DĀVANA DAINOLOĢIJAI
Palcmariešu dziesmu krājums. Sakrājis Frīdrichs D. Vārs. Red. Haralds Biezais. Upsalā: Senatne, 1961. 80 lp.
H. Biezais, Die erste Sammlung der lettischen Volkslieder von Gustav Bergmann. Uppsala: Senatne, 1961. 100 lp.
H. Biezais, Die zweite Sammlung der lettischen Volkslieder von Gustav Bergmann. Skrifter Utgivna av Religionshistoriska Institutionen i Uppsala (Hum.Fak.) Genom C.M.Edsman, 3. Uppsala: Almquist & Wiksells Boktr., 1967. 110 lp.
Dāvana tautas kultūrai ir viss, ko nopietni zinātnieki publicē pētniecībā. Dāvana arī tiem, kas turpina kultūras vērtību sijāšanu un vākšanu.
Latviešu dainologiem ir vēl daudz darba priekšā, kaut arī viņu pulks pat trimdā itin kupls. (Skat. Archīvs, IV, 1964, 150-160.lp.) Vēl līdz šim mums trūkst kritisku dainu izdevumu, bet esošie ir ar dažādiem palieliem trūkumiem, piem., bez tematu rādītājiem vai tml. Šādā situācijā dāvana ne vien mūsu dainologiem, bet ieguvums arī starptautiskā pētniecībā ir trīs pirmo latviešu tautasdziesmu krājumu jaunizdevumi, ko veicis Dr. Haralds Biezais.
Dr. Biezais ir profesors salīdzināmo reliģiju vēsturē Upsalas universitātē, kur beidzis divas fakultātes - 1948.g. filozofijas un 1950.g.vēstures nodaļu. 1955.g. ieguvis Dr.phil. gradu un saistīts par mācības spēku. Latvijā viņš studējis teoloģiju, papildinājies Vācijā un Šveicē,1934.g. atstāts pie Latvijas universitātes gatavoties zinātniskai darbībai. 1939.g. ieguvis pirmo Dr. gradu - teoloģijā. Viņš ir vairāku grāmatu autors, un viņa apceŗu skaits periodikā ir ap 200. Daudzus rakstus Dr. Biezais veltījis dainoloģijai, tāpēc viņš arī zina savas nozares pētniecības trūkumus, ko vēlējies mazināt, izdodams trīs pirmos latviešu tautasdziesmu krājumus negrozītus, kā to prasa modernā tekstu kritika. Turklāt viņš šos krājumus papildinājis ar pirmpublicētu tulkojumu.
Laika atstarpe starp Palcmariešu dziesmu krājuma izdevumu 1961.g. un Gustava Bergmaņa otra krājuma klajā laišanu 1967.g. norāda uz šāda veida izdevumu publicēšanas grūtībām. Uz to pašu norāda apstāklis, ka šie krājumi izdoti divos apgādos un divās valodās: Palcmariešu dziesmu krājumu 1961.g. izdeva apgāds Senatne Upsalā, bet Bergmaņa abus krājumus jau publicēja ar Biezā apceri vācu valodā, turklāt otru krājumu izdeva Zviedru reliģijas vēstures institūts. Lai arī noiets šāda rakstura grāmatām ir mazs, publicēšanās svešvalodās palīdz šos senos materiālus vieglāk parādīt cittautu pētniekiem un atvieglina to lietošanu starptautiskā pētniecībā, kas ir ļoti svarīgi mūsu kultūras anonimitātes pārvarēšanā.
