Jaunā Gaita nr. 5, 1956. g. rudenī

 

BRĪVĀS LATVIEŠU JAUNATNES KONGRESS EIROPĀ

Pusotra simta latviešu jaunatnes no 9 patvēruma zemēm Eiropā un diezgan kupls skaits ASV bruņoto spēku Vācijas misijā esošo latviešu zēnu kopā ar viesiem pulcējās Eiropas Latviešu Jaunatnes Apvienības rīkotajā 3. kongresā Augustdorfā, Rietumvācijā, no 2. līdz 6. augustam. Jaunatne no Vācijas un Zviedrijas deva lielākās dalībnieku grupas, bet arī visas pārējās zemes bija pārstāvētas un aktīvi piedalījās kongresa darbā, kas izvērtās arī par politisku demonstrāciju pret komūnistisko varu ar pieņemtajām rezolūcijām un nosūtītajām vēstulēm, kuŗās runāts par apstākļiem Latvijā un par mūsu valsts un visas brīvās cilvēces prasībām respektēt tautu un indivīdu brīvību un pašnoteikšanās tiesības.

Kongresu atklāja ELJA 1. vicepriekšsēdis Gunars Irbe, norādīdams, ka mums un visai brīvajai pasaulei ir dota iespēja pierādīt, ka kāda komūnistu vēsturnieka tezē − tie nav varoni, tās nav personības, bet tā ir tauta, kas ir veidotājs vēstures faktors − var ielikt patiesu saturu, kas atradīsies tiešā pretstatā pašu komūnistu realitātei, jo Padomju Savienībā tauta jau sen vairs nav šis veidotājs spēks. Lai to panāktu, jau emigrācijā jāstrādā pie latviešu sabiedrības demokrātisko tradīciju izveidošanas, zinot , ka demokrātijas elements ir atsevišķs cilvēks, kas pats domā un respektē citu domas. Tajā pašā laikā mums modri jāseko pasaules notikumiem, un komūnistu dižvīru meliem jādod efektīga atbilde, runājot patiesību un atklājot padomju ideoloģijas un taktikas melus.

Kongress jau pirmajā dienā nosūtīja vēstules ar latviešu jaunatnes vēstījumu. Pirmo vēstuli saņēma poļu emigrācijas augstā persona ģen. V. Anderss, kuŗā latviešu jaunatne godina Poznaņas varoņus, apliecina savu solidaritāti un pievienojas Polijas demonstrantu prasībām pēc brīvības un demokrātiskām tiesībām visām apspiestām tautām. ACEN nosūtītajā vēstulē starp citu teikts, ka jaunie latvieši neatzīst tādu pasaules kārtību, kur blakus brīvām un laimīgām tautām valda apspiešana un tautas brīvās gribas viltošana, latviešu jaunatne pievieno savas balsis prasībai atjaunot brīvību un demokrātiskās tiesības visās apspiestās tautās. Vēl nosūtīja vēstules Vācijas prezidentam T. Heusam, kancleram K. Adenaueram, bēgļu ministrijas vadītājam Olenhaueram un Vestfāles ministru prezidentam − vēstulēs izteikta atzinība Vācijas nostājai iepretī komūnistu diktatūrai un izteikta cerība, ka visa vācu tauta drīz brīvās vēlēšanās varēs izlemt savus likteņus, kā arī paldies par viesmīlīgu uzņemšanu un materiālo atbalstu kongresa sarīkošanai.

