„Divreizdivi ir viens no nozīmīgākajiem pasākumiem, kuŗu latvieši ASV veikuši. Savākt vienkop vairāk nekā 100 jaunu latviešu nolūkā mācīties par Latviju un dzīvot kopā vienu nedēļu, stiprinoties latvietībā, ir pats ideālākais veids, kā veicināt un izplatīt latviskās kultūras kopšanu!” sacīja Amerikas latviešu apvienības valdes priekšsēdis prof. P. Lejiņš 28. decembrī Mičigenas Skaidrā ezera nometnē, uzrunādams Divreizdivi dalībniekus un vadītājus. Prof. P. Lejiņa priekšlasījums bija paredzēts ciklā „Personības un idejas”, un tam uzmanīgi sekoja 150 klausītāju.
ALAs priekšsēdis rosināja klausītājus domāt par šādām idejām: latviešu emigrantu svēto misiju, asimilāciju, par sakariem ar latviešiem aiz dzelzs aizkara, komūnistu ideoloģiju un vispēdīgi par nihilismu un hipijiem.
Pēc prof. P. Lejiņa domām, mums būtu par katru cenu jāpalīdz latviešu tautai atbrīvoties, jo tautieši dzimtenē pašreizējā situācijā var maz šai ziņā darīt (viņš ievadot savus polītiskos iesniegumus, minot „because they cannot plead their own cause”). Asimilācija ASV apstākļos nav bīstams faktors, jo iecietība pret etniskajām grupām ir liela. („Varbūt latviešu lietas mani kavējušas profesionāli laika ziņā, bet mani darbā nav traucējis tas fakts, ka esmu ALAs priekšsēdis!”).
Sakarus ar Latviju runātājs apzīmēja par sāpīgu problēmu, kuŗa akūta gan jauniem, gan veciem. Vecā paaudze savā laikā atstājusi Latviju, protestējot pret iznīcināto brīvību. Pēc gadiem rodas ilgas kaut tikai reizi vēl redzēt dzimteni. Pēc prof. Lejiņa domām, vecākā paaudze varētu apciemot Latviju svarīgu personīgu iemeslu dēļ, jo komūnistu režīms mainījies un kļuvis it kā iecietīgāks. Toties nebūtu pareizi, ja tie paši, kas atstājuši Latviju protesta dēļ, tagad dotos turp pavadīt atvaļinājumu. Aneksija nav likvidēta, kaŗaspēks nav atvilkts, viss, pret ko sākotnējais protests bija vērsts, tāpat vēl ir šodien. Ja kāds tomēr to dara, tāds uzskata vai nu savu protestu par lētu, vai arī to atsauc.
Ar jaunatni lieta ir citāda. „Ja esat uzauguši citā zemē un gribat redzēt Latviju, nedomāju, ka to iztulkotu par kaut ko negatīvu,” sacīja runātājs. Tomēr nebūtu labi, ja šādi braucieni pieņemtu masu apmērus.
A. Zaļinskis, „108 dalībnieku ziemas Divreizdivi nometnē”, Latvija Amerikā, 4.1.69.
Šķirstot laikrakstus, katram no mums būs kāds interesants autors, kuŗa rakstus izlasām vispirms, kaut arī virsraksti pirmā lapaspusē paustu diez cik satraucošas ziņas. Šķirstot „Laiku”, labprāt pakavējos pie M. Deruma. Interesantas, zīmīgas parādības, ar asu žurnālista skatu novērotas. Un „Laika” 19. jūnija numurā mēs lasām „Ieva ar Maskavas kultūru”.
