LATVIEŠU MŪZIKAS KRĀTUVE AUSTRĀLIJĀ

 

Dienvidaustrālijas galvas pilsētā Adelaidē jau trešo gadu pildās latviešu mūzikas krātuves pūra lādes. Tās vadītājs Ēriks Biezaitis. Krātuves vadītājs varbūt nav pats precīzākais apzīmējums, jo Biezaitis ir Latviešu apvienības Austrālijā skaņu mākslas nozares vadītājs, un viņa problēma – atrast pieeju latviešu skaņu mākslas veicināšanai piektajā kontinentā.

Par mūzikas krātuves vajadzību runāts un rakstīts jau sen: jākrāj notis, un tām jābūt pieejamām izpildītājiem. Daudzkārt radās problēma – kur tās pieprasīt, kur meklēt? Koŗiem, solistiem un instrumentālistiem bieži vien nebija iespējas izpildīt vēlamos latviešu skaņražu darbus.

Teōrijā krātuve darbojas jau gadus, bet praktiski tā uzsāka savu darbu 1961. gadā, kad mūzikas nozares vadītāja amatā nāca entuziasts un darba darītājs Ēriks Biezaitis.

Kad pirms neilga laika Biezaiti intervēja raidījumam Amerikas Balss, krātuvē jau atradās 2450 kora dziesmu, 1300 solo dziesmu un 450 dažāda veida instrumentālās mūzikas kompozīciju. Pēdējā laikā krātuves bagātība krietni pieaugusi – pāris mēnešos klāt nākušas vismaz 1000 dažāda veida kompozīcijas.

Ja Krišjānim Baronam bija iespēja apbraukāt Latvijas novadus un talkā saistīt daudzos palīgus – jaunatni, skolotājus u.c., tad Ērikam Biezaitim vākšanas darbs galvenokārt jāveic sarakstes ceļā. Trimdinieki ļoti labi paši apzinās, cik kūtri vēstuļu rakstītāji viņi ir!

Biezaiša darba metode: – pirmkārt tiek sekots jaundarbiem un to atskaņošanai trimdas presē. Ja tādi atrodas, tad tos iegādājas par Kultūras fonda piešķirtajiem līdzekļiem.

Otrkārt – nodibināts kontakts ar krietnu pulciņu latviešu komponistu, kas laiku pa laikam atsūta savus jaundarbus. Piemēram, Jānis Mediņš un Tālivaldis Ķeniņš atsūta katru jaundarbu, bet ir arī autori, kuŗus lūgšus jālūdzas, lai krātuves vajadzībām atsūtītu pārfotografēšanai jaundarbus.

Treškārt – nošu iegūšana notiek izmaiņas ceļā. Komponistiem, kā arī izpildītājiem parasti laika trūkuma dēļ nav iespējams pārrakstīt notis. Te talkā nāk mūzikas krātuve, kuŗas rīcībā ir moderna pārfotografējamā ierīce, kas iegādāta par Kultūras fonda līdzekļiem.

Biezaitis saka: Parasti saņemam oriģināldarbus, tos pārfotografējam un oriģinālus nosūtām atpakaļ autoriem. Triju gadu laikā nav pazudis neviens sūtījums. Dažos gadījumos autori vai retu kompozīciju īpašnieki neriskē sūtīt savus darbus pāri okeānam, bet pavairo tos par daudz augstāku cenu savā zemē. Arī tādos gadījumos mūzikas krātuve sedz izdevumus.

Krātuve kļūst aizvien populārāka un pastnieka somas, soļojot Ērika Biezaiša mājas virzienā, biezākas. Vēstules no Anglijas, Amerikas Savienotajām Valstīm, Zviedrijas, Kanādas, Dānijas, Dienvidamerikas valstīm un, protams, arī pašas Austrālijas.

Izraksti no dažām vēstulēm:

„Paldies par Jūsu nošu sūtījumu. Klavieŗu darbus bez Jūsu palīdzības necerēju saņemt.” (LB. Kanādā).

„Labprāt saņemtu Jūsu katalogus, gan iznākušos, gan nākotnes izdevumus.” (B.V. Zviedrijā).

„Aizņēmos Jūsu katalogu no K. kundzes. Vai būtu iespējams iegūt Barisona Prelūdiju un Ķeniņa Sonāti?” (V. L. Dienviddakotā).

Biezaiša brīvais laiks paiet sarakstē un pārfotografēšanas darbos. Krātuvē ieguldīto stundu skaits sniedzas jau tūkstošos. Līdzās radies darbs katalogu sastādīšanai. Arī te darbs dalās nozarēs – koŗa dziesmas, solo dziesmas, bērnu dziesmas, dueti, terceti. Koŗa dziesmas savukārt dalās: – jauktiem koŗiem, vīru koŗiem, sievu koŗiem, skolnieku koŗiem, kantātes. Instrumentālā mūzika – klavierēm, ērģelēm, vijolei, čellam, flautai, orķestrim, maziem ansambļiem utt.

Krātuvē ir daudz interesantu retumu. Piem., Jurjānu Andreja dziesma Egle, kuŗas titullapā lasām: „Von der Zensur erlaubt, 1881.”. Tālāk – Izglītības ministrijas mākslas un kultūras departamenta mūzikas nodaļas 1921. g. izdotais koŗa dziesmu krājums (mikrofilmā); arī Hongkongas 80 gadus vecā mūzikas skolotāja Harija Ores darbi, kas iespiesti Hongkongā (angļu valodā) gan par latviešu, gan cittautu tēmām (piem., „Piecas Dienvidķīnas tautasdziesmas”) u.c. Viens no jaunākiem ieguvumiem ir Kanadas latviešu dziesma svētku dziesmu krājums (1965. g.).

Mūzikas krātuve savukārt izdevusi grāmatā 1961. g. Adelaides kultūras dienu ietvarā organizētā brīvās pasaules latviešu dziesmu sacensībā godalgotās dziesmas. Toreiz vērtēšanas komisijā darbojās prof. A. Ābele, Jānis Cīrulis un V. Bērzkalns.

Krātuvi ir izmantojis Dienvidaustrālijas simfoniskais orķestris, kas radiofonā vairākkārt atskaņojis latviešu komponistu darbus. Tāpat arī turienes konservatorijas mācības spēki.

Kādi komponisti visvairāk pārstāvēti krātuvē? Pirmajā vietā ir Jāzeps Vītols ar 467 darbiem.. Seko Alfrēds Kalniņš ar 241, Emīlis Melngailis ar 197, Jānis Mediņš ar 179, Jurjānu Andrejs ar 144, Jēkabs Graubiņš ar 122, Jānis Norvilis ar 116 darbiem. Drīz Šinī grupā ierindosies arī Volfgangs Dārziņš, jo ceļā uz Adelaidi ir 200 viņa aranžēto latviešu tautasdziesmu.

Kāda ir krātuves vadītāja sirsnīgākā vēlēšanās? – Lai ikviens latvietis, kam mājā atrastos mūsu komponistu notis, atsūtītu tās mūzikas krātuvei pārfotogrāfēšanai. Radušies izdevumi tiks atlīdzināti.

Ērika Biezaiša adrese: 42 Henley St.,Torrensville, S.A., Australia.

 

Gunārs Bērzzariņš