AKADĒMISKI IEMESLI – TIKAI ZIŅKĀRĪBA

Debatēs, ko darīt ar tukšajām pudelēm, rīcības  komiteja piespiež priekšsēžus pie sienas.

 

Jau labu laiku akadēmiskajās aprindās dzirdamas baumas par studentu dienām Bostonā 1963. gada 9., 10. un 11. novembrī. Vēlēšanās iegūt tuvāku informāciju par notikumiem, ko jaunie akadēmiķi var gaidīt salidojumā, mudina mani doties uz Bostonu.

Komitejas priekšsēži Vitolds Vītols un Nora Kūla draudzīgi spiež roku un uzaicina piedalīties rīcības komitejas sēdē.

Sēdes atmosfaira latviski omulīga. Man tūliņ rokā iespiež Trimpulas kokteili. Tā sastāvs ir Bostonas noslēpums, bet dzirkstoši sārtā krāsa un skurbinošais gardums iepriecina sirdi un prātu. Atrauju tikai roku no glāzes, lai pierakstītu lietas, kas šķiet svarīgas, saprotamas vai nesaprotamas.

„Tātad nolemts – sāksim studentu dienas ar vienreizēju izstādes atklāšanu sestdienas rītā,” skan balss no pudeļu galda puses. „Kādi mākslinieki tad beidzot reprezentēsies?”

„Izstādē redzēsim visādus stilus, izņemot sociālistisko reālismu. Tādēļ starp preses pārstāvjiem netiks ielūgti reportieri no Amerikas Latvieša un Dzimtenes Balss.”

Paziņojumu pavada spēcīgi aplausi. Var redzēt, ka Bostonas jaunie akadēmiķi ir ne tikai mākslinieciski, bet arī polītiski izglītoti.

„Tas polītiski sabiedriskais simpozijs būs vienreizējs, bet kas gan būs tie slavenie runas vīri?”

„Vēl noslēpums...”

Trimpulas kokteilis ir varen iedarbīgs. Balsis kļūst neskaidrākas. Kā pa miglu dzirdu:

„Elles ķēķis – Marienbāde – dziesmas – deja.”

„Pirmdiena – puduri – paģiru lāpīšana – zolīte.”

„Bostonas vēsture – ekskursijas – iepazīšanās...

Tumsā slīgdama vēl dzirdu:

„Vai ielūgsim arī Mazputniņa pārstāvjus?”

Tad pēkšņi redzu, ka jau pienācis rīts. Rīcības komitejas locekļi slēdz sēdi, lai dotos mājup. Kāds uzsāk dziesmu: Lai ar sauli laukā ejam, Tīrumus un dārzus sēt!

Atvadoties man tiek rokās iespiestas pāris fotogrāfijas. Devējs ir smaidīgais sakarnieks Juris Šlesers, kuŗa balss tomēr skan nopietni, un kuŗa sejā jaušamas negulētās nakts pēdas.

„Šonakt paveicām daudz. Laikam labākās idejas tomēr rodas tikai ap rīta gaismu. Nolēmām, ka studentu dienās nopietnajiem notikumiem jāmijas ar jautrajiem, bet tā, ka dalībnieki paši pāreju gandrīz nemana. Tas it sevišķi būs izteikts svētdienas ‘literārajā pievakarē un vakarēšanā’. Tur varēs ne tikvien dzirdēt rakstnieku skandētās vārsmas un prozas darbus, bet arī kopīgi padziedāt un padejot gan tautiski, gan moderni.”

„Jā, vai zināt, ka populārais grāvējs ‘Maskavas naktis’ ir beidzot atdzejots latviski?” jautā kādas dedzīgas komitejas locekles balss.

„Tas vēl nav viss,” viņu pārtrauc Juris. „Būs arī izdevība noskatīties kontroversālo parōdiju „Pērngad Bostonā”, kuŗas izvilkumus jau lasījāt „Jaunajā Gaitā”. Bet sestdien, 9. novembrī sarīkojumu nagla būs simpozijs par tematu „Latvju jaunatnei ir nākotne”. Referēs ALJA-s priekšsēdis Ivars Bērziņš. Tātad – studentu dienas būs vērts apmeklēt. Starp citu,” viņš turpina, „neaizmirstiet pierakstīt manu adresi: 4 Walden Road, Apt. 5, Concord, Mass., telefons 369–5298. Ļoti vēsturiska vieta, tāpat kā pārējā Bostona.

Dodos atpakaļceļā ar pārliecību – jāatgriežas novembrī!

 

Mārvalde Kārklauze

 

Seno Marienbādes pils drupu gaisotnē rīcības komiteja spontāni seko Staņislavska metodei, gremdējoties sirreālistiskās parōdijas „Pērngad Bostonā” nākošā gada versijā.