Kās ir šī Ieva? „Konkrētā gadījumā tā ir latviete, tikai 22 gadus veca Ieva Jesena no Jaunskotijas provinces... Viņa kandidē no 11 Jaunskotijas provinces iecirkņiem (Kanadas parlamenta vēlēšanās – ref.) no jaundemokratu partijas, (t.i. sociāldemokrātu partijas). Ieva dzimusi Vācijā, ieradusies Kanadā 3 g. vecumā un kopš kāda laika strādā par matemātikas un fiziskās audzināšanas skolotāju. Viņa pērn izteikusies, ka ir liela ceļotāja un atzīst ceļošanu par labāko veidu, kā cilvēkam iegūt jaunus uzskatus par citiem un pašam par sevi.” Nu, tātad – viss kārtībā! Jauna latviete ar progresīviem demokrātiskiem uzskatiem kandidēja Kanadas parlamenta vēlēšanās. Priecāsimies!
Priecāsimies? Lasīsim tālāk! Pēc B.A. grāda iegūšanas „...viņa kopā ar 25 citiem Kanadiešu studentiem devās apciemojumā uz Padomju Savienību... Pēc šī ceļojuma Ieva Jesena paskaidroja .... ‘Pēc tam, kad sadila Ziemeļamerikā iegūtās aizdomas un ‘smadzeņu mazgāšana’, trīs nedēļu uzkavēšanās Padomju Savienībā kļuva par baudījumu’ ... Runāt par krievu polītiku esot tikpat gaŗlaicīgi kā runāt par Kanadas polītiku, tāpēc to labāk esot atstāt mierā. „Nacionālisms ir pārdzīvots. Pasaule ir pārāk maza, lai ļautu sīkām nelādzībām un sīkiem ieguvumiem valdīt par mūsu dzīvēm.” Tiktālu Ieva.
Nonākot ciešākā saskarē ar studentiem un jaunajiem akadēmiķiem ne tikai Amerikas kontinentā vien, mēs redzēsim, ka vismaz pirms Cechoslovakijas notikumiem, Ievas uzskati pilnīgi atbilda viņas vides uzskatiem. No tā caurmēra trimdinieks var secināt, ka vecāki un vispār latviešu sabiedrība nav varējusi ietekmēt viņas polītisko uzskatu veidošanos. Kāpēc?
Šeit varētu būt divas atbildes: vai nu Ievas kontakts ar vecākiem un latviešu sabiedrību bijis par daudz mazs, vai arī viņa tur iegūtu informāciju uzskatījusi par novecojušu un pārāk iespaidotu no vecās paaudzes militantā bezkompromisa antikomūnisma. Neviebsim – šie vārdi ir dzirdēti no latviešu jauniešu mutēm un tādēļ mēs tos nevaram ignorēt...
Mēs to varbūt negribam zināt, bet tādu Ievu ir daudz starp latviešu jauniešiem. Katra paaudze meklē savu, šīsdienas „taisnību” un cenšas to saskaņot un apvienot ar par vakardienu dzirdēto. Katra paaudze pārvērtē vecās vērtības. Ir smieklīgi censties piespiest viņus bez ierunām pārņemt vakardienas taisnības.
Gunārs Gāle, Brīvība, 8, 1968
Atpakaļ Zviedrijā būs atgriezušies tie latvieši un latvietes, kas tūliņ pēc Jāņiem mēroja gaŗo apkārtceļu uz okupēto dzimteni. Nav ko slēpt, šovasar viņu skaits ir pieaudzis. Arī pārsteigumu bijis vairāk, jo savā stājā saļodzījušās vairākas personas, no kuŗām to nevarēja gaidīt. Raksturīgi, ka tā saucamās dzimtenes ilgas sevišķi pieņēmušās dāmu aprindās un bijušas tik spēcīgas, ka nav ļāvušas padomāt par vīra sabiedrisko stāvokli vai amatu trimdas organizācijās...
J. Rdz., „Zviedrijas horizonts”, Latvija, 6.7.68.
REDAKCIJAI PIESŪTĪTĀS GRĀMATAS
Emma Andersone, Raiņa dzeja. Rīgā: Zinātne, 1968, 530 lp.
Elza Ābele, Ar saknēm izrautie. Romāns, Sidnejā: Sala, 1968. 167 lp.
Belaja kņiga po delu A.Siņavskogo i J.Daņiela. Red. Aleksandr Ginzburg. Frankfurt am Main: Posev, 1967. 430 lp.
