KOMŪNISMS IR VIENA SLIKTA LIETA
Peter J. Babris, Baltic Youth Under Communism. Arlington Heights, Ill.: Research Publishers, 1967. 351 lp.
Dažu labu baltiešu trimdinieku vajā doma, ka viņa valsts un tauta rietumzemēs aizmirsta. Parasti šo domu trimdinieks atspiedis kādā nomaļā prāta kaktā, bet palaikam tā izlaužas uz priekšu, skaļi protestēdama. Mums taču ir tik daudz ko stāstīt pasaulei! Kādēļ rietumu demokratijas neievēro mūsu tautas traģēdiju, tai pašā laikā uztraucoties par nēģeŗu stāvokli Rodēzijā? Tad pamazām nāk atbilde: tādēļ, ka trimdinieki paši nav pietiekami darījuši, lai informētu rietumzemju pilsoņus par Baltijas valstu likteņiem. Un tā trimdinieks, vissirsnīgāko patriotisko jūtu mudināts, ķeŗas pie darba: noorganizē etnografisku izstādi, uzraksta vēstuli vietējam amerikāņu laikrakstam, vai saraksta grāmatu.
Grāmatu sarakstīt nav joka lieta. Sarakstīt 350 lappušu gaŗu grāmatu svešvalodā, kas vēl mazliet "ķeŗas", ir ievērojama uzdrīkstēšanās. Šīs recenzijas autors nekad nav sastapis Pēteri Babri, bet viņš droši apgalvo, ka Pēteris Babris ir uzņēmīgs un vislabāko jūtu mudināts latvietis. Viņa grāmata Baltic Youth Under Communism, kas iznākusi 1967.g.vasarā, par to liecina vai ik lappusē.
Tomēr - grāmata jāvērtē nevis pēc tās autora īpašībām, bet pēc rezultāta, kādu pati grāmata panāk lasītājā. Recenzentam ar patiesi dziļu nožēlu jākonstatē, ka to sajūtu, ko Baltic Youth Under Communism rada viņā, var vienīgi apzīmēt par apjukumu.
Vispirms: kam domāta Pēteŗa Babŗa grāmata, kādai lasītāju saimei? Steigā ieskatoties, varētu domāt, ka tā ir zinātniska rakstura darbs. Vēres, bibliografija, indeks, kartes, dažas statistikas tabulas. Arī nodalu virsraksti it kā vedina domāt par zinātnisku darbu: 9 nodaļas, sākot ar "Geopolitical and Historical Aspects of the Baltic States", tad tālāk, "The Recent Generation and Communism", "Soviet Youth Organizations", utt., nobeidzot ar "Youth and the Internal Situation of the Baltic States". Tātad pirmais iespaids - profesionāls darbs, domāts sociologiem, vēsturniekiem, polītiskās zinātnes un komūnikācijas speciālistiem utt. Bet pirmais iespaids pieviļ: vai nu autors to domājis vai ne, profesionāls zinātnisks darbs šī grāmata nav.
Nemēģināsim šeit izklāstīt sociālo zinātņu teorijas vai mērauklas, ar kuŗām mēdz vērtēt zinātnisku darbu; tā vietā paskatīsimies uz dažiem piemēriem. Babŗa grāmatas virsraksts ir Baltic Youth Under Communism. Varētu tātad sagaidīt, ka grāmatas pirmā nodaļa lasītājam paskaidros, ko autors īsti domājis aprakstīt vai izskaidrot par baltiešu jaunatni, kādā nolūkā un kādā veidā. Tā vietā 8 lappuses pirmajā nodaļā veltītas Baltijas telpas aizvēstures un vēstures aprakstam un pārējās 14 lappuses labi pazīstamajiem notikumiem kopš 1918.gada. Kāds īsti sakars Latvijas ģeoloģijas aprakstam (2.lp.) vai senkrievu tirdzniecības ceļiem (3.lp.) ar Baltijas jaunatni zem komūnisma, lasītājam netop skaidrs. Pie tam pats vēstures apraksts ir neprecīzs un reizēm vienkārši kļūdains. (Piemēram, teikums 1.lp., "In Latvia, where the Teutonic Knights were in power until 1561..." liks nodrebēt dažam labam vēsturniekam, kas visu laiku pieņēmis, ka daļu vēlākās Latvijas territorijas iekaŗoja Zobenbrāļu ordenis, bet vēlāk pārvaldīja Livonijas ordenis, kopā ar bīskapu un archibīskapa valstīm.)