Turpmākajā darba gaitā I. Balodis referēja par temu „Šodiena jaunatnes skatījumā”, kur referents aplūkoja jautājumus, kas skaŗ jaunās paaudzes pasaules uzskatu veidošanos un tās bieži vien kritisko nostāju iepretī daudziem jautājumiem. Sekoja dzīvas debates, kuŗās labi parādījās jaunatnes spēja atklāti izteikt gluži pretējus uzskatus bez naida un ietiepīgas aizraušanās. Otrā referātā Vilis Hazners iepazīstināja sapulcējušos ar apstākļiem Latvijā, demonstrējot diapozitīvus ar Latvijas dzīves ainām un nolasot vairākus izvilkumus no okupētās Latvijas periodikas, kur starp rindām vai tieši atklājās komūnistu ideoloģijas meli un jaunākās audzināšanas metodes. Trešajā referātā G. Irbe pakavējās pie polītiskās emigrācijas izglītības problēmām. Notiek cīņa starp Spartas kollektīvismu un Atēņu demokratijas idejām, izglītības jautājumi vienmēr gājuši kopsolī ar valdošiem politiskiem strāvojumiem attiecīgajā laikā. Mums kā politiskiem emigrantiem pienākums domāt arī izglītības laukā valstiski, un − individuālo interešu un spēju robežās ikvienam, izvēloties piemēram studiju virzienu − būtu vēlams raudzīties, lai iegūtās zināšanas noderētu kā darbam Latvijas brīvības labā, tā darbam, kas sagaida mūs pēc mūsu tautas atbrīvošanas. Mums vajadzīgi jauni speciālisti polīliski-sabiedriskā laukā, jauni juristi − īpaši valststiesiskos jautājumos, mūsu ārējās informācijas darbam vajadzīgi propagandas speciālisti − sociologi, mūsu skolām vajag kā praktiskā darba darītāju − mācītu skolotāju, tā teorētiķu un zinātnieku. Viss darbs plānojams un veidojams tā, lai Spartas kollektīvisma drauds tiktu atspiests atpakaļ un uzvarētu Atēnu ideāls par sabiedrību, kuŗu veido brīvi indivīdi. Pēc sekojošām debatēm kongress pieņēma rezolūciju, kas apliecina, ka esam politiski emigranti, nevis ekonomisku labumu meklētāji, un ka tālab, mums visiem jāpiedalās politiskajā darbā Latvijas atbrīvošanas labā.

Kongress pieņēma arī veselu virkni citu rezolūciju, kuŗās runāts par mūsu kulturālā darba aktivizēšanas problēmām īpaši atbalstot jaunos autorus un māksliniekus, aicināti jaunieši darbam papildskolās, atbalstīts ierosinājums par emigrācijas mākslas darbu krātuvju ierīkošanu, mudināta jaunā paaudze lasīt aktuālās ziņas par notikumiem politiskā laukā, lai pastāvīgi būtu informēti par notikumiem, kas svarīgi kā latviešiem tā visai brīvajai pasaulei. Ienāca arī statūtu komisijas ierosinājums pārveidot ELJA uzbūvi, lai ELJA patiesi varētu runāt latviešu jaunās paaudzes vārdā, kuŗu nodeva jaunās apvienības valdes izraudzītajai statūtu komisijai galīgai izstrādāšanai līdz nākošajam kongresam, tas pats arī attiecībā uz visas brīvās pasaules jaunatnes sadarbības izveidošanu.

Literāri muzikālajā vakarā kongresa dalībniekus uzrunāja Jānis Jaunsudrabiņš, referēdams par latviešu valodu, bet jauno autoru Andreja Irbes, Ojāra Jēgena un Andreja Pablo Mierkalna darbus skandēja upsaliete Inta Āboliņa un Ojārs Jēgens. Koncertā Jāņa Mediņa jaunākos darbus spēlēja Andris Vītoliņš, vairāku komponistu dziesmas dziedāja Rita Dzilna-Zaprauska no ASV. Vakaru noslēdza Annas Brigaderes viencēliens „Mazā māja” Augustdorfas ģimnāzijas dramatiskās kopas izpildījumā ar Mariannu Zīli kā režisori.

ELJA jauno mākslinieku un žurnālistu kopa kongresa laikā rīkoja jauno gleznotāju, grafiķu un daiļamatnieku izstādi, kuŗā piedalījās Ināra Dreimane, Egons Herndorfs, Benjamiņš Ancāns, Ivars Alberts, Juris Vičs, Ojārs Jēgens un Zenta Pokšāne. Kopas uzdevumus ELJA darba sēdes laikā skicēja tās līdzšinējais pārzinis Ojārs Jēgens − nebūt organizācijai ar sīki izstrādātiem statūtiem, bet vienīgi centram, kas palīdzētu uzturēt sakarus jauno mākslinieku un žurnālistu starpā, palīdzēt tiem nokļūt ELJA kongresā ar saviem darbiem, tātad vispār −būt vietai, kur katrs jaunais mākslinieks varētu saņemt informāciju par citiem savas paaudzes biedriem. Intresenti paši līdz turpmākam par šās kopas sakaru personu izraudzīja līdzšinējo − Ojāru Jēgenu.

