PIECI

LATVIEŠU

ARCHITEKTI

 

Šinī Jaunās Gaitas numurā pirmo reizi presē redzam kopā piecus jaunus latviešu architektus un iepazīstamies ar viņu panākumiem četrās valstīs un trīs kontinentos. Visi viņi savas studijas sākuši un beiguši ārpus Latvijas. Tiem pašiem savas firmas, tādēļ viņi var veidot savu architektūru tik patstāvīgi un neatkarīgi, cik vien iespējams. Daudzi latviešu architekti ir daudz būvējuši gan Latvijā, gan citur, ejot mūsu pirmā architekta Jāņa Baumana pēdās, kas, sākdams kā namdaŗa māceklis Lielās Ģildes būvē Rīgā, paša spēkiem ieguva akadēmisko izglītību architektūrā, studējot Berlīnes Būvakadēmijā un tieši pirms 100 gadiem 1865. gadā beidzot Pēterpils Mākslas Akadēmiju. Liekas, ka it sevišķi pēc Otra pasaules kaŗa visai liels skaits studentu pievērsušies architektūrai; ne tikai studenti vien, bet arī studentes. Saprotams, panākumi bijuši, kā to lasām arī šai Jaunās Gaitas piecu latviešu architektu dzīves aprakstos. Bez tam iegūtas, cik rakstītājam zināms, divas ļoti slavenas un daudzu kārotas Romas stipendijas (Rome Prizes). Zemēs, kur runā angļu valodu, to saņemšanu uzskata par augstāko atzinību, kādu vien architektūras studenti var iegūt. Interesanti konstatēt, ka abas stipendijas ieguvušas architektes, proti, Astra Zariņa-Hanere A.S.V. un Māra Sātiņa Austrālijā.

Liekas, ka ir labi, ja nākamam architektam pūrā ir Ziemeļeiropas izcelsme. Zviedru architektūras žurnāla „Arkitektur” redaktors architekts Pērs Olafs Olsons (Per-Olof Olsson) ievadrakstā 1964. gada augusta numurā, kas veltīts Baltijas valstu un Polijas celtniecībai, raksta: „Rodas interesantas pārdomas, apzinoties, ka tik daudzi no mūsdienu izcilākajiem architektiem dzimuši valstīs ap Baltijas jūŗu – Alvars Ālto (Alvar Aalto) Somijā, Gunars Asplunds (Gunnar Asplund) Zviedrijā, Ēro Sārinens (Eero Saarinen) A.S.V. dzimis Somijā un Luijs Kāns (Louis Kahn) A.S.V., dzimis Igaunijā.”.

 

 

 

 

 

Uldis Arājs

Uldis Arājs dzimis 1927. gadā Rīgā, bet skolas gaitas sācis Naukšēnu pamatskolā. Vidusskolu beidzis Berchtesgadenā, Vācijā. Pēc izceļošanas uz Kanadu nonācis Ziemeļamerikas rietumu krastā, kur Vankuveras Britu Kolumbijas universitātē pēc sekmīgām studijām 1957. gadā ieguvis „B.Arch.” gradu.

Pēc studiju beigšanas architekts Arājs strādājis Kanadas prēriju provinces pilsētā Ridžainā un pēc tam galvas pilsētā Otavā. 1963. gadā viņš devies atpakaļ, uz rietumkrastu, kur kopā ar kanadiešu kollēgām Gordonu Hartliju (Gordon Hartley) un Džordžu Bārnsu (George Barnes) nodibinājis firmu „Hartley, Barnes & Arājs”. Architekta Arāja firma īstenojusi daudz dažādu projektu, kā dzīvokļu ēkas, klīnikas un hoteļus, no kuŗiem „Riviera Villa Apartments” Kelovnā, Britu Kolumbijā iekļuva pusfinālos 1964. gada sacensībās par Mesija (Massey) medaļām. Tās tiek piešķirtas ik pa četriem gadiem, un ir augstākā atzinība, kāda vien architektiem Kanadā iegūstama.
 

Dzīvokļu māju komplekts „Riviera Villa Apartments” Kelovnā, Britu Kolumbijā.	Klinika Rutlandē, Britu Kolumbijā.
	D.A. Vītlija (D.A. Wheatley) vienģimenes māja pie Okinaganas ezera Britu Kolumbijā.

 

 

 

 

 

Gunārs Birkerts

Gunārs Birkerts no jaunajiem latviešu architektiem ir starptautiski pazīstamākais. Viņa darbi vairākkārt publicēti amerikāņu architektu presē, kā arī citur, ieskaitot izcilo Eiropā izdoto architektūras žurnālu „Zodiac”.

