Andris Urdze
VISPASAULES JAUNATNES KONGRESA POLĪTISKĀ APTAUJA
1968. gadā Berlīnē radās sevišķa izdevība iesaistīt kādā aptaujā tai pašā laikā un vietā plašu jauniešu skaitu kā no Eiropas, tā arī no ASV un Kanadas. Diemžēl, ar kongresa pārcelšanu uz Hanoveru izraisījās sajukums, kuŗa rezultātā nebija vairs iespējams izdarīt tik konsekventu, plašu un kontrolētu aptauju kā nepieciešams un kā Berlīnē būtu bijis iespējams. Tas nozīmē, ka Hanoverā tikai apm. puse dalībnieku atbildēja aptaujas lapas. Vienu trešdaļu no šīm atbildētajām aptaujas lapām kongresa laikā Hanoverā viens vai vairāki cilvēki piesavinājās. Beigu rezultātā saņēmu atpakaļ tikai trešdaļu visu kongresā klātesošo dalībnieku atbildes. Absolūtos skaitļos tas ir 119. Tas nozīmē, ka šī aptauja nekādā ziņā absolūti nereprezentē visus kongresa dalībniekus, nemaz nerunājot par latviešu jauniešiem vispār, bet domāju, ka no šīs aptaujas rezultātiem tomēr ir saskatāmas zināmas tendences par latviešu jauniešu, sevišķi par aktīvāko jauniešu, nostāju un domām. Ka uz aptauju atbildēja tieši aktīvākie jaunieši, to norāda tas, ka caurmērā katrs atbildētājs ir biedrs trijās apvienībās, pulciņos vai grupās, tāpat katrs regulāri lasa 2-3 latviešu avīzes vai žurnālus.
Tālāk seko aptaujas rezultāti, kuŗiem pievienošu savus secinājumus, kas ne vienmēr atbilst atsevišķo atbildētāju domām. To galvenais uzdevums ir sniegt vielu diskusijām.
Vispasaules jaunatnes kongresa polītiskās aptaujas rezultāti:
Aptauju izpildīja 119 personas. Aptaujas rezultāti procentos.
Vecums:
14-18 gadīgie
14%
19-24 gadīgie
43%
25-35 gadīgie
43%
Ģimenes stāvoklis:
neprecējies
78%
precējies
19%
šķīries vai atraitnis
3%
Pavalstniecība:
bezpavalstnieks vai Latvijas pavalstniecība
25%
vietējā pavalstniecība
75%
Dzīves vieta:
Anglija
10%
ASV
33%
Kanada
18%
VFR
27%
Zviedrija
9%
Izglītība:
pamatskola
1%
ģimnāzijā vēl mācās
9%
ģimnāziju nav nobeigusi
5%
ģimnāziju beiguši
15%
universitātē vēl mācās
33%
universitāti nav nobeiguši
3%
universitāti beiguši
14%
Latviešu skolu izglītība:
latv. papildskola
28%
latv. pamatskola
47%
latv. ģimnazija
36%
bez latv. skolu izglītības
20%
Organizāciju biedrs:
ALJA, ELJA, LNJAK
90%
Latviešu studentu apvienībās
26%
Daugavas Vanagos
16%
YMCA
8%
latviešu sporta klubos
16%
latv. tautas deju kopās
38%
latv. koros
29%
latv. teātra grupās
12%
latv. korporācijās
33%
Periodiskus izdevumus lasa:
Laiks
55%
Latvija (izd. Kanadā)
28%
Londonas Avīze
12%
Latvija (izd. VFR)
33%
Dzimtenes Balss (izd. Rīgā)
17%
Mēs
53%
Jaunā Gaita
36%
Tilts
10%
Vietējo organizāciju biedrs:
polītisko
13%
sabiedrisko
25%
ar arodu saistītās
18%
universitāšu vai skolu
38%
nevienas
41%
Apskatot atsevišķo valstu latviešu jauniešus, no aptaujas izriet, ka Anglijas latviešu starpā ir relatīvi maz studējošo vai universitāti beigušo, un iespējams, ka līdz ar to varbūt arī mazāk pieder pie korporācijām un studentu apvienībām, turpretī stipri vairāk iesaistās tautas deju kopās. Viņi lasa vairāk kā visās citās valstis latviešu avīzes, tā, piem., visi atbildētāji lasa Londonas Avīzi, bet mazāk latviešu žurnālus, kā, piem., Mēs, Jauno Gaitu un Tiltu. Daļēji šie jaunieši ir iesaistījušies turienes sabiedriskās, universitātes vai skolas organizācijās, bet nemaz polītiskās.