Nonācis līdz 2.nodaļas virsrakstam, "The Recent Generation and Communism", lasītājs atelpo. Tātad šeit autors beidzot formulēs sava darba tezi, izklāstīs problēmas, iepazīstinās ar izmantotiem materiāliem un avotiem utt. Nekā nebija. Tā vietā autors 37 lappuses virknē citu pie cita izvilkumus, galvenokārt no padomju periodikas - Izvestija, Komsomolskaja Pravda, Ļiteratura i Žizņ u.c. - kam laikam jāpierāda padomju, "neraža" ar savu jaunatni. Bet velti lasītājs meklē autora definīciju par to, ko īsti viņš domājis ar "recent generation" - demografiskā, socioloģiskā vai polītiskā nozīmē. Velti lasītājs gaida norādījumu par to, kādu problēmu kompleksu autors apskatīs: padomju jaunatnes sociālo, polītisko, kultūras vai saimniecisko stāvokli un attiecības ar režīmu? Tā vietā juceklīga papļāpāšana, kas lēkā no viena temata uz otru, it kā autors katrā paragrafā būtu iedomājies vēl kādu piemēru, par ko pastāstīt lasītājam. Velti lasītājs gaida - kad tad autors nonāks pie specifiskajām baltiešu jauniešu problēmām? Tādas taču, jādomā, eksistē - nacionālās vai vismaz etniskās identitātes uzturēšana, attiecības ar krieviem, izglītības un karjēras problēmas, polītiskie uzskati un tā joprojām. Bet nē. Pie specifisko Baltijas problēmu apskata autors vēl 2. nodaļā nemaz netiek. Tikai daži vispārēja rakstura piemēri, kas tikpat labi varēja nākt no Uzbekijas vai Gruzijas kā no Igaunijas vai Latvijas.
Pēc šīs pieredzes 3. nodaļu "Soviet Youth Organizations", lasītājs jau veŗ vaļā ar lielu skepsi. Un patiesi, lasītājs nepieviļas! Šī nodaļa ir tāda pati kā iepriekšējā. Jau otrā paragrafā autors saka: "In order to understand communist political background it is almost imperative to study the rules of the Communist Party...", un tad, lai dotu lasītājam šo iespēju, autors citē nākamajās 15 lappusēs! - pilnu kompartijas statūtu tekstu. Zināms, papīrs Amerikā lēts, bet tomēr - piecpadsmit lappuses... Bet kādēļ, kādēļ? Vai patiesi kompartijas statūti lasītājam ļaus saprast komūnisma polītisko pamatu? Speciālisti padomju jautājumos taču jau sen iepazinušies ar tiem, un nespeciālisti no tiem saprastu tikpat daudz, ja tie būtu iespiesti ķīniešu rakstībā...
Tātad vēlreiz: šī grāmata nav profesionāls zinātnisks darbs; tā nekādā ziņā nav pat amatieriski zinātnisks darbs. Bet kam tad tā domāta? Varbūt tā domāta kā populāri informātīvs darbs, vai pat - gaiši un skaidri - kā propagandisks darbs? No vārda "propaganda" nav ko baidīties. Tas vienkārši nozīmē, ka darbs domāts galvenokārt nevis izglītošanai, bet pārliecināšanai. Propagandai nav nepieciešami jābūt nepatiesai vai ļaunai. Tieši otrādi: visietekmīgākā propaganda parasti ir faktuāla un patiesa. Mums ir daži - gan ļoti nedaudzi - labas propagandas piemēri, kā These Names Accuse un Adolfa Šildes The Profits of Slavery.
Diemžēl, arī šajā katēgorijā nevar ierindot Baltic Youth Under Communism. Kas nepieciešams labai populāri informātīvai vai propagandas grāmatai? Protams, minimālais noteikums tas, ka grāmatai jābūt valodā un stilā nevainojamai. Ar šo vien jau Baltic Youth "izkrīt no ierindas". Tās teksta pirmajā lappusē ir ne mazāk kā 10 (!) valodas un stila kļūdu. Citēsim pašu pirmo paragrafu: "Baltic States with their important geographical location and highly cultural past have been for centuries known by ancient historians and writers as people with a determination to survive. Therefore, of importance is the analysis of present status of these republics and what they can expect." Pareizi jābūt: "The Baltic..." Tad: ko nozīmē vārdi "highly cultural past"? Vismaz angļu valodā šī fraze ir gluži vienkārši nonsenss. Tālāk: "Baltic States...have been...known...as people" ir stila kļūda. "States" nav "people"; varētu gan "states" vietā lietot "nations".. Vēl tālāk: paragrafa otrs teikums ir pilnīgs non sequitur; tas nekādā loģiskā veidā nav atvasināms no pirmā teikuma. Tikai tādēļ, ka Baltijas valstis bijušas gadsimtiem pazīstamas ar gribu dzīvot, nenozīmē, ka svarīgi analizēt to pašreizējo stāvokli. Beidzot: "...of importance is the analysis of present status..." ir gauži neveikla fraze. Tā vietā būtu jāsaka: "an analysis of their present situation (nevis "status") is important." Jāpiebilst, ka ne visa grāmata ir tik kļūdaina kā tikko citētais izvilkums. Vietām, sevišķi pēdējās trijās vai četrās nodaļās, valoda visumā gluži korrekta un pat raita, bet arī šeit reizēm nepatīkami traucē valodas un stila trūkumi.
