Jānis Krēsliņš
BIBLIOGRAFISKAS PIEZĪMES II
Vernon V. Aspaturian. THE UNION REPUBLICS IN SOVIET DIPLOMACY. A STUDY OF SOVIET FEDERALISM IN THE SERVICE OF SOVIET FOREIGN POLICY. Genčve: Librairie E. Droz, 1960, 228 lpp.
Autors iztirzā atsevišķo Padomju Savienības republiku formālo un faktisko nozīmi PSRS ārpolītikas veidošanā un diplomātijā. Atsevišķa nodaļa veltīta 1944. g. februāra konstitucionāliem papildinājumiem, pēc kuŗiem Savienības republikās radīja atsevišķas ārlietu ministrijas. Autors domā, ka ar šiem papildinājumiem, kas formāli katru republiku padarīja atbildīgu par savu ārpolītiku un aizsardzību, krievi gribēja palīdzēt Rūzveltam pārvarēt iebildumus pret Baltijas valstu inkorporāciju. Sava nodaļa veltīta arī PSRS centieniem legalizēt Baltijas valstu inkorporāciju. Grāmatā arī minēts, kad un kur pēckaŗa posmā Baltijas republiku pārstāvji apmeklējuši starptautiskās konferences kā PSRS delegāciju locekļi.
Merle Fainsod. SMOLENSK UNDER SOVIET RULE. Cambridge: Harvard University Press, 1958, 484 lpp.
1941. gada jūlijā, virzoties uz austrumiem, vācu armija ieguva savā īpašumā Smolenskas apgabala komūnistu partijas archīvu, ko, steigā atkāpjoties, padomju iestādes nepaspēja iznīcināt vai evakuēt. Kaŗam beidzoties, šis plašais archīvs savukārt nonāca amerikāņu rokās, un to uzglabā Vašingtonā. Harvardas universitātes profesors Fainsods, izmantojot archīva dokumentus, notēlojis Smolenskas apgabala notikumus divdesmitos un trīsdesmitos gados. Pēc Fainsoda norādījumiem varam spriest, ka šinī archīvā rodami materiāli par latviešu vajāšanām Padomju Savienībā un vadītājiem latviešu komūnistiem. Savā grāmatā Fainsods piemin tagad Padomju Latvijā cildināto D. Beiku, kas divdesmitos gados bija Smolenskas apgabala partijas komitejas pirmais sekretārs; jo sevišķi atzīmēta Beikas un tā tuvāko līdzstrādnieku korrupcija un izvirtība, par ko archīvā plaši materiāli.
Mischa Jac Feld with Ivan H. Peterman, THE HUG OF THE BEAR, New York: Holt, Rinehart & Winston, 1961, 305 lpp.
Šinī neparastajā grāmatā kāds jelgavnieks notēlo savus piedzīvojumus otrā pasaules kaŗa laikā. Miša Felds (pieņemts vārds) ir žīds, grāmatā minētie autora likteņbiedri arī visvairāk žīdi.
Atmiņu sākumā autors ar sirsnību tēlo Latvijas pēdējos gadus, jo sevišķi dzimto pilsētu Jelgavu un tās iedzīvotājus. 1941. g. 14. jūnijā autoru komūnisti apcietina un deportē uz Krieviju, Nozīmīgs ir nežēlīgās deportācijas norises apraksts, drausmīgs tēlojums par ļoti lielo deportācijas apstākļos mirušo skaitu. Ja arī autora naids pret boļševikiem ir milzīgs, viņš vēlāk atskārst, ka deportācija glābusi viņa dzīvību. Pēc kaŗa beigām autors uzzina, ka nacistu mežonīgajās masu slepkavībās bojā gājuši visi viņa Latvijā palikušie ģimenes locekļi. Autors, vēlāk nokļuvis kādā vācu menonitu kolchozā piedzīvo arī otrreizējas masu apcietināšanas: proti, viņš ir liecinieks Krievijas vāciešu deportācijām. Cita starpā, autors min, ka sākotnēji padomju latviešu strēlnieku divīzijā 80% no kaŗavīriem bijuši žīdi. Autors sekmīgi izvairījies no dažādām militārām un darba mobilizācijām un ar Polijas žīdu palīdzību pēc kaŗa beigām aizbēdzis uz Rietumberlīni, no kurienes emigrē uz Ņujorku.
