Jaunā Gaita nr. 4, 1956. g. vasarā

Šā gada augustā piepildīsies Eiropas Latviešu Jaunatnes Apvienības (ELJA) otrs darba gads. Tas nav liels laika sprīdis, lai varētu sniegt plašu paveiktā darba atskaiti. Divi gadi ir posms, kuŗā var iezīmēt tikai galvenās veicamā darba līnijas un vērot, kādā virzienā jaunatnes apvienība iecerējusi iet.

Dažam, varbūt radīsies jautājums, kādēļ gan Eiropas Latviešu Jaunatnes Apvienība ir radusies tik vēlu, jo trimdā esam jau pilnus desmit gadus. Vai tas neatstāj iespaidu, it kā jaunatnei nebūtu bijusi sevišķa interese par latviešiem svarīgu jautājumu izkārtošanu sev vēlamā virzienā? Pirmie gadi trimdā tak bija ļoti raksturīgi ar organizēšanos, kad veidojās dažādie latviešu iestādījumi un darba grupas. Jaunatne šķietami palika malā, par cik tā nepiedalījās dažādu samērā šauri nospraustu organizāciju un novirzienu, kā politisku grupu, skautu, gaidu, mazpulku un citu biedrību mērķu īstenošanā.

Ja trimdai ieilgstot un tuvākā nākotnē nesaskatot atgriešanās iespējas brīvā dzimtenē, jaunatne arī šeit Eiropā ir ķērusies pie savas organizācijas dibināšanas, tad tam būs bijuši savi svarīgi iemesli un vadmotīvi. Acīmredzot visi līdz šim pastāvošie trimdas iestādījumi un organizācijas nav spējuši saistīt latviešu jaunatni pilnos apmēros. Tās ir tikai atsevišķas interešu grupas, kas nav spējīgas apvienot visu latviešu jaunatni, neatkarīgi no to politiskās pārliecības un dažādajām interesēm. Iemesls organizēties ir arī tas, ka jaunatne vēlas pielikt savas rokas un ziedot savas sirdis, lai jo drīzāk īstenotu mūsu sapni − atbrīvot dzimteni.

Ja Apvienību dibinot izskanēja skeptiskas balsis, ka jaunā organizācijā ienesīs tikai sajukumu un šķelšanos jau esošajos jaunatnes nogrupējumos, tad tagad, otram darba gadam tuvojoties noslēgumam, šīs balsis apklusušas. ELJA nav domājusi − to paredz arī statūti − iejaukties jau pastāvošo organizāciju specifiskajos uzdevumos. Gluži pretēji, tā paredzējusi šo organizāciju mērķu rosināšanu un mudina jaunatni iesaistīties jau pastāvošo trimdas iestādījumu darbā.

Latviešu organizācijas Eiropā ir pratušas izvērtēt jaunatnes lielo lomu nākotnē un atzinušas ELJAs darbu par pozitīvu. Par to liecina kaut vai Latvijas Atjaunošanas Komitejas Eiropas Centra ielūgums sūtīt vienu Eiropas Latviešu Jaunatnes Apvienības pārstāvi uz savu sēdi, kas notiks maija vidū Londonā. Ielūgums uzskatāms kā atzinība darbam, ko līdz šim veikusi ELJA.

Savu darbību ELJA uzsāka 1954. gada 14. augustā baltiešu kristīgo studentu mītnē Annabergā, kur iniciatoru sanāksmē pulcējās ap 50 latviešu jauniešu un arī vecāko paaudžu pārstāvji no dažādām Eiropas zemēm un organizācijām, lai spriestu par savas organizācijas dibināšanu. Ievēlēja pirmo pagaidu valdi, kuŗas galvenais uzdevums bija apzināt Eiropā mītošo latviešu jaunatni un noorganizēt 2. jaunatnes kongresu.

