1949. gadā grupa amerikāņu nodibināja Brīvās Eiropas Komiteju − privātu organizāciju ar mērķi darboties, lai palīdzētu valstīm aiz dzelzs priekškara atgūt brīvību. Ar organizāciju un publisku ziedojumu palīdzību komiteja uzsāka savu darbību.

Komiteja galvenokārt rūpējas par Central- un Austrumeiropas komunistu pakļautajām zemēm. Tajā darbojas arī daudz šo zemju vadītāju personību − zinātnieku, rakstnieku, žurnālistu, polītiķu, kas izbēguši no komūnistu verdzības.

Brīvās Eiropas Radio raidījumi, Brīvās Eiropas Prese, Apspiesto Tautu Asambleja ir daļa no komitejas darba.

1951. gadā tā nodibināja politisku koledžu okupēto zemju jauniešiem. Patreiz tajā kopā ar 180 citu tautu jauniešiem studē arī astoņi latvieši. Viens no tiem, Zigurds Baidiņš, medicīnas students, viesodamies ASV, stāsta par šo neparasto koledžu:

„Koledža atrodas Francijā, Strasburgā. Līdzekļus tās dibināšanai ieguva galvenokārt ar ziedojumu vākšanu.

Koledžā pieteikties var katrs apspiesto tautu jaunietis, bet tā kā prasības ir ārkārtīgi augstas, pieņem tikai nedaudzus. Pēc lūgumu izsijāšanas pāri palikušos vēl stingri eksaminē sevišķa amerikāņu komisija. Un tad − tie, kas izkļūst cauri arī šīm pārbaudēm, tiek pieņemti. Viņi saņem labas stipendijas, bet toties četrus gadus viņiem jāstudē divas fakultātes − viena paša izvēlētā, kas parasti ir medicīnas, architektūras, inženierzinātņu vai cita Strasburgas universitātē, un otra obligāta visiem − polītiskās zinības. Šīs fakultātes lekcijas notiek vakaros un vasarās. Semestriem beidzoties, jāiztur grūti eksāmeni; ja tos kaut reizi neiztur, zaudē tiesības apmeklēt koledžu. Stipendijas piešķiŗ vienam gadam un tās jāatjauno katru gadu.

Polītisko zinību vajadzībām ir liela bibliotēka, kuŗā pienāk arī visi izdevumi, ko publicē aiz dzelzs priekškara (starp citu „Cīņa”, „Karogs”).

Līdz šim studentiem pirmie četri gadi bija obligāti jāpavada Strasburgā, bet sākot ar šo gadu studentus izvieto dažādās Eiropas universitātēs, kur viņi studē savā fakultātē un reizē darbojas studentu organizācijās, izdevumos, radio raidījumos, ietekmē sabiedrisko domu un piedalās konferencēs (piem. Ženēvā). Pa vasaru viņi dodas uz Strasburgu, lai intensīvi koncentrētos politiskām zinībām.

Koledžas studenti ir 20-33 gadus veci, nāk no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Cechoslovākijas, Ungārijas, Jugoslavijas, Rumānijas, Bulgārijas un Albānijas bēgļu vidus. Caurmērā studentu skaits koledžā proporcionāli atbilst attiecīgās zemes iedzīvotāju skaitam. Bet visumā tautības netiek šķirotas. Komitejas interesēs ir brīva Eiropa, ne atsevišķas valstiņas. Izvietojot nekad neliek kopā vienas valsts piederīgos.

Bet studenti savā starpā satiek ļoti labi. Studentu liela daļa ir vīrieši − dāmas sastop reti ...”

 

Lalita Lāce