Nonākot pie Jaunās Gaitas pēdējās lappuses, katrs lasītājs būs ievērojis nelielu sarakstu Redakcijai piesūtītie jaunatnes izdevumi. Šo sarakstu nevajadzētu palaist gaŗām neievērotu tikai tāpēc, ka, izņemot Ugunskuru un Ceļinieku, uzskaitīti vietēji jaunatnes žurnālīši. Zurnālīši varbūt mazi, bet padarītais darbs liels, un katram lasītājam derētu nevien par šo darbu padomāt, bet arī ar to iepazīties, iegādājoties savas apkārtnes jauniešu izdevumu. Dažam ir lieliska apdare un interesants vispusīgs saturs.
REDAKCIJAI PIESŪTĪTIE JAUNATNES IZDEVUMI: UGUNSKURS, latviešu skautu un gaidu laikraksts trimdā.
Skautu apgādes nozares izdevums. Ugunskura rīkotājs V. Klētnieks.
Adrese: c/o R. Čaks, 7132 W. Adler Street, Milwaukee 14, Wis.CEĻINIEKS, mēnešraksts jaunatnei - LNJAK izdevums.
Red.: Mārtiņš Štauvers.
Adr.: c/o M.Štauvers, 7 Clayton Dr., St. Vitai, Winnipeg 8 Man., Canada.KALAMAZŪ LATVIEŠU JAUNATNES KOPAS BIĻETENS KLJK izdevums.
Red.: Lalita Lāce.
Adr.: c/o L. Lāce, 815 S. Rose Street, Kalamazoo, Mich.ATSTARI. Jaunatnes pulciņa "Pērse" izdevums.
Red.: Ināra Liedskalniņa.
Adr.: c/o I. Liedskalniņa, 1447 Mason Street, N. E., Grand Rapids, Michigan.JAUNĀS BALSIS. Dienvidkalifornijas Latviešu Jaunatnes Pulciņa izdevums.
Red.: I. Dižgalvis.
Adr.: I. Dižgalvis, 1409 So. Hobart, Los Angeles, California
TĒRVETE. Pirmais latviešu skautu un gaidu mēnešraksts Kanādā.
Red.: Ivars Klanis.
Adr.: c/o I. Klanis, 39 Russett Ave., Toronto, Ont., Canada.
LAPA, Takomas Latviešu Jaunatnes Pulciņa izdevums.
Red. Biruta Vidmane.
Adrese: c/o B. Vidmane, 1114 1/2 So. K St., Tacoma, Wash.Kādreiz Ulubele aicināja visus vietējos žurnālus pievienoties, apgalvojot, ka var pastāvēt tikai viens kopējs jaunatnes mēnešraksts. Mēs domājam citādi: jo būs vairāk atsevišķo jaunatnes izdevumu, kuŗi veido jaunos rakstītājus, jo būs lielāka garantija Jaunās Gaitas nākotnei un latviešu valodas saglabāšanai. Tāpēc arī pulciņu žurnālīši pelnījuši uzmanību un atbalstu, it sevišķi no vecākās paaudzes, kas dažreiz liekas tos nepamanām.
Ir savādi un tomēr zīmīgi vērot, ka Jauno Gaitu izpērk visvairāk tur, kur jauniešiem ir pašu žurnālītis. Šī ir laba liecība, ka atsevišķu pulciņu aktivitātei ir liela nozīme arī kopējā darbā. Tiešām, ALJA bez darbīgiem jaunatnes pulciņiem būtu papīra organizācija. Pulciņos norit tiešais darbs Latvijai, jo tur katram jaunietim iespējams kaut ko darīt. ALJA ir tikai šī darba funkcija; to uztur un veido pašu jauniešu interese un apziņa, ka bez vietējā darba nepieciešams arī kopējais darbs. Apvienība nevalda pār pulciņiem; pulciņi valda pār apvienību.
Bet interese vien nespēj uzturēt kādu organizāciju, ja tai nav noteiktu darāmu uzdevumu. Cik ļoti labi šo faktu uztvēruši Zviedrijas jaunieši, lasāms rakstā Kāds izdevies sadarbības eksperiments. Mums amerikāņiem, izliksies fantastiski, ka tik atšķirīgas jauniešu grupas kā sportisti un jaunatnes politiskās kopas sadarbojas vienam mērķim. Bet šī sadarbība liecina, ka noteikts, labi izvēlēts mērķis, ko iespējams sasniegt tikai kopīgi, var izlīdzināt uzskatu pretešķības.
