Jau Jaunās Gaitas 6. numurā vāka 2. lappusē, kur atzīmēts redakcijas sastāvs, adreses, minēts par autoru tiesību aizsargāšanu, bija pievienota jauna piezīme: − Atzīdama demokrātijas principus, redakcija sekmē dažādu uzskatu publicēšanu. − Tas darīts varbūt divu galveno iemeslu dēļ.
1. Lai atkārtoti pateiktu, ka Jaunā Gaita ir neatkarīgs izdevums, kuŗa saturu nenoteic ne tā izdevēji, ne redaktori, bet visi lasītāji un līdzstrādnieki; ka Jaunā Gaita izvēlējusies par savu uzdevumu informēt savus lasītājus arī par dažādiem uzskatiem un pārliecībām, kas noteic dažādu latviešu jaunatnes organizāciju eksistenci un darbību.
2. Lai mudinātu savus lasītājus, ja tas viņiem šķiet nepieciešams, aprādīt jebkuŗa publicētā sacerējuma kļūdas, nepilnības, aplamības, u.t.t. Nez vai daudz maldīšos, ja teikšu, ka latviešu lasītājs ne reti vien par dažu labu sacerējumu presē izsaucies: tam nu gan es nepievienojos! vai tamlīdzīgi, bet tā arī apklusis, jau pieredzes mācīts to darīt. Ne reti vien vēlēšanās pateikt savas domas un aizrādīt cita kļūdas redakcijā noraidīta aizbildinoties, ka tie ir tikai jūsu viena paša uzskati, mūsu izdevums nevēlas kļūt par klaču lapu, mūsu redakcijai ir sava līnija vai tamlīdzīgi. Visbiežāk noticis, ka sacerējums noraidīts tā: tas nav publicēts un nozudis bez miņas. Katrs izdevums, kas uztur šāda veida saskari ar savu lasītāju, nav dzīvs iestādījums, bet pilnīgi atgādina savu technisko māti − drukājamo mašīnu, kas izmet melni − balto izdevumu un ar šo mirkli izbeidz jebkuŗu saskari ar sava bērna turpmākajām gaitām.
Jaunā Gaita publicēs sacerējumus, kas daļēji vai arī pavisam neatbildīs redakcijas vai citu pārliecībām, bet līdztekus sekmēs ik viena pamatota pretraksta vai vēstules publicēšanu. Šai sakarībā redakcija lūdz katru šādu sacerējumu veikt, ievērojot iecietību, mēra un pieklājības sajūtu, lai varbūtējā šādu trūkumu novēršanai nepieciešamā sarakstē ar autoru neietu veltīgi zudumā mums visiem dārgais laiks.
*
Jaunās Gaitas redakcija ar pateicību apstiprina profesora P. Starca rediģētā rakstu krājuma Jaunatnes dzīves problēmas brīveksemplāra saņemšanu. Interese trimdas latviešu jaunatnes apzinīgajā daļā par šo rakstu krājumu ir tieši proporcionāla tā vērtībai, un jau nākamajos Jaunās Gaitas numuros ievietosim pašas jaunatnes vērtējumus un atziņas par to. Dažkārt šie vērtējumi un atziņas nebūs vienis prātis ar dažas labas problēmas teorētiskajiem risinājumiem, kuŗi radušies pie rakstāmgalda. Piemēram, ja dažs labs cienījams rakstu krājuma līdzstrādnieks saskata pozitīvus panākumus jaunatnes līdzšinējā darbībā un savu problēmu risināšanā praktiskajā laukā /t.i. darbā/, tad cits savos rakstos to apšauba un noliedz. Dzīvodami tālu no latviešu kulturālās un politiskās darbības centriem /cits Linkolnā, cits Kalamazū, Ann-Arborā, Milvokos, Indianāpolē, cits Huddingā, Nackā un, Dievs vien zina, vēl kādu nosaukumu vietās/, esam ļoti maz varējuši saskarties ar teoriju, bet tikai praksi, būdami starp saviem laika biedriem. Tāpēc problēmu teorētiskos risinājumus varēsim apšaubīt, ja nepieciešams, tikai ar praktiskiem piemēriem.
