1969. g. oktobrī Dr. Gundaris Pone pabeidzis milzu projektu,
gar kuŗu strādājis divus gadus – „Composizione per Quattro
Orchestre”. Tāpat mēnesi vēlāk komponists uzrakstījis
„Berceuse pour les morts” (Šūpuļdziesma miroņiem) kuŗu šinī
pavasarī uzvedīs vismaz sešās Austrumeiropas valstīs. Darba
vidū komponists atrodas pie „Junius Broschüre” uz Rozas
Luksemburgas tekstiem, izmantojot četrus deklamatorus
dažādās valodās (krievu, vācu, franču, angļu), 16 balsīgu
kori, dažādus instrumentus un elektronisku lenti. Gundaris
Pone ir iesācis arī savu pirmo operu „Rosa Luxemburg”.
*
Arī Ziemeļvietnamā trīs mēnešus pēc Ho-Čimina nāves sanākusi
konference, lai veselas četras dienas spriestu par
Ziemeļvietnamas mūziku. Komūnistu partijas ideologs Truongs
Čins (Truong Chinh) mudinājis māksliniekus nepievērsties
revīzionismam mūzikā, sargāties no ārzemju ietekmēm,
izvairīties no tautas tradicionāliem avotiem. Mūzikai jābūt
revolūcijas un šķiŗu cīņas ierocim, tāpat līdzeklim lai
izglītotu jauno cilvēku un iedrošinātu viņu
pašaizliedzīgam darbam. Dzirdēti vārdi. Padomju Savienībā to
jau izmēģināja divdesmito gadu sākumā. Bet lai neviens
nemēģina šodien iestāties komūnistu partijā bez kārtīgas
muzikālas izglītības. Viņš tai „valstībā” netiks iekšā.
*
Literatūras un Mākslas
pag. gada 11. okt. numurā V. Sams rakstā „Kapitāls
ieguldījums tautas mākslas apcirkņos” vērtē Jēkaba Vītoliņa
Kāzu dziesmu publicējumu, par kuŗu īsumā izteicos
JG 74. numurā. Arī Sams piemin ziņģi „Pidriķis staigā
baltās biksēs” un apšauba vēl dažu citu dziesmu vērtību un
autentiskumu. Visumā mūsu domas saskan (atskaitot dažas
nekonsekvences Literatūras un Mākslas recenzenta
terminoloģijā, piem., miksolīdiskais mažors (?), un
varu pievienoties Sama vēlējumam, lai nākamais sējums
iznāktu rūpīgāk noslīpētā formā.
*
Nesen pārlasīju Mūzikas Apskata 1937. g. 2./3.
izdevumu, kur aprakstīta Latviešu dziesmu' svētku biedrības
gada sapulce 1937. g. 23. martā, Latvijas konservatorijā.
Sapulcē konstatē, ka biedrības mēnešrakstam Mūzikas
Apskatam iepriekšējā gadā piemaksāti Ls 1.651,89 (Ls – lats). Kultūras fonda pabalstu žurnāls nesaņemot.
Rodas jautājums par žurnāla izbeigšanu... Atsaucoties uz
Valsts Prezidenta aicinājumu, valde ziedoja Uzvaras laukuma
izbūvei Ls 1000 un uzaicināja koŗus piedalīties ar saviem
ziedojumiem kopējā tautas talkā, kādam mērķim koŗi saziedoja
Ls 1.596,55. Valsts aizsardzības fondam bez tam vēl
iemaksāti pilnas sapulces atvēlētie Ls. 100,00. Likumā par Uzvaras laukuma izbūvi
biedrībai paredzēta pārstāvība Uzvaras laukuma izbūves
komitejā, par pārstāvi ievēlēts Teodors Reiters.
Saskaitait un spriediet paši. Cerams, ka līdzīgās situācijās
nenonāks dziesmu svētku rīkotāji svešumā. Bet šis nabaga
mūzikas žurnāls joprojām ir izcila vērtība un pagātnes
dokumentējums pašreiz kā tanī, tā šinī pusē. Kas notika ar
naudu Uzvaras laukumam un Aizsardzības fondam, nezinu.
Vienīgi zinu, ka nebija aizsardzības. Turpretī Mūzikas
Apskata izdevumi ļoti nepieciešami studijām un
referencēm, un žēl, ka šim žurnālam bija jāapstājas Uzvaras
laukuma dēļ.
Starp citu, ari mums svešumā ir mūzikas žurnāls Latvju
Mūzika, kas iznāk ar Amerikas un Kanadas latviešu
dziesmu svētku rīkotāju pabalstu. Jaunās Gaitas
redaktori nav skaudīgi, tādēļ arī man iespējams, šīs rindas
rakstot, uzsvērt šī mūzikas izdevuma jau divi iznākušos
numurus. Taču pāris sarunās ar profesionāliem latviešu
mūziķiem izrādījās, ka neviens par šo izdevumu nekā nezina.
Padomju Savienībā valdība žēlojas, ka mūziķi nelasot
Pravdu, mums brīvībā nelasa paši savu žurnālu. Apburts
stāvoklis!
*
Austrālijas Latvietī
lasām sašutušu latviešu vēstules par Ļeņingradas simfoniskā
orķestra diriģentu Arvīdu Jansonu.
Jāpiezīmē, ka lai kļūtu par pasaules slavas ievērojamu
orķestra diriģentu ar partijas un padomju labvēlību vien
nepietiek. Ir jābūt arī ļoti, ļoti labam mūziķim. Un cik
reizes savā laikā Jāzeps Vītols netika nosaukts par krievu?
*
5. Kanadas latviešu dziesmu svētku biedrības izsludinātajā,
jauno komponistu konkursā nepiešķīra nevienu pirmo godalgu.
Toties 2. godalgas saņēma Lilija Sabīne Zobene no
Halifaksas, Anglijā, un Mārtiņš Aldiņš no Konektikatas,
Savienotās Valstīs. Lilijai Zobenei pagājušā gada 9.
novembrī apritēja tikai 19 gadu, bet Mārtiņš Aldiņš ir
pašreiz Savienoto Valstu armijā. Klātpieliktais foto
uzņēmums rāda jauno komponistu slimības atvaļinājumā tēva
mājās. Tādēļ arī īsi mati un pabālais vaigs (plaušu
karsonis). Līdz redakcijas slēgšanai neizdevās dabūt Lilijas
Zobenes attēlu.
