Jaunā Gaita nr. 319. ziema 2024
Edvīns Raups (1962) ir latviešu dzejnieks un tulkotājs, dzimis un audzis Siguldā. Līdz šim izdevis septiņus dzejoļu krājumus, kas visi saņēmuši dažādas balvas un pagodinājumus. Tulko daiļliteratūru no spāņu un portugāļu valodas. Dzejas kritiķi Raupu dēvē par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta 90. gados debitējušajiem dzejniekiem. Šajā publikācijā iekļauti septiņi dzejoļi no viņa jaunākās grāmatas, kas vēl gaida izdošanu.
|
Edvīns Raups
VISA ACĪMREDZAMĀ KĀRDINĀJUMS
..iznācis uz lieveņa skaļi lasu priekšā savu miesu pilnība galvā kā adata Ūdenszāles maigi glāsta pieredzes taktilos sānus un acis skatās kā smadzenes saprot (guļ krūkā labi norūdzis vēss cilvēka mūžs)..
..ap to vietu kur beidzas ķermenis un sākas krekls neziņa pacietīgi velk vienu vertikāli pēc otras līdz viss ir galā (kuslas kustības sapnī šī cāļa centība atrast olā kaktu kur patverties)..
..es esmu visskaistākā nakts Viņa čukst locīdama no elpas ikdienā vajadzīgas lietas ar tausti spēdama uztvert domu no domas neuztveramās puses kamēr papīra ērglis pamana medījumu tālu lejā Kur nekā nav (divas nejauši saprātīgas būtnes nejauši saskatās)..
..plaukstošā ābeļdārzā pulcējas vārdi pašnāvnieki vāri vāri skan klusuma apdraudēta balss kamēr asins šķēpele skaļi iecērtas miesā un mēs vērodami viens otra ādas pirmatnību no jauna pārtopam mālā..
..pēc ass salkdams eju kādam pa stumbru augšup kā sula kas pārvarējusi apvārsni ja uz brīdi apstājas var samanīt ka sakāmais sastingst lūdzēja pozā tikmēr prāts izsprūk cauri sietam ar kuru kāds ķer un tvarsta dzīvas radības un pie noteiktas domu summas es dealfabetizējos..
..mijkrēšļa večuks pamirkšķina ar aci – un tevis vairs nav tumsa kapilāru zilgajos silos stutē kājās pār miesu paklupušu prātu – kur tu esi mīļā matērija? un piepeši nākotne nočūkst kā šķidrs metāls laimes trauciņā..
..melns krauklis uztupies uz tumsas zara īsi ieķērcas jā, es atbildu un vilkdams ar pirkstu sabrukušu zvaigžņu būvgružos vēl dažus cilvēciskus vaibstus esmu visa acīmredzamā kārdinājums..
|