Jaunā Gaita Nr. 52, 1965. gadā

 

T.S. Eliots, 26.9.1888 - 4.1.1965   . . . Pie gaŗākās upes pirmavota Apslēpta ūdenskrituma balss Un bērni ābelē, nezināmi, Jo ar acīm neviens viņus nemeklē, Tikai dzird, pa pusei, klusumā Starp diviem jūŗas viļņiem. Tieši tagad, šeit, tagad, vienmēr - Brīdis, kas lielākā vienkāršība (Vērts ne mazāk kā jebkas cits) Un viss būs bez vainas un It visas lietas bez vainas, Kad liesmu mēles ir iekšup liektas Vainagotajā uguns mezglā Un uguns un roze ir viens. (No "Četriem kvartetiem") Atdzejojis Gunars Saliņš