Secinājums: Anglijas latviešu jaunieši vairāk ieinteresēti sabiedriski kulturālos pasākumos, bet mazāk polītikā.
Zviedrijas latviešu jaunieši visi studē vai studijas beiguši, izņemot vienu. Zviedrijas latviešu skaits studentu apvienībās ir procentuāli lielāks nekā citās zemēs, bet tomēr nevienā zemē, izņemot Angliju, nav tik mazs procentuālais korporāciju biedru skaits. Mēs, ]aunā Gaita un Tilts netiek nekur citur procentuāli tik daudz lasīts kā Zviedrijā. Liels jauniešu skaits iesaistījies turienes polītiskās, universitātes un skolas organizācijās.
Secinājums: Zviedrijas latv. jaunieši lielā rnērā interesējas kā par kulturāliem jautājumiem, tā ari par polītiku.
Vācijas latv. jaunieši atšķiras ar lielo ģimnāzijas absolventu skaitu; no tiem relatīvi maz uzsākuši studijas. Vācijā pastāv procentuāli lielākais DV biedru skaits. Relatīvi daudz tiek lasīts Mēs, bet mazāk Jaunā Gaita. Vācijas latviešu jaunieši ļoti maz iesaistās vācu organizācijās.
Secinājums: Vācijā pastāv tieksme vairāk interesēties par sabiedriskiem notikumiem, mazāk par kulturāliem pasākumiem. Vācijas latv. jaunieši nošķiras no vietējiem iedzīvotājiem vairāk nekā citu zemju latviešu jaunieši.
Atbildes uz jautājumiem:
Vai mēs esam jau par daudz atsvešinājušies no latviešiem Latvijā?
jā
63%
nē
28%
atturas vai nezina
9%
Pie tiem, kas domā ka mēs neesam atsvešinājušies no latviešiem Latvijā, pieder procentuāli mazāks skaits, kas informējas par Latvijas pagātni un tagadni (67% pret 78%), kas saņem no Latvijas laikrakstus, žurnālus un grāmatas (32% : 60%), bet lielāks skaits to, kas ir pret Latvijas apmeklēšanu (19%: 10%).
Vai latviešiem Rietumos ir tiesības runāt latviešu tautas vārdā?
jā
57%
nē
30%
atturas vai nezina
13%
Secinājums: Šinī sakarā jāievēro problemātika, kāda pastāv, runājot par latviešu tautas domām; kā lai mēs uzzinām, ko latv. tauta Latvijā patiesi domā, ko viņi grib, kādas viņu intereses? Tālāk šeit izraisās jautājums, cik tālu mēs vispār vēl esam latvieši, vai mēs visi vairāk vai mazāk neesam pieņēmuši tās tautas paražas u.t.t., kuŗā mēs dzīvojam? Vai latv, jauniešiem Latvijā nav galīgi cits domāšanas veids kā mums? Vai pietiek jau, ka ir kopīga valoda, lai būtu viena tauta?
Vai krievi ir mūsu ienaidnieki?
jā
63%
nē
26%
atturas vai nezina
11%
Secinājums: Jautājums–kā novērtēt krievu emigrantus? Vai krievi kā tauta ir vainojami, ka tūkstošiem latviešu tika deportēti un zaudēja savas dzīvības? Pirms 2. pasaules kara tāds pats liktenis bija nesalīdzināmi lielākam krievu skaitam.
Vai mums ir jācīnās pret komūnismu?
jā
83%
nē
11%
atturas vai nezina
6%
Secinājums: Pieņemu, ka jā teicēji domāja galvenokārt par Padomju Savienību, kur komunisma idejas tiek tikpat maz realizētas kā, piem., Spānijā demokratijas.
Vai mums būtu jāpārņem vecākās paaudzes uzskati par komūnistisko iekārtu Latvijā?
jā
18%
nē
62%
atturas vai nezina
20%
Secinājums: Atšķirīgi uzskati šinī jautājumā paaudžu starpā varētu būt, piem. vērtējumā par latviešu komunistiem Latvijā.
