Gunars Saliņš

 

 

 

 

 

 

 

Variācija

 

 

Aizvien vairāk un kairāk

tu līdzinies zemei:

 

tevi nu apsēj,

tevi nu pļauj,

tevi nu govis

ēzdamas mauj,

augstu un zemu

izmauj tevi -

kas to būtu domājis,

ka tevī tādas meldijas.

 

Bet neviens jau ari nedomā, ka govju meldijas tavas.

- Govis ir govis - un dzied kā jau govis,

tā spriež - un tevis nejūt.

Tad drīzāk, ja liec piedzimt

mēmam teļam, tad

viņa klusēšanā sievas uz brīdi apklust,

viņa nedziedāšanā jauzdamas tavu klātbūtni.

 

Tu esi viss

un vēl vairāk -

no tava veidolos neatpestītā sapņa

dzimst mūsu dziedāšana.

 

 

 

 

Sētsvidus idille Ņujorkā

 

Dzintaram Sodumam iebraucot

 

Tu iesmaidīji

Ņujorku šķīdonī lielā

un īstas sētsvidus

idilles atklājās ielās.

 

Pa Taimsskvēru saceltiem

brunčiem meitas brida

un spiedza kā brienot

uz kūti pa sētas vidu.

 

Un skraidīja sivēni,

cūkas. No septītā stāva

pa vaļā logu

izliecās govs un māva.

 

Bet tad mēs iegājām

tā kā Torņkalna bārā,

un, kad pēc maza

brītiņa iznācām ārā,

 

pa Taimsskvēru saceltiem

brunčiem govis brida

un spiedza un ķērās

cita citai ap vidu.

 

Peļķes bij augšā

un lejā. No simtā stāva

pilsētai pāri

izliecās meita un māva.