulas tabulas šķirkļi kopas formācijas formas kategorijas grafiki grādi sugas mutācijas šķirnes pēc tam datu apstrāde piespiedu atbilžu atķeksēšana i vai tas pieder, i kam tas piederas i vai tas neder, i vai tas iederas pakļausies iekļausies izšķīdīs iz- plūdīs notonēs vai tomēr d e t o n ē s
čīrlīdere atbalsta degsmi būt in motion lai paslēptos padarītu šķērsli par nesvarīgu (telpa nenoteikta laiks neskaidrs) izeja pašķeļas satver vairākas svārstīgas ainavas mērķus kas paveras arvien atšķirīgākā izskatā ilgst vienu mirkli nebūt nav vājuma brīdis – iznākumam ir balss noliekama pie malas mačs starp kombinācijām kad šķietas ka nešķietas ka šķietas
skandskrāpis ar domu saplūst brēkas pieaugums ielā maita, neticu gan! Izgrūž viņa mute kad (…) stāsta vēl vienu un vienu šoreiz no otrā gala – pirms nofiksējas jēga ir apgānīta nekam vairs nelīdzinās nesanāks atgriezt atpakaļ arvienu apgriežas iegriežas nemitīga skandēšana smadzenēs aug debesu skrāpis izklīdina lai tvertu un citādi pārdēvētu tad jau nesastings nevēlamos vārdos blīvējas puantes izdara secinājumus pārveidojas vēlreiz atzīst atšķirīgumu aizskaitās bezgalībā (tā laikam var mieru sameklēt mantrā) āda čaukst kad tai pārbrauc ar pirkstu doma kļūst skaņa pirms nofiksējas
kovbojs bebop nāk pie prāta alianses viegli pārmainās atkarībā no tā kā psihopātija ir pieņemamāka kļūst nemanāms ar ko varonis atšķiras no protagonista un rīcība no atliktā efekta tātad kovbojs bebop izslēdz dzinēju un dreifē mierīgi (viņa stāvoklī opcija ir stabila auglīga) un nepieturot (kustība tomēr ir saistoša!) aizmirst par iekšējo stabilitāti ņem līdzi uz klāja visu kas iedarbina motorus un piegriež strāvu (vis- labāk vienlaicīgi) lai uzpildītos pilnībā atvērtos
aģents paranoja salabo pasauli ik pa laiku visam ir jāizmainās, lai viss paliktu pa vecam Džuzepe Tomazi di Lampedūza, Il Gattopardo (parafrāzē)
[i] aģents paranoja salabo pasauli tas sevišķais risinājums nevienam nepatīk vardarbība roka raud bet sit
[ii] akselerators tiek atbrīvots no tā daļiņām uzdevums ir nekustība status quo saglabāšana neapdzīvotība vārdos iestājas jo žigli
[iii] zilbju mājrūpnieciskai kopai jānodrošina veiksme jāizkausē ego mūžam nebija redzēti tādi bezgalīgie darbalaiki tāds piesārņojums ar saules gaismu
[iv] tātad būs nekaunīgi ziņot par uzskatiem saviem? plātņu nobīdi izraisīt lai gan nekas neko (ne no vietas)
[v] lai gan stiprinājumu pietrūkst ugunsdzēsības kāpņu avārijas durvīs
[vi] algoritms darbojas un saskan rezultāts tabulā prātā nav jāsaskan un šoreiz visam nu pienācis gals de-
[vii] -formācijā/-as pretrunās kad aģents paranoja salabo pasauli ar beisbola nūju, uz skrituļslidām drāžas
|