Jaunā Gaita nr. 318. rudens 2024

 

 

 

 

Agata Puvaļska – dzimusi Olkušā, absolvēja Jagaiļa Universitāti Krakovā (tiesību zinātne), sniedz juridiskās konsultācijas. Spilgta debija (2021) izvirzīja viņu Polijas dzejiskā avangarda kodolā. Turpinot dialogu ar vecāku paaudžu pārstāvjiem, viņa cenšas dabūt savos dzejoļos „neaprakstīto pasauli”, tostarp „jauno laiku” cilvēku. Viena no konceptuāla literārā žurnāla Kontent redaktoriem. Izdevusi 4 grāmatas, jaunākā – Funky Forest (2024).

 

 

Agata Puvaļska

no poļu valodas atdz. Sergejs Moreino

 

 

«HAKA!», 2021

 

cilvēku zvēru un dievu zemei cauri

pabrauc gar mazdārziņiem iežogojumu sietiņā

nekustīgu lapotni koka būdiņu kobaltu apmazgātu hlorofilu

gar saplēstās džutas loksnēm ar brezentu piesegtiem maisiem

svaigā sniega aplenkumā pamestajām priedēm vara stumbriem

gar mucām salauztām šūpolēm saliektām ceļa zīmēm – kur tālāk?

tev priekšā estakādes balustrāžu moluski kā vīti gliemežvāki

tilti pāri mežu galotnēm – pabrauc gar ļodzīgām dzērvēm

ažūra konstrukcijām kontūrām no neprasmīgu šamaņu komiksiem

šie aizmirsa spalvas un burvību gar pūtēju sekciju kiltos

bezskaņas riteni ar sagumušu braucēju indigo slēpotāju

ar bambusa nūju bārdainu vīru uz skrejdēļa

pabrauc gar neīstās puses laiku tu viens

un aizver acis lai to āboli tev neizkristu

 

soundbite

iekost skaņā lai smuki un lai neko nepateiktu

pateiktu kontrolētu tempu atbrīvotu vaibu no lapām

tad balss locījumu jēgu īsināt līdz esencei fons nav

vēlams parasti novērš uzmanību – say it loud! saukļu

izpārdošana ar nostājas kopsavilkumu īss vēstījums ķeras

rīklē mākslīgs saviļņojums pēc visu saullēktu un

saulrietu redzēšanas baltais kļūst par iecienītāko krāsu

sarkanais kļūst par iecienītāko krāsu krāsa kļūst

par iecienītāko krāsu (ja tev nav krāsas jākaunas)

 

izklaidē mani

izklaidē mani esmu šeit – uz plakstiņiem siekalas kempers un neprāts

road movie piecdesmit kilometrus cauri ciemiem nevis pa prērijām

glāžu ritmā tukšas kalorijas svešas garšas izņem ārā šos tēlus šo sapni

ieslēdz krāsnis palmu oranžērijā lai siltāk – acī litijs izkusīs

tā virkne elektrodā izkaltīs pulss ar mīnusu – izklaidē mani

nekas nenotiek tu nepielūdz mīlestību vien pieskares ripiņas

mirdzumu uz galda gaida izspļauta gaisma mana vienīgā izeja kopā ar tevi

 

par dīpītu kļūdams

bet pēcāk tev izzūd interese – tu nespēj

vietu atrast nedz bodes rindā nedz gultā

ballītē ilgi cerētajā ceļojumā tu savu dehermetizēto

matraci izklāj tur kur draugi atmosfēras

tas zaudē ar rahītisku čīkstēšanu tu izliecies

ka ir ērti uzzied sabrukums galvā lēzena balss

apdzejo svešus izpriecas un nekas nenotiek bet tomēr

viss nogurdina zīmju komplekts tekstā bez sastāva tējas

garša kaitina dienasgaismas lampa spilgta stihiska

mirkšķināšana nepriecē klusums un sekss tev arī nerūp tā

kā krāsas ieelpas eskalatori uz konveijera lentes tu plūsti

un tev liekas ka augšup taču zini pats ka neizdosies

ka šāda neieinteresēta pieeja šai pasaulei gan nebūs godīga

 

[city view I]

izgriezt no acīm šo daiļumu periodisko pakalnu

depresīvās aizas aizgainīt tauriņus dievus apbraukt

tādā pašā stāvoklī vakaru kā atkritumus pēc sevis atstāt

skatu kaut arī jauku prom dabūt pie vārtiem empātiju izmest

idilli kā balastu – ātrā tempā iesoļojot pilsētā troksnī

uz ādas grafiti notetovēt jaunas domas kā klaboņu uz ielām

ar pūli elpas pārmīt nogriezt to kas derīgs dabūt pie malas

sejas maigas laternas gaismas izģērbt kailas

nogulēt visu ko vien var sarullēt pilsētu dūrē

un atstutēt galvu jo saspēris pērkons

 