Dzimis 1925. gadā, viņš studējis architektūru Vācijā un 1949. gadā beidzis Stutgartes Technisko augstskolu ar „Diplom Ingenieur-Architekt” gradu. Drīz pēc tam architekts Birkerts izceļojis uz A.S.V. un stājies darbā lielajā Perkinsa un Villa (Perkins un Will) firmā Čikāgā. 1951. gadā slavenais somu izcelsmes architekts Ero Sārinens (Eero Saarinen) uzaicinājis viņu darbā savā firmā Detroitā, kur Gunārs Birkerts arī projektējis „General Motors” technisko centru. 1956. gadā saistījies darbā pie pazīstamā architekta Minoru Jamasaki (Minoru Yamasaki) par galveno projektētāju un ir atbildīgs par tādiem darbiem kā „Reynolds Metals” kantora ēku Detroitā un lidlauka projektu Dahranā (Dhahran). Vēlāk kļuvis Minoru Jamasaki firmā par līdzīpašnieku.

Uzsācis patstāvīgu praksi Bērmingemā netālu no Detroitas, Mičigenā. 1959. gadā ar labiem panākumiem īstenojis dažādus projektus, ieskaitot vasaras māju Nortvillē, Mičigenā, par kuŗu architekts Birkerts saņēmis Amerikāņu architektu institūta godalgu. Viņa firma veikusi arī 30 stāvu dzīvokļu ēku Detroitas centrā, ļoti interesantu betona „University Reformed” baznīcu Ann Arborā, Mičigenā kā arī kantoŗa ēku eļļas firmai, banku būvi un skolu un citus projektus. Detroitā pēc viņa zīmējumiem pašreiz tuvojas nobeigumam piebūve pazīstamajam Detroitas Mākslas Institūtam.

Gunārs Birkerts ir arī ieguvis daudz godalgu un atzinību. Starptautiskās sacensībās Kantū, Itālijā, 1955. gadā ieguvis pirmo godalgu par plānotām mēbelēm. 1957., 1959. un 1960. gadā saņemta atzinība žurnāla „Progressive Architecture” sacensībās un trešā godalga starptautiskā sacensībā par Kultūras centru Beļģu Kongo, kas izstrādāta sadarbībā ar latviešu architekti Astru Zariņu-Haneri un viņas vīru Daglasu Haneru (Douglas Haner). Atzinība saņemta arī par „University Reformed” baznīcu.

 

Hēlija (Haley) apbēdināšanas birojs Sautfīldā, Mičigenā. Pilnīgi simmetrisks plāna atrisinājums ar stipri izteiktām jumta formām.                         Foto Baltazar Korab

Vasaras māja Nortvillē, Mičigenā. Koka konstrukcija. Visas četras fasādes tikpat kā vienādas. Vienkāršas, blīvas sienas mainās ar ļoti iezīmīgiem logiem. Par šo projektu architekts Birkerts saņēmis Amerikāņu architektu institūta godalgu.

 

„University Reformed” baznīcas iekšskats Ann Arborā Mičigenā. Tā arī redzama uz žurnāla vāka. Uzņēmums labi parāda netiešo apgaismojumu no augšas, kas ir viena no interesantajām architektūras problēmām. Ar tās risināšanu Gunārs Birkerts nodarbojas daudzos savos projektos.

„Lafayette East Apartments” Detroitā, Mičigenā. Projektā it sevišķi labi celtnes forma integrēta ar apbūves gabala izkārtojumu un apakšzemes auto novietošanas atrisinājumu.

 

 

 

 

 

Pēteris Rasiņš

Pēteris Rasiņš ir jaunākais no pieciem latviešu architektiem, ar ko Jaunā Gaita iepazīstina savus lasītājus. Dzimis 1937. gadā, viņš jau septiņu gadu vecumā nokļuvis Zviedrijā, kur izgājis pamatskolu un arī sācis vidusskolu, bet to beidzis Toronto 1955. gadā pēc ierašanās Kanadā.

Architektūru studējis Toronto universitātē un saņēmis vairākas godalgas, starp tām otrā studiju gadā Ontario provinces Architektu biedrības godalgu labākam studentam projektēšanā. Studijas beidzis 1960. gadā. Parallēli studijām Pēteris Rasiņš darbojies arī par būvdarbu vadītāju tēva būvfirmā, tā gūdams vērtīgu praksi. Savu firmu nodibinājis 1962. gadā, kad kļuvis Kanadas Karaliskā Architektu Institūta biedrs pēc diviem nostrādātiem prakses gadiem. Kopš firmas sākšanas architekts Rasiņš ir veicis vairākas vienģimeņu mājas, lielāku skaitu restorānu vairākās Kanadas pilsētās – Toronto, Montreālā, Otavā un Hamiltonā, kā arī vienu Bafalo, A.S.V. Ir arī pabeigta kantora ēka Bramptonā, Ontario, kuŗā ietelp Bramptonas pilsētas valde ar speciāli izprojektētām sēžu telpām. Ļoti aktīvajā firmā pašreiz tiek izstrādāti vairāki projekti un Vindzorā, Ontario, pašreiz būvē deviņu stāvu kantora ēku un astoņpadsmit stāvu augstu viesnīcu.
 

