„DIVPARTIJU SISTĒMA” ZVIEDRIJĀ

 

Jau kopš gadiem latviešu kolonija Zviedrijā uzskatīta par globālās trimdas Latvijas viskarstāko ķildu un domstarpību centru.

Pēdējos gados „zviedrlatviskais” vilciens arvien redzamāk samanāms arī šejienes latviešu jaunajā paaudzē vai vismaz tās vadītājos un aktīvākos darbiniekos. Rezultātā – atklātā sacensībā izgājušas divas ievērojamas šejienes jaunatnes organizācijas: Eiropas latviešu jaunatnes apvienība ar savu pērn dibināto Skandināvijas nodaļu un Komiteja latviešu jaunatnes sadarbībai (KLJS). Pēdējā ir lokāla sadarbības organizācija, kuŗu pēc statūtiem sastāda šejienes latviešu organizāciju jaunatnes sekciju sūtītie pārstāvji un „tīro” jaunatnes organizāciju, klubu un pulciņu delegāti.

Šopavasar, rādās, cīņa kļuvusi karsta. ELJA-s Skandināvijas nodaļa aprīļa beigās bija Upsalā sasaukusi savu pirmo kongresu, KLJS turpina pirms gadiem iesākto jaunatnes dienu tradīciju Vasarsvētkos Smolandes pilsētā Jenčēpingā.

No malas vērojot, šķiet, pagaidām KLJS ir gabaliņu priekšā, vismaz „par purna tiesu”. Kamēr ELJA-s Skandināvijas nodaļas kontā līdz šim vēl tikai viens kongress, KLJS sarīkojusi semināru ar visai interesantu programmu, plašu un oficiāli atzītu loteriju un jūnijā jaunatnes dienas, uz kuŗām studējošie un skolēni varēja ierasties, nemaksājot ceļa naudu – izdevumus atlīdzināja simtprocentīgi. No otras puses nevar aizmirst, ka ELJA-s nodaļa ir visas Eiropas latviešu jaunatnes apvienības sastāvdaļa un tās biedri ir arī ELJA-s biedri ar visām tiesībām – tātad varēja piedalīties aprīlī Beļģijā rīkotā ELJA-s „polītiskajā seminārā”. – Sacensība kļūst interesanta.

Kā šāda „divpartiju sistēma” radusies? – Šo rindu rakstītāja uztverē gluži vienkārši – kā dabiska konsekvence tam, ka cilvēki domā paši un meklē savus domu biedrus. Abu sacensoņu rašanās ir dabiska, jā – pat veselīga parādība mūsu sabiedriskajā dzīvē, – un ja arī viens otrs asums dažbrīd kļūst pārāk ass, tad var jau arī sacīt: „Tāda ir dzīve, tādi ir cilvēki!”

Vai Zviedrijas latviešu jauniešu „divpartiju sistēmai” ir polītisks raksturs? – Gluži bez tā nav, bet tas tikai daļēji. Kā piemēru var minēt, ka Vienību savienība dāvājusi karogu kā ELJA-ai, tā KLJS-ai, jaunatnes darbu abos grupējumos atbalstījis Nacionālais fonds, YMCA un arī vairāk vai mazāk visi polītiskie nogrupējumi.

Šķiet, ka abu nogrupējumu redzamākais „polītiskais” vaibsts ir meklējams citur. ELJA-s ļaudis jau no sākta gala, kad tie vēl nebija organizēti savā īpašā Skandināvijas nodaļā, bet tikai „orientējās” uz Viseiropas jaunatnes apvienības pusi, bijuši „sava ceļa gājēji”, jaunradītāji, patstāvīgi meklētāji, citiem vārdiem – šejienes valodā runājot – „gor-det-sjalv” (dari pats) ļaudis, tādēļ arī nereti izsludināti par „vecās paaudzes necienītājiem” un „kreisiem”. KLJS vienmēr dominējusi balstīšanās citu organizāciju izmestos metos (tāds arī komitejas raksturs – organizāciju delegātu kopa), kas, protams, nebūt nenozīmē apgalvojumu, ka šās organizācijas diktētu katru detaļu komitejas darbā. Arī KLJS ir bijusi svaigu ideju šūpulis, ne velti tai pienākas gods pašu jaunatnes dienu tradīcijas atjaunošanā un nostiprināšanā, KLJS rīkotajos sarīkojumos pirmo, reizi atklātībā nākušas tādas problēmas, kā, piemēram, Ulža Ģērmaņa latviešu „sarkano strēlnieku” lomas pārvērtēšana un citas. KLJS bijusi, brīžiem, aktīva individuālu darbinieku sadarbības kopa. Kritiskais punkts šās komitejas uzbūvē ir tas, ka tā balstās uz citu organizāciju „izbīdītu” delegātu pleciem, pie kam ir zināms, ka ne viena vien no šīm organizācijām vairs nav pietiekami vitāla plašākā mērogā. Par to nav ko priecāties, bet tas ir fakts.

Sacensība ir iesākusies – un tās pirmais gājiens (kas uzvarētājs, par to domas dalīsies) ir reizē interesants un daudzsološs – jaunatnes dzīves rosība Zviedrijā 1962. gada pavasarī ir spraigāka kā jebkad.

Svea-Flinta

Zenta Mauriņa sarunā ar ELJA-s kongresa dalībniekiem.