Grāmatā vietumis sastopamas arī paviršības, aplamības, piem., autora stāstā par Jelgavas pili un tās vēsturi; visumā Felda piedzīvojumu apraksti šķiet patiesi.
General Sikorski Historical Institute, DOCUMENTS ON POLISH-SOVIET
RELATIONS
1939-1945, Volume I: 1939-1943, London: Heinemann, 1961, 625 lpp.
Sevišķi nozīmīgs dokumentu krājums, veltīts Polijas un Padomju Savienības attieksmēm otrā pasaules kaŗa laikā. Krājumā ļoti daudz vielas par Baltijas valstīm svarīgiem jautājumiem. Ja arī daļa dokumentu sastopami angļu un amerikāņu publikācijās, vairums publicēts pirmo reizi. Oficiālajos angļu un amerikāņu izdevumos samērā nepilnīgi dati par Baltijas valstīm otrā pasaules kaŗa laikā. Tas varbūt tādēļ, ka, nevērojot morāliski jauki skanošās deklarācijas par Baltijas valstu brīvību un neatkarību, šķietami reālpolītisku apsvērumu dēļ angļi un amerikāņi faktiski Baltijas valstis kaŗa laikā novēlēja Padomju Savienībai un šai ziņā savu nostāju joprojām nav mainījuši.
Poļu Londonas valdības polītiķi, sevišķi ģenerālis Sikorskis, Baltijas valstu likteni bieži pārrunājuši ar Čerčilu, Kripsu, Īdenu, Strengu, Rūzveltu un citiem sabiedroto valstsvīriem. Ja angļu polītiķi savās atmiņās šo sarunu norisei un rezultātiem pieskaras it kā gaŗāmejot, poļi nu publicējuši apspriežu stenogrammas. Krājumā teikts, ka kopš 1940. g. 21. novembŗa poļu valdībai bijis zināms, ka Čerčila valdība bija ar mieru atzīt Baltijas valstu inkorporāciju. Poļi allaž mēģinājusi pārliecināt rietumu sabiedrotos par šāda soļa aplamību. Taču arī amerikāņu valdība, kaut arī ar zināmiem iebildumiem, praktiskās polītikas plāksnē pieņēma šos Čerčila valdības uzskatus. 1942. g. 24. martā Rūzvelts teicis ģenerālim Sikorskim, ka lai Baltijas valstu iedzīvotāji pēc kaŗa paši izšķiras par savu nākotni un ka „at the present these matters could not be settled.” 1942. g. 26. aprīlī Čerčils poļiem sacījis, ka, atdodot Krievijai Baltijas valstis un daļu Rumānijas, Lielbritānija varēs sastrādāt ar krieviem pēc kaŗa beigām Eiropas jautājumu kārtošanā. Sērs Stafords Kripss tad pat teicis, ja 1939. g. Baltijas valstis būtu upurētas krieviem, būtu bijis iespējams salīgt ar Staļinu.
Ar interesi gaidāmi nākamie sējumi.
Rolf Grams, DIE 14. PANZER-DIVISION 1940-1945 Bad Nauheim: Verlag Hans-Henning Podzun, 1957, 359 lpp.
Šinī 14. vācu tanku divīzijas vēsturē plaša vieta cīņām Kurzemē 1944. un 1945. g. Gramsu interesē tikai militāri jautājumi, kas saistās ar viņa divīziju. Kurzemes un to iedzīvotāju likteņiem, tāpat latviešu kaŗavīru lomai autors nepieskaŗas.
Werner Haupt, KURLAND. DIE LETZTE FRONT – SCHlCKSAL FUER ZWEI ARMEEN. Bad Nauheim: Podzun Verlag, 1960 , 2. erweiterte Auflage, 134. lpp.
