Jaunā Gaita nr. 4, 1956. g. vasarā

LIETUVIEŠU JAUNATNES KULTURĀLĀ DZĪVE

Trimdas gadiem ieilgstot, mēs raugāmies ap sevi un mācāmies. Svešā zeme mūs savedusi kopā ar daudzu tautu pārstāvjiem, bet līdz šim mums nav bijušas tuvākas saskares ar lietuviešu jaunatni. Nākdami no kopējiem Baltijas jūŗas krastiem, mēs lūkojamies uz mūsu kaimiņiem: vai viņi izturēs bargo trimdu, kādi šķēršļi nostājušies viņu tautības saglabāšanas ceļā, kā viņi orgānizējušies un kā veidojas lietuviešu jaunatnes kulturālā dzīve?

Šī īsā apskata uzdevums tad arī ir pavērt mazliet aizkaru un ieskatīties mūsu asinsbrāļu, lietuvju jauniešu sabiedriski kulturālajā dzīvē.

Amerikas lietuviešu jaunatnei, diemžēl, vēl līdz šai dienai nav centrālas vienojošas organizācijas, bet cik redzams, viņi it labi un ražīgi darbojas arī bez „jumta” organizācijas. Nesen tas labi pierādījās parakstu vākšanas akcijā, ko atbalstīja vienpadsmit lietuviešu jaunatnes organizācijas.

Vispirms apskatīsim īsumā jaunatnes zīmīgākās organizācijas. Kā pirmā te minama Lietuviešu Studentu Apvienība. Blakus skautiem tā ir vislabāk izveidojusies un dara daudz Lietuvas vārda propagandēšanai. Tās biedru skaits šogad ir tuvu pie 800 (pagājušā gadā bija tikai ap 600). Ir aplēsts, ka ASV studē apmēram 1000 jauniešu; 80 procenti tātad pieder apvienībai, kas ir ievērojams skaitlis. Jau kopš četriem gadiem studentu apvienība izdod žurnālu „Lituanus” angļu valodā, kas iznāk četras reizes gadā. Izdevumā tiek uzņemti raksti ar polītisku, vēsturisku un kulturālu saturu, atspoguļojot jautājumus, kas skaŗ Lietuvu, un vispārējos nacionālos jautājumus. Tā kā žurnāla tirāžas sniedzas 2000 eksemplāros un tam pāri par 30 lapp., tad tas ir labs propagandas līdzeklis, un to jaunieši lieti izmanto, izplatot „Lituanus” starp Amerikas un citu valstu valstsvīriem, mācību spēkiem, bibliotēkām un redakcijām. Apvienība paredzējusi tirāžu kāpināt, kā arī šo izdevumu izplatīt „veclietuviešu” aprindās, kur mātes valodu būtu jau aizstājusi angļu. Šādā veidā jaunatne ir uzsākusi ko jaunu − sākusi modināt, slacīt „nokaltuša koka” saknes (Varbūt arī latvieši var ko mācīties; nebūs taču tā, ka no tiem 50,000 latviešiem, kas Amerikā ieradās tieši pēc pirmā pasaules kara, latviskais gars vairs nebūtu modināms.) Studentu apvienībai ir arī savi šķēršļi, kas visvairāk izpaužas gados jaunāko studentu lietuviešu valodas nepilnībās. Lietuviešu studenti tomēr labāk nostatīti par latviešiem, jo viņu mātēs valoda tiek pasniegta Kolumbijas, Pensilvēnijas un Amhurstas (Putnamā, Konn.) augstskolās.

Otra rosīgākā jaunatnes organizācija ir skauti un gaidas. Čikāgā skauti izdod savu žurnālu „Mūsu Vytis” un avīzīti „Gaires”. Žurnālam, caurmērā 48 lapp. ar daudzām (ilustrācijām (ap 30 katrā n-rā), un to rediģē Br. Kviklys. Saturs bagāts ar interesantiem rakstiem par skautismu, studentiem, kultūru, literatūru, humoru, karikatūrām u.t.t.

Avīzīti „Gaires” izdod rotatora technikā; saturā tautiski, reliģiski un akadēmiski-paidagoģiski raksti. Šo izdevumu rediģē R. Bliūdžiute u.c. Laikraksts iznāk jau vairāk nekā gadu.

Lietuviešu jaunatne bez jau minētiem izdevumiem publicē arī citus rakstu krājumus kā „Jaunimo Zygiai” u.c., kuŗus šeit tuvāk šoreiz nav iespējams apskatīt.

Pārējās lietuviešu jaunatnes organizācijas skaitliski mazākas. Daudzas no tām pieslējušās politiskajām partijām. Lietuviešu jaunatne nebīstas iesaistīties partiju dzīvē, jo kādreiz taču viņiem būs jāaizstāj vecie, „slīpētie” polītiķi.

Un tagad mazliet par lietuviešu jaunajiem literātiem. Viņu pulks ir diezgan paprāvs. Daži no viņiem izceļas kā dzejnieki, citi kā prozisti un žurnālisti. Viņiem visiem, kā to labi pateicis lietuvju vecākās paaudzes rakstnieks Al. Baronas, „vulgāri runājot”, esot pielipusi rakstniecības baciļi.

Dzejā savu „es” viszīmīgāk parādījušas trīs meitenes: Aušra Bendoriute, V. Bogutaite un G. Buračaite. Dzejā izcēlušies arī Kisielius, Kazlas, Baužiaskaite un Nauragyte. Pārsvarā ir dzejnieces, gadus 20 vecas.

Lietuviešiem jauno prozistu nav daudz. Viņu literatūras vēsture arī rāda, ka šim žanram sāk pievērsties ap 30 dzīvības gadu. No jaunaudzes prozistiem pazīstamākie ir Sirmulyte, D. Brazyte, K. Keblinska un J. Končius. Lietuviešu rakstnieki un dzejnieki, kā izsakās lietuviešu kritiķi, pašlaik ejot romantisma un neoromantisma ceļus, izņemot pašus jaunākos, kuŗi sliecoties eksistenciālisma virzienā. Cerams, ka vēlāk „Jaunās Gaitas” lasītājiem būs iespēja pašiem iepazīties ar kādu tulkojumu.

Jauno žurnālistu skaits sniedzas vairākos desmitos, bet viņi ir samērā kautrīgi publicēties „lielajā” presē. Liekas, viņi aizmirsuši faktu, ka, pagurstot vecajiem „preses vilkiem”, laikraksti kļūs tukši un nedzīvi. Bet tomēr, arvien biežāk viņu asās spalvas darbi parādās literārajos un citos izdevumos .

Noslēdzot šo īso lietuviešu jaunatnes kultūras apskatu, atļaujos nobeigt ar jau agrāk publicētiem rakstnieka un kritiķa A. Barona, vārdiem, ka lietuviešu jaunatne rosīgi darbojas šajā laukā un: „lietas nav tik traģiskas, kā liekas. ... Atsevišķi locekļi, ne masa, visos laikos glābuši lietuvju kultūru un cēluši tautas garu, tāpat arī tagad, šais neparasti grūtajos laikos.”

Būdami Lietuvas kaimiņi, mēs varam tikai priecāties par katru jauno kulturālo veikumu, ko tautā ienes jaunie literāti. Cīņa nav viegla, bet viņiem možs gars, un sirdīs deg karstas dzimtenes mīlestības liesmas.

Hugo Atoms