Jaunā Gaita nr. 5, 1956. g. rudenī

LATVIJAS UNIVERSITĀTES STUDENTU VIENĪBU SAVIENĪBAS DARBA SVĒTKI

Vai tagadējos apstākļos gan var runāt par darba svētkiem? Par prieku pēc labi padarīta darba? − Nu darbam vairs nav ne gala, ne malas. Nav tur ko sākt, nav tur ko beigt, un nav arī ko svētkus svinēt par godu tam. Nu darbs ir kā liela nemīlīga upe, pie kā tev jānoliecas savas stundas un sīkām rokām jālīdzina tās oļi. Vienreiz tas tev patīk labāk, otrreiz sliktāk, bet prieks ir tad, kad vari aiziet no tā. Ko gan lai dara tie, kas nevar aiziet!

Darbs nekad nav bijis rotaļa. Dažreiz tas bijis liels un smags, bet cilvēks vienmēr to ir pieveicis, ja ne ar spēku, tad gudrību. Nu darbs pieveicis cilvēku un padarījis par sīku nieciņu.

Un tomēr arī tagad vēl ir burvīgi darbi, kas nav iekļāvušies inertā straumē, bet gaida −atradēju. Pie tiem tad nu var izmēģināt spēkus kā vecos laikos, var cīnīties, augt un uzvarēt. Tā nu tas ir: audzē vecāki, audzē skola, audzē arī sabiedrība, bet īsto stingrumu tomēr dod tikai darbs.

Kad priekš gadiem 30 Latvijā dibinājās jauna veida studentu organizācijas (sākumā „vienotnes”, vēlāk „Vienību Savienība”), tās savu locekļu audzināšanas pamatos lika darbu − audzināt ar darbu, audzināt darbam un pazīt arī nesavtīgo darbu sabiedrības labā.

Šī ideja savu krasāko izpausmi atrada darba svētkos. Katra organizācija (studentu vienība) centās reizi gadā rīkot darba svētkus, kas bija priecīgs nobeigums kādam darbam sabiedrības labā.

Jau mācības gada sākumā ierosināja jautājumu: kam par labu šogad rīkot darba svētkus. Parasti bija vairāki ierosinājumi. Izvēlējās to, pie kā vairāk locekļu varēja strādāt, kas vērsa uzmanību uz kādu lielāku sabiedrības vajadzību un, protams, kas darītājiem materiālajā ziņā pa spēkam. Tas, kā ideju pieņēma kopējā sanāksmē, parasti kļuva darbu vadītājs, un pārējie strādāja līdz.

Paši pirmie darba svētki bija vienotnei „Līdums”, kas ierīkoja zemeņu dārzu brīvības cīņās nonāvētā leitnanta Fichtenberga ģimenes mājās. Pateicība zemes atbrīvotājiem un atbrīvotās zemes izkopšana šim laikam bija zīmīga. Pirmajiem darba svētkiem sekoja citi, gan „Līduma”, gan citu vienotņu rīkoti.

Kad nodibinājās Vienību Savienība, vienotnes tur iekļāvās ar visu darba svētku ideju, un šīs idejas garā auga Vienību Savienība. Tā gaŗā rindā kādus 20 Latvijas patstāvības gadus nākuši darba svētki, ko rīkoja gan atsevišķas vienības, gan visa Vienību Savienība kopā. Tur kādai skolai tika iekārtots ģeogrāfijas stūrītis, otrai krāšņuma dārzs, tur vēsturisku klētiņu pārveda no Dundagas uz Brīvdabas muzeju, tur novāca akmeņus no tīruma kāda brīvības cīnītāja saimniecībā jūrmalā un visam jūrmaliešu pagastam uzdāvāja akmens izcēlējus − „Talciniekus” u. t. t.

Šī pati ideja pa daļai ir arī skautu „labajā darbā” un vēlāk „Draudzīgajā aicinājumā”. Bet šeit, studentu organizācijās, tas nav tikai sirds labums, palīdzēšana otram, palīdzēšana skolām, bet cenšanās saprast sabiedrības vajadzības, tās vērtēt, vērst uzmanību uz tām un ne savtīgi strādāt, lai trūkumu novērstu.

Vai gan nabaga students ar saviem grašiem var piepildīt lielus robus? − Protams nē. Bet ideja dara labu tās nesētajam un noskaņo to ideālā sabiedrības vadītāja virzienā: redzēt, saprast, izvērtēt iespējas un strādāt. Un inteliģencei taču būtu bijis jābūt nevis savtīgai veģetētājai, bet sabiedrības vadītājai, virzītājai un augšup cēlējai.

Vārdi daudz nelīdz, bet ir savs efekts, ja tas, kam nav pārāk daudz, šai gadījumā students ar savu jaunības enerģiju, ķeras pie kāda darba un no sava laika un mazās rocības ziedo vispārējām vajadzībām. Tādā gadījumā sabiedrība aizvien drusku satrūkstas un izvērtē par jaunu savas vajadzības un spējas.

Tagadējos apstākļos nav viegli rīkot darba svētkus. Tagad ir idejas, ir domas par mūsu vajadzībām, ir iespējas ziedot materiālas vērtības − arī tas labi. Un tā, turpinot savas dzimtenē veidotās tradicijas, Vienību Savienības („Atauga”, „Auseklis” − dibināts Baltiešu universitātē Pinebergā, „Ausma”, „Austrums”, „Avots”, „Dzimtene”, „Kāvi”, „Kursa”, „Latviete”, „Līdums”, „Ritums”, „Ziemelis”, „Ziemeļniece”) biedri, gan Amerikā, gan Eiropā, gan Austrālijā, gan citās pasaules daļās, sasaucas savās kopās, rīko savus darba svētkus, t. i., cenšas saprast mūsu sabiedrības vajadzības, tās vērtēt, vērst uzmanību uz tām. Liekas, ka visvairāk latviešu sabiedrībai jāveltī uzmanība un atbalsts savas jaunatnes cīņai par latvisko.

 

Elza Simsone
Studentu vienības „Ausma” vecdraugs.

 

Redakcijas piezīme: Vienību Savienības Kanādas kopa savos darba svētkos pasniedza karogu Toronto jaunatnes pulciņam „Lāpa”. Lai apliecinātu savu uzmanību un izteiktu savu atzinību ASV latviešu jaunatnes tik tīri latviskam darbam un centieniem, šejienes Vienību Savienības kopas šogad savos darba svētkos dāvina Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienībai gleznu, ko izlietot kā balvu jaunatnes sacensībā un nodod „Jaunās Gaitas” apgādam savu biedru vidū savāktu žurnāla pasūtinātāju sarakstu.

Studentu vienotnes „Līdums” 1926. gada darba svētkos uzstādītais uzrunas akmens pie Sietiņieža.

Vienību Savienības 1939. gada darba svētkos Ainažu pagastam dāvātie „Talcinieki”.