Otra lieta: laba informācijas vai propagandas grāmata savu vielu rāda uzskatāmi, t.i., tādā iekārtojumā, kas lasītājam ļauj samērā viegli sekot autora datiem un secinājumiem. Lai to sasniegtu, Baltic Youth būtu vienkārši jāpārraksta. Valodas labojumus tajā vēl būtu varējis veikt korrektors, bet datu un argumentu jūklis grāmatā tāds, ka pašreizējā formā tā nav glābjama. Piemēram, 6.nodaļa ("Baltic Youth Attitude Towards Soviet Politics and Policies") sākas ar šādu teikumu: "At all times and in all ages the new generation has been a problem for almost everybody." Varētu domāt, ka autors, iesākot nodaļu ar šo neticami naīvo klišeju, dzen velnu ar lasītāju... Tad seko apm. 2 lappuses, kur atstāstīti kādas laikraksta Komsomoļskaja Pravda aptaujas rezultāti. Tālāk seko 2 1/2 lp. par sabiedrisko domu Padomju Savienībā. Tad nāk apm. 2 lp., ko var vienīgi apzīmēt par "šis un tas par kompartijas lomu". Tad apm. 4 lp. par to, ka vēlēšanas Padomju Savienībā neko daudz nenozīmē. Pēc tam - lasītāj, sagatavojies! - seko kādas 7 lp. par lauksaimniecības trūkumiem Padomju Savienībā! No nodaļas sākuma jau kādas 17 lappuses, bet autors vēl vispār nav ticis līdz Baltijas valstīm, par baltiešu jaunatnes uzskatiem nemaz nerunājot. Lasītājam vēl joprojām nav dots ne mazākais norādījums, kas vispār šai nodaļā notiks. (Kad viņš aizlasījis nodaļu līdz pusei, tad viņš tomēr sāk apjaust: nekas nenotiks. Autors pat nedomā lasītājam atklāt šīs nodaļas saturu - viņš vienkārši turpina runāt par šo un to, kas ienāk prātā.)
Beidzot, labam informācijas vai propagandas darbam ir kāda centrāla teze, kāds noteikts arguments, kuŗa pierādīšanai pakārtoti visi materiāli. Ja šāds arguments atrodams Pēteŗa Babŗa grāmatā, tad varbūt tas ir - ka komūnisms, tā sakot, ir viena slikta lieta. Varbūt. Katrā ziņā šī grāmata nav par baltiešu jaunatni. Visu, kas par virsrakstā minēto tematu ietverts grāmatā, varētu savilkt kopā varbūt kādās 50 lappusēs, varbūt arī ne tik daudz. Bez tam dažkārt pat grūti pateikt, vai autoram ir kāds noteikts viedoklis par jaunatni okupētajās Baltijas valstīs. Piemēram, 26.lp. atrodam apgalvojumu, ko nevar saukt citādi kā par savādu: "While it may be true that the youth in Baltic today can't fight for their countries and win glory on the battlefield, there is great potential in the resources of the Soviet Union and particularly Siberia. This both excites a spirit of adventure and offers an opportunity to escape the dullness of everyday life. These young pioneers have developed much of the industry in faraway regions..." utt. Autors tātad apgalvo, ka pašreiz baltiešu jaunieši, nevarēdami cīnīties par savu zemi, atrod sev piepildījumu komūnisma "jaunceltnē", dodoties uz Sibiriju piedzīvojumus meklēt. (Kā smejies, ar sajūsmu sirdī, pa Ļeņina gaišo ceļu līdz Kazachijai...) Bet taču citās vietās autors citē piemēru pēc piemēra, kam acīm redzot jāpierāda padomju absolūtā neveiksme ar baltiešu jauniešu pārliecināšanu?!
Apjukums. Apjukums lasītājā par to, kam īsti autors šo grāmatu domājis. Nesaprašana par to, kādēļ autors nav papūlējies atrast korrektoru valodas kļūdu labošanai; par to, kādēļ nav ievēroti viselementārākie kompozīcijas likumi; par to, kādēļ grāmatai dots tāds nosaukums, kādēļ tā vienkārši nav nosaukta par "Problems of Communism".
Un žēl. Gauži žēl par autora lielo darbu, uzņēmību un labo gribu, kas viss ieguldīts šajā grāmatā. Bet ar to nepietiek. Konkurence pašreizējā ideju un informācijas pasaulē ir tikpat nežēlīga kā saimnieciskā vai militārā laukā. Un tur vajag asākus ieročus par labiem nodomiem.
Jānis Peniķis
Dr. Jānis Penikis ir mācībspēks Minesotas universitātes polītisko zinātņu fakultātē. Daudzu rakstu autors Jaunajā Gaitā un periodikā. Viens no Jaunās Gaitas ceļa sācējiem.