Alfonss Bieļausks, Kauņas romāns. Romāns, Rīgā: Liesma, 1968. 326 lp.
Rūdolfs Blaumanis, Izlase. Rīgā: Liesma, 1968, 459 lp.
Rūdolfs Blaumanis, Kā Jānis mācījās par kalēju. Rīgā: Liesma, 1968. 28 lp.
Valija Brutāne, Saules zaķēns. Dzeja, Rīgā: Liesma, 1968. 125 lp.
Lija Brīdaka, Domu dienas. Dzeja. Rīgā: Liesma, 1968. 107 lp.
Cīruļu zvani. Bērnu dienu pasaule dzejā. Red. Teodors Zeltiņš. Bruklinā: Grāmatu Draugs, 1968. 320 lp.
Laimdots Ceplītis, Nora Katlape, Izteiksmīgas runas pamati. Rīgā: Zinātne, 1968. 251 lp.
Cittautu mākslas vēsture. 2. sējums. Rīgā: Liesma, 1968. 414 lp.
Herberts Dorbe, Bērnība, es sveicu tevi. Manas agrās mūža dienas. Rīgā: Liesma, 1968. 342 lp.
Andrejs Dripe, Pār laukiem vēl migla. Stāsts. Rīgā: Liesma, 1968. 125 lp.
Dzejas diena. 1968. g. izlase. Rīgā: Liesma, 1968. 288 lp.
Alfreds Dziļums, Aizaugušās drupas. Cīnītāju atmiņas. Bruklinā: Grāmatu Draugs, 1968. 256 lp.
Ādolfs Erss, Mīlestības varavīksne. Romāns. Mineapolē: Tilts, 1968. 224 lp.
Ērika Ferda, Topoša aktiera ķermeņa kultūra. Rīgā: Liesma, 1966. 108. lp.
Olģerts Gailītis, Bez tevis nevar. Stāsti. Rīgā: Liesma, 1968, 141 lp.
Harijs Gāliņš, Nāves ūtrupe. Priekšpilsētas stāsti un hronikas. Rīgā: Liesma, 1968. 214 lp.
Olģerts Grāvītis, Jānis Reinholds. Ainas no mūziķa dzīves. Rīgā: Liesma, 1968. 172 lp.
Valdis Grēviņš, Dzied vēji. Daudzu gadu dziesmas. Rīgā: Liesma, 1968. 140 lp.
Jānis Grīns, Redaktora atmiņas. Sakārtojis Ervins Grīns. Stokholmā: Daugava, 1968. 259 lp.
Žanis Grīva, Bitītes Dūcenītes ceļojums. Rīgā: Liesma, 1968. 85 lp.
G. Ivanova un I. Madre, jostu raksti. Rīgā: Liesma, 1968.
Jēkabs Janševskis, Līgava. Mīlestības romāns 4 grāmatās. I daļa. Otrs izdevums. Mineapolē: Tilts, 1968. 252 lp.
Zenta Jaunzeme, Jūs gaida, doktor! Stāsts. Rīgā: Liesma, 1968. 146 lp.
Pēteris Jurciņš Smagums. Dzejoļi. Rīgā: Liesma, 1968. 53 lp.
Valda Kajaka, Magones. Kopenhāgenā: Imanta, 1968. 32 lp.
Nora Kalna, Gliemežvāki uz plaukstas. Rīgā: Liesma, 1968. 53 lp.
Elza Klaustiņa, To nevar aizmirst. Patriotiskā un sociālā darbā. Bruklinā: Grāmatu Draugs, 1968. 224 lp.
Latvia. In Commemoration of the 50th Anniversary of the Declaration of Independence of the Republic of Latvia. Washington: American Latvian Association in the United States, Inc., 1968. 72 lp.
Latviešu trimdas izdevumu bibliografija, 1940-1960. I sējums. Grāmatas un brošūras. Red. Benjamiņš Jēgers. Stokholmā: Daugava, 1968. 338 lp.
