Sandra Bondarevska

DIASPORAS LATVIEŠU AMATIERTEĀTRU SAIETĀ „PLATS SOLIS”

IEZĪMĒJAS VAIRĀKAS LABAS TENDENCES

 

Šogad no 10.-14. oktobrim pasaules amatierteātru saiets „PLATS solis 2024” notika Stokholmā, un šī bija jau trešā reize, kad kopā pulcējās diasporas amatierteātri. Trīs skatītāju zālēs (lielajā, mazajā un pielāgotā kinozālē) tika izrādītas pavisam 25 izrādes, no kurām četras videoversijā un vēl divas noslēguma pasākumā. Šāds ikgada saiets ir arī sava veida diasporas teātru atskaite sev un kolēģiem par attiecīgajā gadā paveikto. Saieta programmā bija iekļautas 23 teātra izrādes, kā arī vēl papildus divi Stokholmas latviešu skoliņas sagatavotie uzvedumi, ko bērni parādīja saieta noslēgumā. Kopā „platu soli” Zviedrijā spēra 27 amatierteātri no divpadsmit valstīm. Ja Eiropas teātri uz saietiem ierodas kuplā skaitā, tad Amerikas un Austrālijas teātri parasti atsūta tikai savus pārstāvjus, bet gada veikums skatāms iesūtītajās video versijās. Pirmo reizi ar videoizrādi saietā piedalījās arī Daugavas Vanagu Teātris Kanadā, taču pati režisore Sandra Cifersone Stokholmā bija arī klātienē. Savukārt, teātris „Ņūdžersijas Jautrais tomāts” (ASV) pirmo reizi saietā rādīja savu izrādi uz skatuves Naka komūnas Dieselverkstaden Kultūras centra Lielajā zālē.

Izrāžu un aktierspēles vērtētāji saietos „PLATS solis” katru gadu mainās. Šādam uzstādījumam ir savas priekšrocības, un viena no tām – viedokļu un ieteikumu daudzveidība, apspriežot un analizējot uz skatuves redzēto. Līdz šim „PLATS solis” saietos izrādes ir analizējuši gan Latvijas vadošie režisori un pedagogi Māra Ķimele un Juris Rijnieks, teātra kritiķi Edīte Tišheizere un Atis Rozentāls, kā arī citi Latvijā zināmi režisori, aktieri, scenogrāfi un skatuves kustību konsultanti. Šogad ekspertu komandā bija režisors un pedagogs Elmārs Seņkovs, aktrise Karīna Tatarinova, teātra zinātniece un Latvijas Kultūras Akadēmijas profesore Līga Ulberte un aktieris un režisors Juris Kalniņš. Ik pēc katrām četrām līdz sešām izrādēm eksperti un saieta dalībnieki pulcējās kopā un katrs eksperts izsaka savas domas, sniedz padomus, norāda uz veiksmēm vai gluži pretēji – neveiksmēm. To, ka diskusijas ir nepieciešamas un vērtīgas, pierāda to apmeklētība. Savas izrādes analīzi dodas klausīties ne tikai konkrēti apspriežamo izrāžu režisori un aktieri, bet arī citu teātru pārstāvji, jo tā ir iespēja salīdzināt ar profesionāļu sacīto savus gan kā skatītāja, gan kā kolēģa iespaidus. Vienlaikus, tā ir arī mācību stunda, kas palīdz ieraudzīt tās skatuviskās lietas, kas pašam paslīdējušas garām vai arī līdz šim nav bijušas pat zināmas, taču turpmāk paliks uzmanības redzes lokā.

Līdzīgu un pat tiešāku izglītojošu funkciju veica meistarklašu vadītāji – pedagogi Astra Kacena, Uģis Točs un Katrīne Pasternaka. Šoreiz Stokholmā meistarklašu bija īpaši daudz – „Improvizācijas teātra elementi iesācējiem” un „Improvizācijas teātra spēles turpinātājiem”, „Kustība un ritmi” un „Ritmi un kustība”, kā arī – „Parunāsim” un „Parunāsim vēl”. Diasporas aktieriem un režisoriem, pirmkārt, tas dod jaunas aktiermeistarības prasmes, savukārt režisoriem, kas vienlaikus pilda arī savu kopu dalībnieku pedagoga funkciju, rodas jaunas idejas darbam ar sava ansambļu dalībniekiem. Un to, ka aktieri no gada uz gadu aug, var redzēt noskatoties iestudētās izrādes. Te jāpiebilst, ka bez nosauktajiem, saietā, sniedzot individuālas konsultācijas gan režisoriem, gan aktieriem, strādāja arī tādi Latvijas profesionāļi kā režisors un dramaturgs Andris Zeibots, dramaturģe Lelde Jauja, scenogrāfe un tērpu māksliniece Elīna Milta-Niedrāja un pasākumu producente Andra Luste.