Kongresa pēdējā dienā slēgtā sēdē pieņēma lēmumu pieņemt LAK EC aicinājumu sūtīt ELJA pārstāvi LAK EC. Kongresa vairākums bija vienis prātis, ka šis pārstāvis piedalās LAK EC darbā bez balstiesībām, jo pārstāvama jauniešu saime, kuŗā dažos jautājumos var atsevišķiem ELJA locekļiem vai biedru grupām būt dažādi uzskati, kuŗus visus pārstāvis nav spējīgs balsošanās vienlaicīgi aizstāvēt.

Lielais piedalījušos skaits un dzīvā līdzdalība kongresa darbā norādīja, ka ideja par visu Eiropas brīvo latviešu jauniešu sadarbību atradusi dzirdīgas ausis ikvienā no tiem jaunajiem latviešiem, kas piedalījās šajā sanāksmē, un daudzos citos, kas materiālu apstākļu dēļ nevarēja uz kongresa vietu nokļūt. Taču atklājās arī − īpaši kongresa laikā notikušajā, gan humoristiskā garā ieturētā, „zināšanu pārbaudē”, ka daudzi aktuāli jautājumi un jēdzieni jauniešiem pasveši, kas norādīja ne tikai tīri latvisko lietu nepārzināšanu, bet arī zināšanu trūkumu par mūsu atbrīvošanas darbu un ikdienas notikumiem. Tālab kongresā pieņemtais aicinājums − lasīt laikrakstos un žurnālos polītiski sabiedrisko notikumu un debašu lappuses, pret ko protestēja grupa „atturējušos”, pamatojot savu atturēšanos ar to, ka šādā veidā ELJA kongress iejaucās katra indivīda personīgajā izvēlē, galu galā kā aicinājums uzskatāms par pamatotu. Vietām gadījās arī pa techniskam starpgadījumam un organizatoriskai kļūdai, ko vairums tomēr uzņēma ar humoru. Noslēgumā jāsaka, ka dažādās zemēs dzīvojošo jauno latviešu apvāršņus šis kongress noteikti paplašināja un tīri latviskais personīgais kontakts tagad sniedzas pāri vecās Eiropas atsevišķo valstu robežām, tādā veidā tīri praktiski apvienojot visu Eiropas latviešu jauno saimi. Tas ir priekšnoteikums arī idejiskai un organizatoriskai sadarbībai, kuŗu izveidot un veicināt ir viens no ELJA pamatuzdevumiem.

GS.

Literārā vakara dalībnieki: no kreisās − Gunars Irbe (Zviedr.), Inta Āboliņa (Zviedr.), Jānis Jaunsudrabiņš (Vācija) un Ojārs Jēgens (Dānija). Visi Foto:A. Preiss

Kongresa prezidijs: no kreisās − sekr. St. Platacis (Anglija), ELJAs pag. gada 1. vicepriekšsēdis Gunars Irbe (Zviedr.), kongresa prez. priekšsēža vietnieks I. Freimanis (Zviedr.), prez. priekšsēdis Jēkabs Ķiploks (Vācija), techn. sekretāri H. Pareizs un H. Krauze (abi Vācija) un prez. loc. M. Imoberštega (Šveice).

Skats kongresa sēžu zālē: no labās − K. Gulbis, māc. A. Abakuks, Augustdorfas ģimn. direktors A. Dreimanis, KLB loceklis V. Hazners.

ELJAs jaunā valde: no kreisās − loceklis Ojārs Lediņš (Angl.), I. vicepriekšsēdis Jānis Vikmanis (Zviedr.), kasieris Imants Balodis ( Vācija), ELJA priekšsēdis Jūlijs Kadelis ( Vācija), sekretārs Jānis Poņemeckis (Vācija), pag. gada ELJAs 1. vicepriekšsēdis Gunars Irbe (Zviedr.), 2. vicepriekšsēdis Pauls Tamsons (Angl.) un loceklis Jēkabs Ķiploks (Vācija).