Šī ir plašākā apcere, kas parādījusies rietumu valodās par vācu bruņoto spēku cīņām Kurzemē otrā pasaules kaŗā. Autors pirmajā nodaļā apraksta vācu uzbrukumus padomju spēkiem Baltijas telpā kaŗa sākumā, pārējās nodaļas veltītas Kurzemes vēstures un ģeogrāfijas aprakstiem, 1944. gada frontes sabrukumam un īpaši cīņām Kurzemes ielenkumā līdz kapitulācijai 1945. gada maijā, īsumā pieminētas arī latviešu 19. SS divīzijas cīņas. Grāmatā statistiski dati, kartes, attēli un izmantotās literatūras un interviju saraksti.
Juergen Ernst Kroeger, DIE UNGEZÄHLTEN, Hannover: Harro v. Hirschheydt, 1958 (?), 64 lpp.
Kāda Latvijas vācieša atmiņas par okupēto Rīgu otrā pasaules kaŗa laikā. Autors, kas bijis piekomandēts vācu SS drošības policijai, apraksta vāciešu organizēto žīdu slepkavošanu Rīgas apkārtnē, pieminot arī skaitā nedaudzos Hitlera rasu ideoloģijas apstulbotos latviešus, kas šai akcijā piedalījās. Grāmatā aprakstīta arī nacionālsociālistu ideju straujā izplatīšanās baltvācu starpā trīsdesmitajos gados.
Walther Melzer, KAMPF UM DIE BALTISCHEN INSELN: 1917-1941-1944 Neckargemuend: Vowinckel Verlag, 1960, 197. lpp. (Die Wehrmacht im Kampf, Bd. 24.)
Šinī militārtechniskā apcerē autors sīki apraksta vācu kaŗa flotes un armijas vienību cīņas ar krievu un padomju spēkiem Latvijas un Igaunijas piekrastē un igauņu salās abos pasaules karos. Grāmatā skaidri paradīts kāda loma igauņu salām bija vācu un krievu stratēģiskajos aprēķinos. Autors piemin arī igauņu vienību, kas palīdzēja vāciešiem okupēt Baltijas jūras salas otrā pasaules kaŗa sākumā un īsumā apraksta arī igauņu mēģinājumus 1944. gada septembrī nodibināt neatkarību un šo plānu ietvaros izvestos uzbrukumus vācu spēkiem. Grāmatā minēts, ka 1944. gadā vācieši Samu salā atbruņojuši un izformējuši dažādas mobilizēto latviešu policijas formācijas.
Ministerstvo inostrannich ģel SSSR, DOKUMENTI VŅEŠNEI POLITIKI SSSR. Moskva: Gosudarstvennoje izdateļstvo polītičeskoi literaturi, 1957-1960 , 4 sējumi.
Padomju Savienības ārlietu ministrija 1957. g. sāka izdot jaunu diplomātisku dokumentu sēriju. Pagaidām iznākušajos četros sējumos, kas aptveŗ laiku no 1917. g. 7. novembra līdz 1921. g. 31. decembrim, daudz dokumentu par Latvijas un citu Baltijas valstu attieksmēm ar Padomju Savienību. Izlase, kaut arī plaša, tomēr ļoti selektīva.
Valdis Redelis, PARTISANENKRIEG. ENTSTEHUNG UND BEKAEMPFUNG DER PARTISANEN – UND UNTERGRUNDBEWEGUNG IM MITTELABSCHNITT DER OSTFRONT 1941 BIS 1943. Heidelberg: Vowinckel Verlag, 1958, 152 lpp. (Die Wehrmacht im Kampf, Bd. 17.)
Valdis Redelis, Latvijas armijas virsnieks, kas otrā pasaules kaŗa laikā vairākus gadus latviešu policijas bataljonos cīnījies pret krievu partizāniem austrumu frontes vidus joslā, izmantodams arī padomju avotus, apraksta nežēlīgo kauju norisi. Redeļa grāmatā arī teorētiska rakstura nodaļas par partizānu kaŗu vispār un jo sevišķi par partizānu cīņu nozīmi boļševiku militāros aprēķinos. Grāmatas beigās biogrāfiski dati par autoru.