Iedvesmai turpmākajam darbam un vienlaikus arī atgādinājumam par dalību saietā „PLATS solis” ikviens dalībteātris saieta noslēgumā saņem atzinības rakstu un piemiņas balvu, bet tie, kas parādījuši īpaši labu režijas, scenogrāfijas, horeogrāfijas vai aktierdarba sniegumu, tiek atzīmēti gan kā nominanti, gan kā apbalvojumu ieguvēji.

Tradicionālajā mākslas darbu izstādē, ko sauc par paralēlo kultūras programmu un kas kļuvusi par neatņemamu teātru saietu sastāvdaļu, ar saviem darbiem piedalījās trīs Zviedrijas latviešu mākslinieces – gleznotāja Aija Gūtmane, lietišķās mākslas meistare Dace Balode un multimāksliniece Kristīne Lagzda Haapanen, kuras darbi apceļojuši jau lielako daļu Eiropas valstu. Ja teātru saietu 10. oktobrī atklāja Latvijas Republikas Saeimas Kultūras, izglītības un zinātnes komisijas vadītāja Agita Zariņa-Stūre, tad mākslinieču izstādes atklāšanā labus ceļa vārdus māksliniecēm veltīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa. Pasākumā piedalījās arī Latvijas vēstniece Zviedrijā Ilze Rūse un citi vēstniecības darbinieki. Tāpat saietā piedalījās arī Zviedrijas latviešu sabiedrisko organizāciju pārstāvji, koru dziedātāji un deju kopa „Zibenītis”, kas teātriniekiem sniedza koncertu.

Vēršot uzmanību uz karu Ukrainā un Krievijas draudiem Eiropai, saieta dalībnieki izteica atbalstu ukraiņu tautai, kas šobrīd varonīgi cīnās pret iebrucējiem. Teātri savas mītnes valsts valodā izteica atblastu ukraiņiem un noslēgumā visi kopā to sacīja ukrainiski. Atbalsta akcija tika uzfilmēta un to paredzēts arī publiskot.

Kopsavilkumā noteikti jāatzīmē, ka līdz ar saieta „PLATS solis” ikgada norisēm mērķtiecīgi turpinās vairākas labas tendences – arvien pieaug to jauniešu un bērnu skaits, kas tiek iesaistīti diasporas teātru izrādēs un saieta organizatoriskajā darbā; teātri pamazām, taču arvien vairāk pievēršas tam, lai iestudētu izrādes bērnu un jauniešu auditorijai, un šoreiz tādas bija jau piecas, no kurām divas bija Stokholmas latviešu skolas pašu bērnu radītas un uz skatuves izspēlētas (ludziņa Dārzeņu ba(i)lle un leļļu teātra izrāde Lapsas un suņa strīds) un viena videoversijā (Katram savs darbiņš), ko saietam bija atsūtījusi bērnu studija „Varavīksne” no Lielbritānijas. Tāpat arī turpinās amatierteātru savstarpējā sadarbība. Sadarbošanās notiek ne tikai izrāžu dienās, kad teātris teātrim palīdz ar skatītāju plūsmas regulēšanu, izrādes programmiņu dalīšanu un palīdzību pie skaņu un gaismu pultīm vai dramaturģiskā materiāla pielāgošanu izrādes sagatavošanas laikā. Sadarbība noris arī tieši uz skatuves. Ja pagājušajā gadā Somijas amatierteātra izrādē spēlēja aktieris no Londonas teātra „Trepes”, bet Birmingemas Mazā teātra izrādē – aktrise no Stokholmas, tad šogad birmingemieši savu aktrisi bija „aizdevuši” Ženēvas amatierteātrim „Taurenis” no Šveices, bet Minhenes letiņu teātra „Brecelis” aktrise no Vācijas spēlēja Amerikas teātra „Ņūdžersijas Jautrais tomāts” izrādē. Šāda koleģiāla attieksme ne tikai veicina teātru sadarbību, bet noteikti stiprina un abpusēji papildina teātru dalībnieku pieredzi. Attīstot un atbalstot kopdarbu radīšanu, PLATS organizācijai jaunas sadarbības ideju nākošajam gadam ir izteicis Sidnejas Latviešu teātris no Austrālijas. Pie tā īstenošanas darbs jau ir uzsākts, bet par tā gaitu un gaidāmo rezultātu pastāstīšu kādā citā rakstā nākošgad.

 

Sandra Bondarevska ˗ rakstniece, tulkotāja, žurnaliste, publiciste un sabiedriska darbiniece. Latvijas Rakstnieku savienības un Dramaturgu asociacijas biedre, Pasaules Latviešu Amatieru Teātru savienības (PLATS) priekšsēde. Dzimusi Rīgā, kopš 2006. gada dzīvo Īrijā. Aktīvi darbojas diasporas latviešu sabiedriskajā un kultūras dzīvē.