PALCMARIEŠU DZIESMU KRĀJUMS
Sakrājis Frīdrichs Dāvids Vārs. Izdevis ar ievadu un piezīmēm Haralds Biezais. Apgāds Senatne Upsalā, 1961.
Tautasdziesmas ir mūsu tautas dzīves liecinieces gadu simteņos. Tās atklāj mūsu senču gara dzīvi, paražas un raksturu: individa attieksmes pret citiem cilvēkiem, pret dabu - dzīvo un nedzīvo. Mūsu valodas skaidrākais avots.
Viss tas, laikam ejot, apstākļiem mainoties, cilvēkiem atsvešinoties no senču sētas un paražām, būtu neglābjami zudis, ja tautasdziesmas, kas glabājās teicēju atmiņā, nebūtu laikus sakrātas un uzrakstītas.
Visiem, kas virinājuši latviešu skolas durvis vai kas ko lasījuši, ir zināms mūsu tautasdziesmu īstais krājējs un kārtotājs Krišjānis Barons. Viņš, viens no pirmajiem augsti izglītotajiem latviešiem, kas nenoliedza savu tautību, cēla gaismā tautas garīgo pūru. Tas bija pagājušā gadsimta otrā pusē un šī gadsimta sākumā. Bet pirmsākums šim darbam bija likts simt gadu agrāk - 18. gadu simtenī, kas vēsturē iegājis kā Apgaismes laikmets.
Tā sauktās apgaismes idejas par cilvēka dabiskajām tiesībām uz dzīvību un brīvību vispirms pauda angļu filozofi 17. g.s. Tās uztvēra un populārizēja franču filozofi un publicisti. Tās izplatījās visā izglītotajā pasaulē, Vāciju ieskaitot. Ar vācu universitātēs studējušo teologu un publicistu starpniecību tās atbalsojās arī Latvijā. Garlībs Merķelis darīja savu polītiskajā laukā (grāmata L a t v i e š i, ko viņš veltīja krievu ķeizaram Aleksandram I), prasīdams vispirms cilvēcīgāku apiešanos ar tolaik īstā verdzībā nospiestajiem latviešiem. Arī progresīvākie vācu mācītāji sāka skatīties uz latviešiem kā uz cilvēkiem, nevis lietām, ko muižnieki pērk un pārdod, maina un dāvina cits citam. Šie mācītāji, dzīvodami un darbodamies mūsu tautas vidū, sāka saskatīt arī latviešu gara dzīvi, kas atklājas tautasdziesmās, un daži sāka tās uzrakstīt, sakopot un pat izdot atsevišķos krājumos. Tā radās Gustava Bergmaņa, Rūjienas mācītāja, tautasdziesmu krājumiņš un šeit apceramais Palsmanes un Aumeistaru draudžu mācītāja Frīdricha Dāvida Vāra PALCMARIEŠU DZIESMU KRĀJUMS, ko iespieda mācītāja G. Bergmaņa Rūjienas mācītājmājā iekārtotajā rokas spiestuvē 1808. gadā.
Minēto krājumu Dr. H. Biezais, Jēnčepingas (Zviedrijā) latviešu draudzes mācītājs un Upsalas universitātes profesors, Senatnes apgādā tagad laidis klajā pārspiestā veidā, negrozot tekstu un "paturot visas valodas īpatnības".
No Vāra tautasdziesmu krājuma saglabājušies nedaudzi eksemplāri. Apgāda Senatne izdevums sagatavots pēc tā, kas glabājas Skotijā, Melrozē, Ebetsfēdas (Abbotsford) bibliotēkā , kā ievadā to atzīmē H. Biezais.
"Vāra tautasdziesmu krājumu savā izmantoto avotu sarakstā ir minējis arī Kr. Barons. Taču, pārbaudot Barona izdevumus, Vāra krājuma dziesmas tur nav atrodamas", saka H.Biezais. Un tālāk: "Ar to šis jaunais izdevums pēc vairāk nekā simt piecdesmit gadiem iegūst jo sevišķu nozīmi, jo ar to rodas iespēja iepazīties ar tādiem tekstiem, kas līdz šim nav bijuši pieejami".
Jaunizdevums salikts latīņu burtiem, bet stingri ievērojot pirmizdevuma rakstību. Paskaidrojumus par to lasītājs atradīs H. Biezā ievada beigās (9. lpp.).
Vāra krājumā pavisam 413 tautasdziesmas, no kuŗām divas nenumurētas - viena sākumā, otra beigās.
Kas vācu mācītājam latviešu toreizējā dzīvē šķitis svarīgākais, kādas dziesmas viņš, tautā noklausīdamies, pierakstījis un kā viņš tās iedalījis, rāda nodalījumu virsraksti: Lauku dziesmas, Dravinieku dziesmas, Talku dziesmas, Vedēju dziesmas, Kāzu dziesmas, Panārsnieku (ne Panāksnieku!) dziesmas un Raudu dziesmas.
Tā sauktajā Lauku dziesmu nodalījumā 39 pirmās dziesmas veltītas tautu meitai, sekojošās ar pārtraukumiem tautu dēlam - tātad jaunatnei. Bāŗu dziesmu tikai pāris. Retas min laisku ļauduviņu. Kumeliņš apdziedāts daudzās dziesmās ne tikai šinī, bet arī citos nodalījumos. Kaŗa gaitas minētas apm. 7 reizes. Dziedātāja reiz, tāpat dziesminiece. Kungi pāris reizes.
Kā jau tā laika sveštautietim, Vāram valoda nav bez trūkumiem. Nav viņš pilnīgi uztvēris arī tautasdziesmu ritmu. Tomēr šis nelielais tautasdziesmu krājums varēs iepriecināt ikvienu, lasot savu senču teiktās dziesmas. Jo sevišķi tas saistīs tos, kam tuva folklora un kas nododas tās pētīšanai.
Grāmatiņa ļoti glīti izdota. Vāka zīmējumu un izteiksmīgas illustrācijas devis Eriks Šitcs.
Angelika Gailīte
