Olģerts Cakars
MARTĀ
Debesīs zvaigžņu nav. Ielas piešķiedis dubļiem
svina pelēks marts. Notekās zvīgo vecīgās ziemas
asaru paltis.
KAILĀ DVĒSELE
Vakara saule Zaļganā sudrabā Piebārsta debess zilgu.
Mežā sabiezē krēsla Un ietin tumsā kā segā
Katru lapu un smilgu.
Raugos dzisušās debesīs. Tumsas autos arī Ietīt kailo dvēseli vēlos.
Bet viņa no rokām raisās, Bāla kā ēna klaiņo
Pusnakts ceļos vēlos. |