PULKV. FRIDRICHS BRIEDIS
K. Lobe (redaktors), BRIEDIS, īss dzīves stāsts ar 12 illustrācijām, pēc Aleksandra Plensnera manuskripta sastādījis M. Akmenājs, Zelta Ābele, Stokholmā,1963. g. 48 lpp.
Lai pasargātu baudu un pārticības alkstošos trimdiniekus no "satrūdēšanas dziļā mierā kā kapenēs", lai viņos neiznīktu un neizvirstu varoņu gars, apgāds Zelta Ābele pasācis izdot mūsu izcilākiem kaŗavīriem veltītu grāmatiņu seriju. Serijas pēdējais izdevums ir slavas dziesma vienam no leģendārākajiem latviešu pirmā pasaules kaŗa cīnītājiem - Fridricham Briedim, kā arī visiem tiem, kam pēc domnieku Zālīša un Goldmaņa ierosinājuma, imperiālās krievu armijas virspavēlnieks deva atļauju 1915. g. 19. jūlijā pulcēties zem sarkanbaltsarkaniem karogiem atsevišķā kaŗaspēka daļā - strēlnieku bataljonos.
Mūsu priekšā kā filmā paslīd gaŗām Brieža dzīves stāsts: bērnība un zēna gadi Daugavpilī. Nākotnes varoņi no sapņa iestāties klosterī, lai cīnītos pret "tikumisku pagrimšanu", sāpīgi pamodina divu iereibušu mūku uzvedība (jāšaubās gan, vai zēns četrpadsmit gadu vecumā patiešām bijis tāds "dzīves daiļuma un nevainības pielūdzējs"); septiņpadsmitgadīgā jaunekļa savādais lēmums, ka "kaŗa dienesta stingrība un uzdevumi tomēr cilvēka morālo būtību patur ideālākā ievirzē nekā civilā dzīve"; sekmēm un apbalvojumiem piesātinātā karjēra Vladimira kaŗaskolā (ko Briedis nobeidz kā pirmais), 99. Ivangorodas pulkā Daugavpilī, bet vēlāk 25. divīzijas stābā; dedzīgā piesaistīšanās latviešu strēlnieku bataljoniem jau to formēšanas pirmajā dienā; asiņainās cīņas pret vāciešiem; principiālā nostāšanās Satversmes sapulces pusē (jo "tā paredzējusi Latvijai autonomiju") un opozīcijas organizēšana pret lieliniekiem pēc 1917. g. oktobra coup d'etat, un, beidzot, Brieža nošaušana pēc Izkolastrela rīkojuma 1918. g. 28. augustā Butirku cietumā Maskavā. "Lai kā, dižākais no strēlnieku vidus, viņu slavas pirmo un spožāko pamatu licējs, kas neticēja, ka strēlnieku vārda nesēji, lai kas tie būtu, varētu uz viņu šaut, mira varbūt ar smagāko sarūgtinājumu sirdī", nobeidz Brieža biografijas skices autors.
Nav šaubu, ka vēsturiski nozīmīgu personu dzīves stāstu serija vajadzīga kā trimdā, tā arī tiem, kas atrodas zem Maskavas kundzības rīkstes dzimtenē. Serijas izdevēji, autors, redaktors un sastādītājs, būdami vienis prātis ar tiem, kas vēlas sargāt savas tautas vitālās intereses senajā un ne tik senajā pagātnē, ir nākuši klajā ar apsveicamu ideju. Diemžēl, par izpildījumu to nevar teikt. Nesalīdzināmi vērtīgāk būtu izcelt pazīstamās lietas j a u n ā g a i s m ā ar patstāvīgu vērtējumu un spriedumu palīdzību, nevis ar subjektīvi izmeklētiem citātiem, patapinātiem no jau agrāk izdotiem darbiem par strēlniekiem un pulkvedi Briedi. Priekšvārdos minēts, ka viens no serijas uzdevumiem ir palīdzēt "mūsu bērniem iegaumēt viņu (latviešu izcilāko kaŗavīru) vārdus un izsekot viņu kaŗa gaitām". Mūsu apstākļos gan nevajadzētu apmierināties ar amatniecisku ražojumu, kas dažkārt patiešām tuvojas ja ne bērnu, tad pusaudžu literātūras standartam. Lai gan recenzents neapšauba citātu ticamību, jācer, ka nākotnē redaktori pacentīsies attiecīgos izvilkumus un savus tēlojumus pamatot zemteksta piezīmēs ar drošām un skaidrām dokumentu liecībām, vai vismaz pievienos grāmatas beigās lietotās literātūras bibliografiju, kas pārvērstu brošūru daudzmaz zinātniskāka rakstura izdevumā. Dabiski, ka no šāda veida izdevuma neviens nesagaida pilnīgu un zinātniski nevainojamu aprakstu (sausi pagātnes preparāti parasti sasniedz pavisam neievērojamu skaitu profesionāli kvalificētu lasītāju). Tomēr gribas atkārtot visiem zināmo: mazāka sentimentālitāte un lielāka objektivitāte pasargās daudz efektīvāk mūsu ievērojamākos tautiešus no nogrimšanas laika straumē un, piedevām, atvieglinās mūsu rietumu garā augošajiem bērniem "iegaumēt viņu vārdus un izsekot viņu kaŗa gaitām".
Rolfs Ekmanis