Pirms Dr. Biezais pievērsās šiem mūsu pirmajiem tautasdziesmu krājumiem, kas toreizējos apstākļos nav nemaz tik mazi (visos trīs krājumos kopā 899 tautasdziesmas), to pirmiespiedumi un manuskripti glabājās tikai mūzejos un bibliotēkās, jo šie krājumi savā laikā iespiesti niecīgā eksemplāru skaitā mācītāja Bergmaņa privātā spiestuvē Rūjienā. Tirgū tie nekad nav parādījušies. Bija jāpaiet pusgadsimtam, līdz šiem pirmajiem krājumiem sekoja citi. Visu trīs krājumu pirmiespiedumi atrodami Ebetsfordas (Abbotsford) bibliotēkā Melrozē, Skotijā. 1928.g. J.Griķis uzgāja G.Bergmaņa krājuma citu eksemplāru Britu mūzejā, turklāt ar paša Bergmaņa tulkojumu vācu valodā, ko viņš bija veicis skotu senatnes pētniekam Robertam Džemiesonam (Jamieson), kas strādājis par mājskolotāju Rīgā no 1805.- 1808.g. un latviski nav pratis. Šis tulkojuma rokraksts latviešu un internacionālajā pētniecībā ir tikpat kā nepamanīts un neizmantots. Džemiesons visus trīs krājumus savā laikā nodevis rakstniekam Valteram Skotam, kas dažas tautasdziesmas atdzejojis angliski.
Šos pirmos tautasdziesmu krājumus Dr.Biezais izdevis ar plašām apcerēm, dziesmu tekstus nemainot, bet ik labojuma gadījumā to atzīmējot. 15 tautasdziesmas, kuŗas G.Bergmanis nebija tulkojis vāciski, H.Biezais pārtulkojis un pievienojis latviskam tekstam.
Par pirmajiem diviem krājumiem atzinīga recenzija vācu valodā iespiesta izdevumā Indogermanische Forschungen (1964., 247.-249. lp.) Recenzents Volfgangs P.Šmids dod pārskatu par krājumu vēsturi, par H.Biezā apcerēm un ilgāk pakavējas pie krājumos lietotām dažām latviešu valodas formām. Viņš izceļ šo divu krājumu publicēšanas vērtību, jo tajos ir valodas pētniecībai nozīmīgi teksti, tie nav normālizēti, bet iespiesti tieši tā kā noklausīti, turklāt pievienots pirmais tautasdziesmu tulkojums svešvalodā.
Dr. Biezais savās apcerēs šo krājumu ievados un piezīmēs parāda izcilu rūpību faktu izvērtēšanā un salīdzināšanā. Īsu apceri latviešu valodā H.Biezais sniedzis par Palcmariešu dziesmu krājumu, galvenokārt aprakstot mācītāja F.D.Vāra dzīvi un šī krājuma iespiešanu G.Bergmaņa spiestuvē. Vārs ir bijis labāks latviešu valodas pratējs un labāk izpratis dainu pantmēru nekā Bergmanis. Šis H.Biezā izdevums ir pirmais, kuŗā tautasdziesmu teksti iespiesti negrozīti, un tādi līdz šim nav bijuši pieejami. Beigās atzīmētas oriģinālizdevuma iespiedumkļūdas un īpatnības, bet bibliografiski dati minēti lappušu apakšā un apceres beigās. Krājums izdots glīti, īpatā garenā formātā uz laba papīra ar Ērika Šitca illustrācijām.
Daudz plašākas ir Biezā vācu valodā rakstītās apceres un piezīmes par G.Bergmaņa abiem tautasdziesmu krājumiem. Pirmā krājuma ievadā Biezais plaši apcer latviešu tautasdziesmu izdevumus ar interesantiem salīdzinājumiem starptautiskā ziņā. Piem., mēs uzzinām, ka pirmais zviedru tautasdziesmu krājums parādījies tikai 1814.g., ka Stefanija Ulanovska tulkojusi latviešu tautasdziesmas poliski, ka labākais un lielākais latviešu tautasdziesmu tulkojums kādā svešvalodā ir M. Žonvāla krājums franciski (M.Jonval, Les chansons mythologiques lettonnes, Rīga, 1929 ) ar 1219 tekstiem.