Pēdējo pāris gadu laikā latviešu jaunatne A.S.V., Kanādā un Eiropā sākusi apzināties savu sūtību un to piepildīt. Līdz ar šo nozīmīgo darbu sākusies arī sadarbība jaunatnes organizāciju starpā. Vai nākošais loģiskais solis nav globālā latviešu jaunatnes apvienība? Lai to noskaidrotu, jāprasa divi jautājumi: vai atsevišķās organizācijas izjūt vajadzību pēc šādas virsorganizācijas un vai tai būtu kāds noteikts uzdevums?
Uz pirmo jautājumu jāatbild jā. Loti labā sadarbība LNJAK un ALJAs starpā izpaudusies kopējās vadību apspriedēs un jaunatnes dienās. Ar Eiropas apvienību norit dzīva sarakste un ideju apmaiņa, kas jau taustāmi izpaudusies ELJAs līdzdarbībā veidojot Jauno Gaitu. Lai no šīs iesāktās sadarbības varētu iegūt vēl vairāk, nepieciešama kopēja centrāle, kas vēlāk, cerams, piesaistītu arī citas jaunatnes organizācijas.
Līdzīgi jāatbild arī uz otru jautājumu. Ir daudz konkrētu pasākumu, kuŗos vēlama jaunatnes vienota līdzdalība. Pieminēsim kaut vai ELJAs ierosināto jaunatnes bibliogrāfijas sastādīšanu, ko iespējams veikt tikai kopīgi, sekojot laikrakstiem un citiem izdevumiem. ALJAs stipendiju fonds, jaunatnes balva un gadskārtējās literārās sacensības arī varētu kļūt nozīmīgākas, iesaistot visas jaunatnes organizācijas. Petīcijas, ko tagad iesniedz viena organizācija, iegūtu lielāku spēku, piedaloties visiem; jaunatnei būtu kopīga pārstāvība, kad un kur tā vajadzīga. Šie ir pietiekami skaidri uzdevumi, kas prasa darbu.
Nebūtu tomēr pareizi radīt superapvienību, jo tāda neatbilstu saviem uzdevumiem un darba iespējām. Visi satikties pagaidām nevaram, un tāpēc darbība nevarēs izvērsties tādos apmēros kā uz vietas. Atsevišķām apvienībām jāpatur arī pilnas pašnoteikšanās tiesības, kādas tagad ir pulciņiem. Tāpēc drīzāk nepieciešama padome, kuŗā katrai organizācijai viena balss un kam visi lēmumi jāpieņem vienbalsīgi. Dažādu uzdevumu veikšanai sastādāmas komisijas, bet lēmumu izpildīšana atstājama katras organizācijas ziņā. Ja ir kopīgs mērķis, iespējams atrast arī kopīgu ceļu.
Vecākā paaudze, vērojot jaunatnes darbu, bieži prasa, kas tajā īsti jauns, kas tajā liecina par pagātnes kļūdu labošanu? Jaunatne ir parādījusi, kā var sadarboties grupas ar dažādiem uzskatiem, kā darbs no mazuma aug lielumā, no pamatiem, veidojas uz jumtu un nevis otrādi. Jaunatne ir parādījusi, ka demokrātija nenozīmē vis tiesības cīnīties par kāda sīka nogrupējuma vai šķiras interesēm, bet gan pienākumu katrai grupai strādāt kopīgo mērķu piepildīšanai.
Ar pateicību jāpiemin vīsi tie vecāki, kas saskata un sirsnīgi atbalsta jaunatnes nopietnos centienus. Bet tai pašā laikā ir arī vecāki ļaudis, kas iedomājas, ka ar viņiem izbeidzas latviskā kultūra un latviskie ideāli, ka jauniešiem jādomā gluži tāpat kā viņiem vai nemaz, lai Latvijas nākotne būtu droša. Kaut ari mēs, jaunie, dažreiz domājam savu domu, tad tomēr mēs ticam tai pašai nākotnei. Tā nebūs gluži tāda kā pagātne − tas ir sācis pierādīties − bet vai tad nākotnei būtu jābūt pagātnes kalponei?