Astoņpadsmit stāvu viesnīcas „Vicount Motor Hotel” Vindzorā, Ontario zīmējums.

Kantora ēkas Vindzorā, Ontario zīmējums.

 

Kantora ēka Bramptonā, Ontario. Dzelzsbetona konstrukcija apgūta ar baltām betona plāksnēm.

„Swiss Chalet” restorāns Toronto. Iezīmīgākie materiāli ir baltais rupjais apmetums, darvotās smagās koka daļas un stikls.

 

 

 

 

 

Juris Rubis

Juris Rubis, kas par savu darba lauku ir izvēlējies Austrāliju, dzimis Liepājā 1922. gadā. Viņš ir beidzis Olava komercskolu Rīgā 1943. gadā, bet iecerētās studijas Latvijas Universitātes architektūras fakultātē kaŗa apstākļu dēļ nācies pārtraukt. Pēc pārcelšanās uz Austrāliju 1949. gadā tās turpinājis un nobeidzis Brisbenā.

Architekts 1958. gadā uzņemts par biedru Austrālijas karaliskajā architektu institūtā. Gadu vēlāk apvienojies ar kollēgu F.E. Čiverellu (F.E. Chiverrell), nodibinot firmu „F.E. Chiverrell & J.V. Rubis”. Brisbenā, Sidnejā un arī citur pēc architekta Rubja firmas zīmējumiem ir uzbūvēti dažādi projekti – vairākas baznīcas, dzīvokļu ēkas, eļļas rafinērijas administrācijas ēkas un laboratorijas, kā arī vairāki industriāli projekti. Firma ir arī veikusi šinīs dienās pabeigto moteli Brisbenā (1) un 1963.g. būvēto ‘Surfers Paradise’ viesnīcu Kvīnslendā (2).
 

Motelis Brisbenā

‘Surfers Paradise’ viesnīca Kvīnslendā

 

 

 

 

 

Voldemārs Vasilis

Voldemārs Vasilis dzīvo un darbojas Zviedrijā. Dzimis 1922. gadā. Viņš studējis Mākslas Akadēmijā Rīgā, bet architekta izglītību ieguvis Chalmers Techniskajā Augstskolā Gēteborgā. Studijas beidzis ar „Arkitekt” gradu 1951. gadā, saņemot izcilo „John Ericson” medaļu par ļoti sekmīgām studijām, kā arī Francijas un Itālijas valsts stipendiju. Periodā pirms savas firmas nodibināšanas, strādādams kādā Gēteborgas architektu firmā, Voldemārs Vasilis veicis vairākus paša projektus, kā skolas un dzīvokļu ēkas. Patstāvīgu praksi uzsācis 1957. gadā un ticis uzņemts par biedru Zviedru Architektu Valsts Apvienībā 1958. gadā. Architekta Vasiļa firmas projektēto būvju skaits ir ļoti liels un dažāds, sākot ar vienģimenes mājām, skolām, draudžu namiem un veco ļaužu mītnēm līdz rūpniecību centriem. Par vienu no nesen pabeigtām rūpnīcām, „Antonson-Avery” spiestuves celtni, saņemta pirmo reizi izsniegtā Gēteborgas pilsētas balva. Architekts Vasilis ar labiem panākumiem piedalījies daudzās sacensībās, iegūstot vairākas godalgas, ieskaitot otru godalgu par Falunas pilsētas valdes namu Skandināvijas (t.i. Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas, Dānijas) apjoma sacensībā. Viņš arī saņēmis pirmo godalgu par Gislavedas mazpilsētas centra pārveidošanu. Projektā ietelp kultūras centrs un pilsētas valdes nams, kā arī veikalu un dzīvojamās ēkas. 1959. gadā uzaicināts par mācības spēku savā almamater, kur parallēli darbam savā firmā turpinājis studijas, iegūstot otru akadēmisko gradu „Tekn. Lic.” (Teknisk Licentiat). Voldemārs Vasilis ir arī devies tālos un biežos studiju ceļojumos, ieskaitot vienu uz Ziemeļameriku, vadot grupu Chalmers Techniskās Augstskolas studentu 1961. gadā.
 

Vienģimenes māja Malevikā, Bohuslēņa jūrmalā netālu no Gēteborgas.

Visas mājas iekštelpas ir architekta zīmētas. Dominējošais materiāls ir ēvelēts priežu koks bez jebkādas krāsas vai lakas.

 

Gēteborgas pilsētas godalgotā „Antonson-Avery” spiestuves celtne Gēteborgā, Sarkans ķieģelis un tumšās koka daļas kā rāmji un jumta mala. Šī būve ir redzama šī raksta sākumā blakus ievadam.

 

Skats „Antonson-Avery” ieejas vestibilā.