Atsevišķi apskatītas tautasdziesmu izlases, uzrādot trūkumus. Pēc tam seko tautasdziesmu melodiju izdevumu izvērtējums un pārskats par tulkojumiem. Pēc šiem vērtīgiem pārskatiem zinātnieks iztirzā jautājumus, kas saistīti ar Bergmaņa pirmo tautasdziesmu krājumu, tā tapšanu un īpatnējo apdari. Tikpat vērtīgas kā pats apskats apcerē ir piezīmes (Anmerkungen), kas aizņem sīkā iespiedumā 5 lapas (35.-44.lp.)
Še ir bibliografiskas ziņas gan par grāmatām, gan rakstiem periodikā, izsekojot arī okupētās Latvijas publikācijām dainoloģijā, ir paskaidrojumi par saturu, zinātnisku uzskatu kontroversijas, to pārbaude, pierādījumi, salīdzinājumi.
Pēc plašās piezīmju nodaļas ievietots viegli pārskatāms saraksts par latviešu tautasdziesmu izdevumiem chronoloģiskā kārtībā.
No 47.-98. lp, iespiests pats Bergmaņa 1807.g krājums divās ailēs, pa kreisi - latviski, pa labi - vāciskais tulkojums.
Šī krājuma nozīme ir jo lielāka tamdēļ, ka dziesmas vāktas pirms tautas atmodas laikmeta, kad latvieši vēl bija dzimtcilvēki, un uzrakstītas tā, kā noklausītas, bez grozījumiem. To starpā ir gan četrrindas, gan arī gaŗākas romances.
Otrs Bergmaņa krājums iznāca 1808.g. Jaunā izdevuma ievadā Dr.Biezais atzīmē, ka tajā ir dziesmas no plašākas territorijas. Ievada lielākā daļā salīdzinājums starp Barona un Bergmaņa krājumiem. Salīdzinājums atklāj, ka Barons nav izlietojis visas Bergmaņa iespiestās tautasdziesmas, bet tikai 100. Tā Barona nepārņemtās dziesmas no šiem krājumiem tagad nodotas pirmo reizi pētnieku rīcībā. Biezais pierāda, ka Barons ir Bergmaņa tekstus pārveidojis, vadoties no valodas tīrības viedokļa un pantmēra, un izskaidro šo tieksmi ar mērķi veidot krājumu tautai, ne pētniecībai. Gaŗākas Bergmaņa dziesmas Barons saīsinājis, kas liek autoram apstrīdēt Barona domu, ka gaŗākās tautasdziesmas ir jaunākās. Vācu tulkojums arī šai daļā iespiests no Britu mūzeja manuskripta. Piezīmju nodaļa šai izdevumā ir īsāka nekā pirmā krājumā, jo daudzkas jau bija izteikts tajā. Pats Bergmaņa otrs krājums ar tulkojumu vācu valodā aizņem grāmatā 61 lp. Ir vairāki pielikumi: (1) fotokopija no 1808.g. izdevuma titullapas ar Džemiesona piezīmi angļu valodā, (2) Bergmaņa krājuma priekšvārdi, kuŗā minēti dziesmu vācēji un apliecinātas Bergmaņa etnografiskās intereses, pievienojot beigās arī igauņu un leišu tautasdziesmas, (3) Bergmana rokrakstu paraugi, (4) Džemiesona rokraksta paraugs, lai pierādītu, ka Bergmanis tulkojumu korriģējis un ka Džemiesons manuskriptu pats nav rakstījis, (5) to tautasdziesmu numuru saraksts, ko Barontēvs pārņēmis no Bergmaņa.
Ar šiem saviem kritiskajiem tautasdziesmu izdevumiem Dr. Biezais ir parādījis metodes, ar kādām būtu jāstrādā turpmāk. Kamēr mums nebūs visi tautasdziesmu teksti izdoti šādā veidā, Biezā darbs paliek pirmais solis šai virzienā.
Magdalēne Rozentāle
Magdalēne Rozentāle ir Minesotas universitātes bibliotekāre. Publikācijas par dainoloģiju, rakstījusi arī Bibliografiskus pārskatus un literātūrkritiskas apceres.