Astrīde Ivaska
ČIGĀNA VIJOLĒ KLAUSOTIES
*
Čigān, tavs lociņš ir sērkociņš un tava vijole brīnumsvecīte!* Tikai retos brīžos dzīvot un dzejot ir viens.
* Čigāna vijole atšķetina dienu samudžinātos pavedienus.
* Bez daudz kā var pietikt, tikai ne bez sevis.
* Čigāni spēlē tā, kā jūra brāžas pret krastu.
* Draugi ir tie, ar kuŗiem var runāt par visu, kas neienāk prātā.
* Čigāna lociņš šķirsta gadus kā grāmatas lapas.
* Viss, no kā atsacījos, pārvērties vārdos.
* Čigān, kā tu zini to, ko sen esmu aizmirsusi?
* Nav taisnība, ka kļūstu vecāka, jo bērnība neattālinās no manis.
* Mirušie neceļas augšā, bet dzīvie arvien atdzimst.
* No vienas ziedošas stundas pietika sēklu visam mūžam.
* Čigān, tavs mēness siltāks kā saule.
* Nekas nav vieglāk kā staigāt pa ūdeni mēness gaismā.
* Gulēt dažreiz ir pašnāvība, negulēt bojāeja.
* Skaidrais neprāts apskaidroja prātu.
* Galva ir siets, kas sijā pasauli, sirds tīne, kuŗā sakrīt graudi.
* Vārdi ķer dzīvi kā peles kaķi.
* Čigāna vijole aicina laisties ragaviņām no varavīksnes.
* Kad neviens man neticēja, apžēlojos par sevi un iesāku ticēt.
* Esmu punkts, kam pietrūka vietas rindiņas galā.
* Noķēru spāri metru platiem spārniem, bet palaidu atkal vaļā, baidoties ļaužu neticības.
* Čigān, tavs lociņš skaŗ sen zudušas vietas un lietas, kuŗu nekad nebūs.
* Gleznas man atgādina, ka nekļūstu vecāka.
* Rūsa nav skaista, bet rūsas krāsa gan.
* Putniem vienmēr jāsteidzas, jo viņu mūžs ir īss.
* Mani labākie dzejoļi sarakstīti manis pašas alfabētā.
* Jo svešāka mums kāda valoda, jo tuvākas tās skaņas.
* Čigān,—arī tavas vijoles lociņš reiz sadils,—bet kas par to?
* Svecēm viegla dzīve—tās uz pirkstgaliem staigā pa debesīm.
* Čigān, tu nupat nāc no turienes, kurp vienmēr esmu vēlējusies nokļūt.
* Spoguli, tava seja tik līdzīga manējai, kad tā smaida.
* Dzidrākā dziesma sākās tad, kad domājām visam esam beigas.
* Vecums ir viesis, ko nevar aizdzīt projām.
* Čigān, kuŗā gadatirgū tu pirksi savai vijolei vienu jautru stīgu?
* Vasarā visi koki vienādi, ziemā katrs citāds.
* Čigān, tava vijole skan visgaišāk, kad tu dziedi par pasaules nebūšanām.
* Čigān, atnāc atkal pēc pārsimt gadiem!