Jaunā Gaita nr. 319. ziema 2024
|
Mācos Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā. Brīvajā laikā interesējos par laikmetīgo mākslu un literatūru. Gleznoju, fotografēju, kricelēju burtnīcu stūros. Eju vidusceļu starp valodu un matemātiku, cenzdamies nepaklupt aiz kādas sinusoīdas. Kopš 2023. gada esmu „Aicinājuma” dalībniece.
|
 |
|
Grēta Volkoviča
* * * mēs esam mazie mokpilnie mērgļi kuriem tā vien gribas pačīkstēt par lielo bēdu sāpi kas karājas kaklā kā masveidā ražota bižutērija izsmalcināta gaume piemīt vien snobiem vai dinozauriem kuri viens otram kāpj uz galvas bet mēs esam autentiski savos selfijos un ķīniešu krellēs
daži iemesli kāpēc manī būtu vērts ieklausīties: 1) visi mani sapņi ir politkorekti 2) vietniekvārdam „es” tikai reizēm ir primāra loma manā leksikā 3) vēl nevaru balsot, bet es izsvītrotu, kas jāizsvītro
astoņi mēneši pie psihoterapeites nemainīja neko taču mana nacionālā un etniskā identitāte dzimums vecums orientācija sociālekonomiskais stāvoklis nagu lakas tonis un personas kods šajā individualitātes monolītā tomēr ierakstās pārāk glīti lai ietu zudībā
tāpēc piedzīvošu savas 15 sekundes slavas iedošu visiem deģenerātiem homofobiem pa ķobi ar savu pseidointelektuālo pārspēku un pasaule kļūs par labāku vietu tauriņi lidos ielās ledāji pārstās kust un katram bērnam Āfrikā būs 5G internets
mēs jūs izglābsim ar īsziņām
* * * šonakt plāni uzcelt katedrāli mūsu in memoriam vēl ir tāli kā karpām maksimas akvārijā
dzīves saldinātājs krāna ūdens vannā ššš murgi pludo kā traipi biksītēs sārti pigmenti atmazgāti ar realitātes šalti un tagad mēs gandrīz balti uz pusstundu vien sekrētu kolāža kļūst par smuku fotomontāžu ko drukāt preču katalogos
* * * virs jumtiem kā izliets piens tumsa atspiesta ar vēl vienu dueta dziesmu nokavētu autobusu kura šoferim maksāsim desmito tiesu par klusēšanu
purngali spiež puiciskās patikšanas rezultē stopzīmēs uz krāgas pusstundu pāri pusnaktij uzsaucu tostu karstošām kāpņutelpām un slīmestu slānim kam piederam mēs nakts patrioti podjezdu filozofi aušas tūļas pusaugu diletanti kuri koncertu balss lūzumos piemirsuši aizvērt žalūzijas pirms tajās jau žilbina rīts pirms ievas un ausmas duļķainās burkās izsmaržo lai odu priekam un baudai atskaņo glāžu šķindoņa
* * * dūmeņu mutes un elektrocīgas atverot čakras taču mūsu austrumnieku likstas pasaule tāpat nesaprot
nevaram atļauties jaunākās kedas draudzīgus kaimiņus pabeigtus būvprojektus augstāku vietu labklājības indeksā turpinām bakstīt zemi ar lāpstām
mums pjedestāla vietā siena kaudze mēs kovboju cepures nominam ierāmējam smaržas un Celsija grādus kā absolventi parādu kvadrātus uz priekšdienām ieraujam rīkles atvarā uz godiem uz cerībām ka tuvojas labāki gadi
varbūt kad nolīs pār pierēm mikroplastmasu sviedri kad Lienīte iepirks mākslinieciski augstvērtīgu ģīmi kad visi gulbji pret vējstikliem nositušies būs un ceriņi atplauks vien odekolonos
tad sadosimies rokās un griezīsim atpakaļ pastardienas pulksteni piemirstot pasaules galu vēl piecās minūtēs pacifista snaudas
* * * dzērves lido bez turbulences draudiem nokrišņi valsē ar meteorologiem aiz divpakešu logiem pāri kalniem
kāsējam pie radiatoriem dirnam, lasām starp rindstarpām es ieķīlāju platekrānu pret kalendāra rindu krauju altāri vārdam uz „m“ pustukšām karstvīna pakām un neliekos ne zinis kad pufaikas izdilst kad korķus izsit pagrabā
mēs saaugam kā divi viedi rīki pie pagarinātāja
* * *
firmas lupatās un vara gredzenos mango dūmos sēž apzelētās mamzeles skaistas slaidas tikai mazliet atkarīgas no nikotīna viņas lūko pasauli caur papīra salmiņu dzer no pārpilnības raga ir priekšplānā nonākušas savā uzstādījumā kofīšopa terasē viņām ir draugi kādus rāda lubenēs humora izjūta puiši ar ilgviļņiem un platajām biksēm
vecāki kuri paslavēs
viņām glāze viņām aizlienēju savas šķiltavas
* * * raņķa dambī izkārtne „prieks izģērbties” augusts un peldkostīms striķī uz balkona šķiltavu liesmās svīst margas vēcini spārnus pirms uzmetas zosāda vēcini spārnus pirms kaimiņi klauvē pie durvīm
|
|
Rīcības plāns drēgnai pēcpusdienai: 1. Apbruņoties ar siltinājumu. 1.1. Nerūsējošā tērauda termoss ir pustukšs vai puspilns. 1.2. Vieni saulgrieži bija, otri būs. 2. Atsveicināties, tā ka viens asaras čiekurs nokrīt un iekārtojas uz palikšanu. 3. Ritmiski cilāt krūškurvi. Kad izpūtīsi, tavā elpā vēl ziedēs pelašķi, jo tev pakrūtē pļava. Pļava, kas ieaugusi starp ribām un pieņēmusi tumsu. Smilgas un sarkanie āboliņi, kurus izkaltušus nemet ugunskurā, bet gan nēsā mūsu ekskursijās. Kuriem nepielaidīšu kūlas dedzinātājus, vismaz ne līdz pavasarim. 4. Pārziemot.
|
