Gandrīz karaliene
Indra Gubiņa, GANDRĪZ KARALIENE, romāns, apgāds Grāmatu Draugs, 1965. g., 222 lp., Laimoņa Mieriņa vāks.
Indra Gubiņa pazīstama ar stāstu un noveļu krājumiem: Draugam nepiemērota sieva, Par sapņiem nemaksā un romānu Zelta ieleja. Nesen parādījies autores jaunākais romāns Gandrīz karaliene.
Indra Gubiņa pieder pie paaudzes, kas savas skolas gaitas sākusi Latvijā, beigusi Vācijā, studējusi Anglijā, līdztekus darbodamās Londonas Avizē, bet studijas beigusi Toronto. Visus gadus rakstījusi gan kanadiešu, gan latviešu periodiskos izdevumos.
Gluži saprotams, ka vielu saviem darbiem autore ierauga svešajā vidē, vērodama latviešu iekļaušanos jaunajos dzīves apstākļos un to attiecībās ar citām tautām. Mīlestība un laulība ir autores iemīļotākie temati, kam tā pieskārusies arī romānā Gandrīz karaliene. Vientuļa latviešu bēgļu meitene Žanete, nonākusi Londonā, baidīdamās pazust "Londonas miglā un drūzmā", apprec skotu lordu. Tā Žanete iepazīstas ar jauktas laulības problēmu, kas Žanetes būti sašķeļ divās daļās. Viena - pieder mīļotam cilvēkam, otra - paliek saistīta ar savu tautu. Vai autorei izdodas problēmu atrisināt? Lai uz jautājumu atbildētu, jāatbild kāds cits jautājums, un proti, vai autore maz gribējusi problēmu atrisināt? šķiet, nē! Viņa tikai atzīst jauktās laulības problēmas esmi. Indra Gubiņa necenšas problēmu atrisināt, viņa nemeklē arī notikumu cēloņus, tikai konstatē esošo, jo autori šoreiz interesējusi bēgļu meitenes Žanetes jūtu dzīve. Žanetes sajūtas pret mūziku, svešo zemi, mīļoto cilvēku, svešiem ļaudīm un savu tautu, kas to atstumj kā cilvēku, bet kam tā vajadzīga kā māksliniece. Indra Gubiņa ir ļoti jūtīga rakstniece - viņa mīl savus gara bērnus un jūtas ar tiem nedalāmi saistīta. Lai lasītājs iejustos attiecīgā darbā un izprastu tā mākslas vērtību, arī viņam pret lasāmo jājūt tā pati attiecība kā darba radītājam. Tad Žanetes jūtu dzīves tēlojums to pārliecinās. Ja lasītājs lielāko vērību veltīs romāna fābulai, tas daudz zaudēs no darba vērtības, jo fābula autori šoreiz ne visai interesējusi. Vietām tā nepārliecina un šķiet naiva. No sacītā izriet, ka Indra Gubiņa nav epiķe, kas meklē atstarpi starp sevi un sakāmo, tās pieeja romānam Gandrīz karaliene ir liriska, jo rakstniece ir arī dzejniece. Līdzīgi daiļprōzai pievēršas arī dzejniece Erna Ķikure. Indras Gubiņas valoda ir laba, plūstoša. Kompozīcija vienkārša, bez asiem pagriezieniem, bet viņa zina, kā paust savu patiesību.
Ņina Luce