[city view I]

vārdu noglūnēšana žēl ka tie ir netīri tā pati viesnīca tā pati

gultā un alkas pēc pārmaiņām mūsos nepiezvanot ienāk

tikai domas mums garām paiet spilgtās metamorfozēs it kā

krāsai dzīvība bija jāpiekaļ no radzenes noplūst pasaule šeit

bija nepārprotama asās šķautnēs tik irdena taču muskuļos

smiekli krājās un atlika vienīgi skābekli no elpas atāķēt

diverģencei diapazonu izmērīt – un nu jau aizgāja

 

tava mēle

tavai mēlei nav radinieku – tā izdzīvoja izolētībā

ir jādefinē atskaites sistēma zemāk par klusumu

nenogurstošs flatters mobilās montāžas miglāji

tava mēle ir maņu aprīkojums labāks nekā vilcināšanās

kad tev būs jāapliecina: es neesmu

robots lai arī manas asinis dzelzi nesaista

no bildes ārā lienošs duncis domāts man

«PARANOJA BEBOP», 2022

 

saistību saraksts

viss sarindots – pienācīgā kārtā:

segmenti sektori shēmas formulas tabulas šķirkļi

kopas formācijas formas kategorijas grafiki grādi

sugas mutācijas šķirnes

pēc tam datu apstrāde piespiedu atbilžu atķeksēšana

i vai tas pieder, i kam tas piederas

i vai tas neder, i vai tas iederas

pakļausies iekļausies izšķīdīs iz-

plūdīs notonēs vai tomēr

d e t o n ē s

 

čīrlīdere atbalsta degsmi

būt in motion lai paslēptos padarītu šķērsli

par nesvarīgu (telpa nenoteikta laiks neskaidrs)

izeja pašķeļas satver vairākas svārstīgas ainavas

mērķus kas paveras arvien atšķirīgākā izskatā

ilgst vienu mirkli nebūt nav vājuma brīdis –

iznākumam ir balss noliekama pie malas mačs

starp kombinācijām kad šķietas ka nešķietas ka šķietas

 

skandskrāpis

ar domu saplūst brēkas pieaugums ielā maita,

neticu gan! Izgrūž viņa mute kad (…) stāsta

vēl vienu un vienu šoreiz no otrā gala – pirms

nofiksējas

                  jēga ir apgānīta nekam vairs nelīdzinās

nesanāks atgriezt atpakaļ arvienu apgriežas iegriežas

nemitīga skandēšana smadzenēs aug debesu

skrāpis

          izklīdina

                          lai tvertu un citādi pārdēvētu

tad jau nesastings nevēlamos vārdos blīvējas puantes

izdara secinājumus pārveidojas vēlreiz atzīst

atšķirīgumu aizskaitās bezgalībā

(tā laikam var mieru sameklēt mantrā)

āda čaukst kad tai pārbrauc ar pirkstu

doma kļūst skaņa pirms nofiksējas

 

kovbojs bebop nāk pie prāta

alianses viegli pārmainās atkarībā no tā

kā psihopātija ir pieņemamāka kļūst nemanāms

ar ko varonis atšķiras no protagonista un rīcība

no atliktā efekta tātad kovbojs bebop izslēdz dzinēju

un dreifē mierīgi (viņa stāvoklī opcija ir stabila

auglīga) un nepieturot (kustība tomēr ir saistoša!)

aizmirst par iekšējo stabilitāti ņem līdzi uz klāja

visu kas iedarbina motorus un piegriež strāvu (vis-

labāk vienlaicīgi) lai uzpildītos pilnībā atvērtos

 

aģents paranoja salabo pasauli

ik pa laiku visam ir jāizmainās, lai viss paliktu pa vecam

Džuzepe Tomazi di Lampedūza, Il Gattopardo (parafrāzē)

 

[i]

aģents paranoja salabo pasauli tas sevišķais

risinājums nevienam nepatīk vardarbība

roka raud bet sit

 

[ii]

akselerators tiek atbrīvots no tā daļiņām

uzdevums ir nekustība status quo saglabāšana

neapdzīvotība vārdos iestājas jo žigli

 

[iii]

zilbju mājrūpnieciskai kopai jānodrošina

veiksme jāizkausē ego mūžam nebija

redzēti tādi bezgalīgie darbalaiki

tāds piesārņojums ar saules gaismu

 

[iv]

tātad būs nekaunīgi ziņot par uzskatiem

saviem? plātņu nobīdi izraisīt lai gan

nekas neko (ne no vietas)

 

[v]

lai gan stiprinājumu pietrūkst

ugunsdzēsības kāpņu avārijas durvīs

 

[vi]

algoritms darbojas un saskan

rezultāts tabulā prātā nav jāsaskan

un šoreiz visam nu pienācis gals de-

 

[vii]

-formācijā/-as pretrunās kad aģents paranoja

salabo pasauli ar beisbola nūju,

uz skrituļslidām drāžas

 

 

 

 

Jaunā Gaita