Ka pagaidu valdes darbs vainagojies panākumiem, liecina kaut vai otra kongresa dalībnieku skaits, kas bija gandrīz divreiz lielāks nekā iepriekšējā gadā. Ja pirmajā kongresā piedalījās jaunieši no 5 dažādām Eiropas zemēm, tad otrā, kas notika Augustdorfā un kur ievēlēja jaunu valdi, jau pulcējās jaunieši no 7 zemēm. 24 jaunieši bija mērojuši tālu ceļu no tālākajām Eiropas malām, lai pāris dienu pabūtu kopā un pārrunātu iespējas turpmākā darba labākai veikšanai. Apstāklis, ka šie jaunieši ir spējuši atlicināt tik daudz līdzekļu, lai varētu samaksāt paprāvos ceļa izdevumus, liecina par ideālismu, kas mājo mūsu jaunajā paaudzē. Lai spētu kādu uzdevumu novest līdz galam, šāds ideālisms ir nepieciešams.

Raksturīgs bija arī gars, kas valdīja kongresā. Kaut pulcējušies bija visdažādāko nogrupējumu pārstāvji, nekad neatskanēja strīdīgas balsis, bet visur tika meklēts tas, kas vieno un nevis šķeļ. Latviešu jaunatne Eiropā ir pratusi izvērtēt vienotības lielo nozīmi iecerētā darba sekmīgai veikšanai. Nepārspīlējot var sacīt, ka kongresa dalībnieki aizbrauca mājās bagātāki nekā ierodoties, kaut arī kabatās tiem skanēja varbūt pēdējie graši. Viņi bija pavadījuši dažas dienas latviskā vidē, nodarbojoties ar mums svarīgu problēmu risināšanu. Kongresā rastie ierosinājumi vēlāk ne vienam vien palīdzēja vieglāk pārvarēt svešās vides iespaidus.

Zīmīgi ir kāda kongresa dalībnieka vārdi: „Iedomājieties, jau trešo dienu mēs dzirdam tikai latviešu valodu!” Lai arī kā veiktos daža iecerētā mērķa īstenošana, Eiropas Latviešu Jaunatnes Apvienība savu esamību būtu jau attaisnojusi, sarīkojot kaut tikai gadskārtējos kongresus, kuŗos jaunatne, kas bieži vien dzīvo izklaidus svešas tautas vidē, spētu kaut uz nedaudz dienām pabūt savu tautiešu, sava vecuma biedru vidū. Satiekot pēc ilgāka laika kādu kongresa dalībnieku, redzēju uz viņa galda, vēstuli ar svešas zemes pastmarku. Nosūtītāja bija kāda kongresa dalībniece.

Eiropas latviešu jaunatne nestāv viena savu mērķu īstenošanā. Ar padomiem labprāt izpalīdzīga ir vecākā paaudze. To norāda jau tas vien, ka abos kongresos daudzi referenti bija cienījami vecākās paaudzes sabiedriski darbinieki. Tie neliegs savas zināšanas arī nākamajā kongresā, kas augusta pirmajās dienās sanāks Augustdorfā. Tikai kopējiem spēkiem un izmantojot visas savas zināšanas būsim, spējīgi iecerēto veikt. Iespējams, ka vienā otrā jautājumā abu paaudžu starpā var rasties arī pa domu atšķirībai. Tas gan nenozīmē, ka mums būtu dažādi mērķi, kaut arī ceļš, kuŗu gribam iet, lai mērķi sasniegtu, var būt dažāds. Vecākās paaudzes pieredze un jaunākās paaudzes ideālisms un trimdā iegūtās zināšanas būs tie faktori, kas līdzinās ceļu uz tēva mājām.

Bez tiešām darba sēdēm nākamajā kongresā plaša vieta būs ierādīta arī referātiem par apstākļiem Latvijā un latviešu pašapziņas jautājumiem šeit trimdā. Lielu vērību veltīs izglītības un kulturāliem jautājumiem. Paredzētas sporta spēles, jauno mākslinieku darba skate, kulturāli sarīkojumi un dažādu organizāciju un grupu internas apspriedes. 3. jaunatnes kongresā būs arī jāiezīmē tālākie Apvienības uzdevumi un mērķi, tāpat jāizvērtē iespējas lielāka jauniešu skaita iesaistīšanā Eiropas Latviešu Jaunatnes Apvienības aktīvā darbā.

 

Pie runātāja pults stāv Augustdorfas skolas direktors A. Dreimanis

Kongresa prezidijs

Pasniedz balvu uzvarētāju komandai volejbolā

Kongresa laikā rīkotā jauno mākslinieku izstāde.