Jaunā Gaita nr. 319. ziema 2024

 

 

Edvīns Raups (1962) ir latviešu dzejnieks un tulkotājs, dzimis un audzis Siguldā. Līdz šim izdevis septiņus dzejoļu krājumus, kas visi saņēmuši dažādas balvas un pagodinājumus. Tulko daiļliteratūru no spāņu un portugāļu valodas. Dzejas kritiķi Raupu dēvē par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta 90. gados debitējušajiem dzejniekiem. Šajā publikācijā iekļauti septiņi dzejoļi no viņa jaunākās grāmatas, kas vēl gaida izdošanu.

 

 

 

 

 

Edvīns Raups

 

 

VISA ACĪMREDZAMĀ KĀRDINĀJUMS

 

 

..iznācis uz

lieveņa skaļi lasu

priekšā savu

miesu

pilnība galvā

kā adata Ūdenszāles

maigi glāsta pieredzes taktilos

sānus

un acis

skatās kā smadzenes

saprot

(guļ

krūkā labi

norūdzis vēss

cilvēka

mūžs)..

 

 

..ap to vietu

kur beidzas ķermenis

un sākas krekls

neziņa

pacietīgi velk vienu

vertikāli pēc otras līdz viss

ir galā

(kuslas kustības

sapnī šī cāļa centība

atrast olā kaktu

kur patverties)..

 

 

 

..es esmu

visskaistākā nakts Viņa

čukst locīdama no elpas

ikdienā vajadzīgas

lietas

ar tausti spēdama

uztvert domu no domas

neuztveramās

puses

kamēr

papīra ērglis

pamana medījumu

tālu lejā Kur

nekā nav

(divas nejauši

saprātīgas būtnes nejauši

saskatās)..

 

 

..plaukstošā ābeļdārzā

pulcējas vārdi pašnāvnieki

vāri vāri skan klusuma

apdraudēta balss kamēr asins

šķēpele skaļi iecērtas

miesā

un mēs

vērodami viens otra ādas pirmatnību

no jauna pārtopam

mālā..

 

..pēc ass salkdams

eju kādam pa stumbru

augšup kā sula

kas pārvarējusi

apvārsni

ja uz brīdi apstājas

var samanīt ka sakāmais

sastingst lūdzēja

pozā

tikmēr

prāts izsprūk

cauri sietam ar kuru

kāds ķer un tvarsta dzīvas

radības

un pie noteiktas

domu summas es

dealfabetizējos..

 

 

..mijkrēšļa

večuks pamirkšķina

ar aci – un tevis

vairs nav

tumsa

kapilāru zilgajos

silos stutē kājās pār miesu

paklupušu

prātu –

kur

tu esi mīļā

matērija?

un piepeši

nākotne nočūkst kā šķidrs

metāls laimes

trauciņā..

 

 

..melns

krauklis uztupies uz

tumsas zara īsi

ieķērcas

jā, es atbildu

un vilkdams

ar pirkstu sabrukušu zvaigžņu

būvgružos vēl dažus

cilvēciskus

vaibstus

esmu

visa acīmredzamā

kārdinājums..

 

 

 


Jaunā Gaita