 Māksliniece pie pašrocīgi darināta savrupmājas žoga |
TEMPERAMENTĪGA IZRĪCĪBA AR KRASAM
Lidija Dombrovska
Māksliniece pie pašrocīgi darināta savrupmājas žoga |
Kādu pavasaŗa vakaru nācās šķērsot Stokholmas Karaļdārzu. Patīk tur iegriezties. Kopš pilsētas 700 gadu jubilejas tas izvērties par kontinentālu parku, kur satek kopā pasaules apbraucēji no dažādām malām. Vienā sānā Brinkena galerijas logā mirkšķināja modernu gleznu ziedi un stikla mozaīka. Vilka uz to pusi. Nopriecājos, aizstaigāju tālāk. Aiziedams vēl atskatījos. Izstādītāja vārds pagāja gaŗām nepamanīts, starp citu — to bija divi.
Nedaudz dienu vēlāk atklājās, ka modernā krāsu zieda autore ir latviete, Lidija Dombrovska, no Kopenhāgenas, Ērika Klemesena un mākslas akadēmijas profesora Kristena Iversena audzēkne ar stipendijas ceļojumiem uz Turciju un Grieķiju mākslinieces garīgajā bagāžā. Viņas modernajās gleznās nebija nekā no tā saucamā — latviskā. Bet kāpēc tieši tās bija aizkurinājušas ziņkāri? Tik daudziem galerijas skatlogā izliktiem darbiem ir paiets garām.
Dombrovskas izstāde nebija liela, taču — kaut ne sevišķi gaŗās rindās — zviedru mākslas kritika tai bija pievērsusi uzmanību: „Ar savu temperamentīgo izrīcību ar krāsām un intensīvo straujumu viņai laimējies radīt plašumu un vitālu un koncentrētu izteiksmi”.
Dzimusi Rīgā 1925. gadā, māksliniece pēc kaŗa nokļuvusi Dānijā, kur apmetusies uz dzīvi karaliskajā galvaspilsētā.
Viņas gleznās — abas galējības. Zils miers, jūŗas dusēšana mierīgā, neuzbāzīgā saulē un gaismas orģijas kāda dievnama iekšskatā. Klusa un neuzbāzīga māksliniece strādājusi ar savas mākslas veidošanu — tā prasa, lai atgriežas, ielūkojas ciešāk, seko līniju un krāsas zieda rotaļām, aiz kuŗām liela nopietnība, -be.
