Jaunā Gaita nr. 7, 1957. g. januārī, februārī

 

JAUNĀKO GRĀMATU APSKATS

Turpinot 1956. gadā iznākušo grāmatu sarakstu, pirmais jāpiemin darbs, kas pelna vislielāko atzinību. Šinī gadā noslēdzās Latviešu tautas dziesmu izdevums 12 sējumos. Darbs turpinājās, ja nemaldos, 3 gadus, prasot no izdevēja lielu uzupurēšanos. Abonentu iemaksas nespēja segt izdevumus, šad un tad izdevējs strādāja ostā par nesēju, lai izdabūtu grāmatas no spiestuves vai sietuves. Latviešu tautas dziesmas izdeva „Imantas” apgāds Dānijā.

Interesanti ir tas, ka latviešu lielākos kapitāldarbus izdod ne tie apgādi, kam tas būtu pa spēkam, bet tie, kas materiālā ziņā ir tālu no turības. Un Tautas dziesmu abonenti? Pasekojiet pirmo sējumu abonentu sarakstiem! Tajos neatradīsit pārāk daudz skaļo vārdu runātāju par latviešu kultūras celšanu. Tanīs būs vairāk klusētāju un darītāju.

Šim izdevumam labi pieslēdzas /arī ārējā apdarē/ tā paša apgāda Latviešu tautas mīklas, sakāmi vārdi un parunas.

Mums ir tagad Latviešu tautas dziesmu izdevums, nākamā gadā noslēgsies lielā Latviešu valodas vārdnīca. Mums ir Latvijas vēsture latviešu un angļu valodā /prof. Spekkes un A. Bīlmaņa/, ir prof. Baloža Latvijas senvēsture, ir J. Strauberga Rīgas vēsture. Trūkst vēl Latviešu tautas pasaku un teiku. Sīkās izlases nespēj šo robu pildīt. Cerēsim, ka viens otrs turīgs apgāds apdomāsies, ka ar „lielo ziemeļnieku” sērijām un citiem tulkojumiem vien latviešu kultūru nevar pacelt debesīgos augstumos, un pamēģinās, kā ir, ja latviešu kultūras labā kādam izdevumam ir ari jāpiemaksā.

Imantas apgāds izdevis mūsu rakstniecības vecmeistara Jaunsudrabiņa jaunāko grāmatu: „Tā mums iet”. Grāmatā vēstuļu izlase, kas rakstītas autoram laikā no 1944. g. līdz 1954. gadam /pēdējo ieskaitot/. Vērts izlasīt!

Grāmatu Draugs izdevis Anšl. Eglīša „Misters Sorrijs” un „Karnevāls”. Abas lasāmas ar interesi. Pirmā, manuprāt, labsirdīga pasmiešanās par emigrantu, kas pūlas kaut kas kļūt, apejot emigrantiem parasto „uzstrādāšanos”, cerot uz „laimīgiem gadījumiem”. Otrā − sīki, ikdienišķi atgadījumi un novērojumi mūsu un kaimiņu − amerikāņu dzīvē, pastāstīti tik interesanti, ka grāmatu nevar nolikt, pirms tā izlasīta.

Iznācis A. Rupaiņa lielais kultūrvēsturiskais romāns „Māra mostas”. Mūsu trešā zvaigzne − Latgale pelna, lai to vairāk apraksta; tai ir bijuši vīri, kas visu ziedojuši, lai tēvzeme var celties.

Grāmatu Draugs izdevis jauno Aidas Niedras romānu „Melnā magone”. Autore pieskaŗas jaunai tēmai.

Daugavas apgāds izdevis Andr. Eglīša jaunāko dzeju krājumu „Otranto” un A. Saulieša rakstu izlasi „Neaizbeŗamā aka”. Tas pats apgāds izdevis komūnistu pusē pārgājušā pulkv. Vācieša memuārus „Pa aizputinātām pēdām”. Grāmata interesēs tos, kas cieni vēsturisku notikumu aprakstus.

Jaunatnes grāmatu sērijā Daugavas apgāds izdevis J. Širmaņa „Tinci”. Grāmata būs liels palīgs Latvijas ģeogrāfijas mācīšanā mūsu sestdienas un svētdienas skolās. Skaists izdevums!

Grāmatu Draugs izdevis N. Kalniņa „Rijas zēnu rota”. Ne viens vien padsmitnieks būs dzirdējis vecāku stāstus par apstākļiem Latvijas skolās zem sarkanās varas 1940./41. gadā. Grāmata būs labs papildinājums šiem stāstiem un arī piemineklis tiem skolēniem, kas spītēja svešajai varai − un nolika arī galvu.

No tulkojumiem gribu pieminēt Tilta apgāda izdoto Tolstoja romānu „Anna Kareņina” 3 grāmatās, Nuolivāra „Saimnieks un saimniece” /triloģijas otra daļa, Grāmatu Drauga izd./, A. Gailita „Lēvijas kundzes grēksūdze” /Grāmatu Draugs/, Hamsuna „Pēdējais prieks”, „Jūsmotājs”, Morgana: „Notikums upes līnijā”.

1956. gada grāmatu saraksta nobeigums būs nākamajā numurā.

J. Leja