*
Izlasījuši šo Jaunās Gaitas numuru, jūs vismaz daļēji jau zināsit, kā lielais, vēsturiskais notikums, kas risinājās Ungārijā un savā ziņā ietekmēja, pat pārgrozīja pasaules notikumu gaitu, skāra trimdas latviešu jauno paaudzi. Vispār, neviens jauns latvietis tagad nevēlas labprāt pieminēt Ungārijas notikumus: kāda liela sāpe un kauns spiež labāk klusēt nekā lietot vārdus. Bet ja nu tomēr mēs tos atkal un atkal pieminam, tad darām tāpēc, lai vismaz šie notikumi mūs būtu skāruši tā, kā katra cīņa to dara: šķīstījot un norūdot cīnītājus. Ungāru cīņa par brīvību ir mūsu cīna, ungāru uzvara /kaut tikai idejiska!/ ir mūsu uzvara!
Ungārijas notikumi starp daudz mācībām devuši arī divas tādas, ko vēlos pieminēt, kas būtu liekamas aiz auss, par mūsu cīņu domājot: 1. mēs esam tikai maza daļa no kādas tautas, par kuŗas brīvību cīnāmies; 2. atbildību par raidījumiem, ko privātu vai valsts iestādījumu atbalstīti raidītāji pārraida latviešu valodā uz Latviju, nesam mēs visi.
Par ko cīnījās ungāru tauta? Par savu brīvību, saka pasaule. Un pareizi. Bet kāda bija šī ungāru cīnītāju iecerētā brīvība, kādai bija jātop brīvai Ungārijas valstij? Šo domu pateic kāds ungāru cīnītājs Budapeštā: − Mēs negribam Ungārijā atpakaļ kapitālismu: pie lielgruntniekiem mēs bijām vergi. Mēs negribam būt vergi. Tāpēc mēs neesam arī komūnisti. − Un cīnītāju vadoņi jautāja: − Vai rietumi zina, kas šeit notiek? Vai zina, ka šeit mēs esam pazuduši? Ka ar mums mirs Ungārija? Mums nav neviena polītiska vadoņa. Nevienas galvas. Mēs varam tikai cīnīties. − Ungāru tauta cīnījās un gaidīja bez vadītājiem, bez nekomūnistiskiem polītiķiem, kas pa lielākai daļai miruši, nonāvēti vai emigrējuši. Un ko darīja šie emigrējušie politiķi, un vai viņu uzskati bija tādi paši kā cīnītājas ungāru tautas uzskati? Man nav bijis izdevības par tiem lasīt, kaut centos sameklēt. /Pieminētā lielgruntnieku problēma nav mūsu problēma./
Mēs esam maza daļa no latviešu tautas un labi, ja mūsu vidū būs vai vēl izaugs daži vīri, kam latvju tauta uzticēs daļu savu tiesību pārstāvēšanu un aizstāvēšanu. Bet mums pašiem jāpārveidojas, jāaug, lai mēs varētu atkal kļūt par daļu no latviešu tautas.
Rietumos brīvībā izkļuvušie ungāri apgalvo, ka kopš gadiem Brīvās Eiropas Radio un Amerikas Balss viņus uzmudinājuši ar raidījumiem un skrejlapām sacelties. Tagad mēs zinām, ka šiem aicinājumiem nav bijis nekāda seguma. Es arī neesmu nevienu no tiem redzējis un esmu pārliecināts, ka tiem nav bijusi izšķīrēja nozīme Ungārijas notikumos.
Bet mēs tagad zinām, un, droši vien, okupantu varas vīri Latvijā zina to vēl labāk, ka brīvās pasaules raidītājus un latviešiem tieši domātos raidījumus klausās un dzird Latvijā. Tikai retam latviešu trimdiniekam ir iespēja pilnīgi zināt šo raidījumu saturu, tāpēc /te nu ir pilnīgi vienalga, kādu iemeslu dēļ viņš tos zina pilnīgi!/ viņa uzdevums būtu gādāt, ka nenotiek dzimtenē esošo latviešu nepareiza mulsināšana. Jau pārraidīta ziņa vien, ka brīvās tautas dodas vēlēt savas valdības vai svin Ziemas svētkus, ir ar diezgan lielu atbildības nastu šiem raidījumiem.
s.s.