Visvaldis Lāms, Vīri iet tikai uz priekšu. Stāsti. Rīgā: Liesma, 1968. 193 lp.
Leo Svemps. Reprodukciju albums. Rīgā: Liesma. 1968.
Letonia. En conmemoracion del 50° aniversario de la declaracion de la independencia de la Republica de Letonia. Washington: American Latvian Association in the United States, Inc., 1968. 72 lp.
Lettonie. En commemoration du 50čme anniversaire de la declaration d’independance de la Republique de Lettonie. Washington: American Latvian Association in the United States, Inc., 1968. 72 lp.
Alfons Maldonis, Aug koki. Dzeja. Rīgā: Liesma, 1968. 145 lp.
Jēkabs Mediņš, Silueti. Autobiografiski meti no dzīves un darba gaitām. Rīgā: Liesma, 1968. 94 lp.
Mežā dzima, mežā auga. Latviešu tautasdziesmas par meža dzīvniekiem. Rīgā: Liesma, 1968. 28 lp.
Aīda Niedra, Atkal Eiropā. Romāns. Bruklinā: Grāmatu Draugs, 1968. 224 lp.
Aīda Niedra, Grēka ābols. Romāns 2 daļās. Mineapolē: Tilts, 1968. 240 lp.
Bulat Okudžava, Bud’ zdorov, skolar. Stihi. Vtoroje izdaņije. Frankfurt am Main: Posev, 1966. 204 lp.
Jānis Plotnieks, Briežu zemes putenī. Kinostāsts. Rīgā: Liesma, 1968. 151 lp.,
Res Baltica: A Collection of Essays in Honor of the Memory of Dr. Alfred Bilmanis, 1887-1948. Red. Ādolf Sprudzs un Armins Rursis. Leyden, The Netherlands: A.W. Sijthoff, 1968. 303 lp.
Ģirts Salnais, Sirds gūstekņi. Proza, Mineapolē: Tilts, 1968. 454 lp.
Bruno Saulītis, Ir cīruļu un liesmu laiks. Dzeja. Rīgā: Liesma, 1968. 125 lp.
Bruno Saulītis, Ziema klāt. Rīgā: Liesma, 1968.
Andrejs Skailis, Brīnumatslēga. Humors. Rīgā: Liesma, 1968. 154 lp.
Christian S. Stang, Vergleichende Grammatik der Baltischen Sprachen. Oslo-Bergen-Tromsö: Universitetsforlaget, 1966. 485 lp.
Heinrichs Aleksandrs Štolls, Ala pie Nāves jūras. Romāns par Kumranas rokrakstiem. Rīgā: Zinātne, 1968. 260 lp.
Teātris un dzīve XII, Sastādītāji: A. Burtniece un M. Grēviņš. Rīgā: Liesma, 1968. 199 lp.
Edvarts Tūters, Ceļš uz mājām. Dzejoļi. Shippenville, Pennsylvania: Upeskalna apgāds, 1968. 105 lp.
Tālis Vaidars, Jūrā astoņas balles. Stāsti. Rīgā: Liesma, 1968. 118 lp.
Jānis Vainovskis, Izlase. Stāsti. Rīgā: Liesma, 1968. 272 lp.
Valdis, Staburaga bērni. Rīgā: Liesma, 1968. 293 lp.
Ojārs Vācietis, Dzegužlaiks. Dzejoļi. Rīgā: Liesma, 1968. 228 lp.
Laimonis Vāczemnieks, Siltais rieciens. Rīgā: Liesma, 1968. 46 lp.
Viktors Veldre, Jānis Ikaunieks, Kosmoloģija. Antipasaule. Kvarki. Visuma uzbūves populārs apraksts. Rīgā: Zinātne, 1968. 114 lp.
Rūta Venta, Ceļabiedri. Dzejoļi. Rīga: Liesma, 1968. 59 lp.
Elza Vēciņa, Pelēkais lakats. Dzeja, Rīgā: Liesma, 1968. 60 lp.