Vai Jūs esat par vai pret Latvijas apmeklēšanu?
jā
75%
nē
12,5%
atturas vai nezina
12,5%
Vai jūs pats domājat apmeklēt Latviju nākamos piecos gados?
jā
40%
nē
50%
atturas vai nezina
10%
Trimdas latviešu centieni atgūt Latvijas patstāvību ir
ļoti nozīmīgi
33%
nozīmīgi
33%
nenozīmīgi
28%
atturas vai nezina
6%
Vai Jūs domājat, ka izredzes atgūt Latvijas patstāvību beidzamajos 10 gados
nepārtraukti uzlabojas
20%
nemainās
43%
pasliktinās
27%
atturas vai nezina
10%
No kuŗas valsts Jūs sagaidāt visvairāk atbalsta mūsu mērķu piepildīšanai?
ASV
37%
VFR
18%
Ķīnas
11%
Padomju Savienības
4%
atturas vai nezina
33%
Ja komunisms tiktu sagrauts un Latvija iegūtu patstāvību, tad
brauktu uz Latviju, lai paliktu tur uz dzīvi
50%
tomēr paliktu savā tagadējā dzīves vietā dzīvot
24%
atturas vai nezina
26%
Secinājums: Domāju, ka tie, kas apņemas braukt uz Latviju, lielāko tiesu sev vēl nav nodrošinājuši eksistenci, nav nekur saistīti. Ja Latvija patiesi kļūtu brīva, tad pieņemu, ka no šiem Latvijas braucējiem tikai niecīga daļa šo apņemšanos īstenotu.
Ja Latvija būtu patstāvīga, bet tur būtu komunistiska iekārta, tad
brauktu uz Latviju, lai tur paliktu uz dzīvi
14%
tomēr paliktu dzīvot savā tagadējā dzīves vietā
71%
atturas vai nezina
15%
Vai vecākās paaudzes organizāciju ideoloģija ir novecojusi?
jā
79%
nē
12%
atturas vai nezina
9%
Vai jaunākās paaudzes organizāciju ideoloģija ir novecojusi?
jā
36%
nē
42%
atturas vai nezina
22%
Secinājums: Konsekvencēm no diviem pēdējiem jautājumiem vajadzētu būt, ka mēs meklētu alternatīvas, jaunus ceļus uz reālistiskāku un praktiski īstenojamu polītiku un ideoloģiju, Diemžēl, šīs konsekvences parasti nav.
Pēc kuŗa no šiem mērķiem mums būtu pašlaik galvenokārt jātiecas?
Latvijai Padomju Savienības ietvarā iegūt kultūras un reliģijas laukā, saimniecībā un iekšpolītikā pašnoteikšanās tiesības
46%
censties pastāvošo komunisma režīmu gāzt un konstituēt neatkarīgu un demokratisku Latvijas republiku
43%
atturas vai nezina
11%
Kāds atrisinājums būtu reālākais, ar ko latvieši varētu atgūt kultūras un saimniecības autonomiju?
brīva Latvijas republika
20%
apvienota Baltijas valsts
24%
Padomju Savienības federācija
13%
Eiropas valstu federācija
35%
atturas vai nezina
14%
Secinājums: Šeit parādās, ka lielu lielā daļa latv. jauniešu nedomā, ka atgūs kultūras un saimniecības autonomiju un ka atkal konstituēsies Latvijas valsts tādā veidā, kāda tā bija pirms 2. pasaules kaŗa, bet gan meklē jaunas formas un iespējas.
Trimdas latviešu polītiskais darbs būtu jākoncentrē galvenokārt uz
mūsu organizāciju neiziršanu
13%
trimdinieku asimilācijas novēršanu
31%
sveštautiešu iepazīstināšanu ar Latvijas tagadējo stāvokli
21%
sadarbību ar latviešiem Latvijā
30%
Mani secinājumi: Pēdējie trīs jautājumi parāda atšķirīgo domāšanu jaunākās un vecākās paaudzes starpā attieksmē pret Latvijas nākotni un mūsu organizāciju nākotnes polītiku. Reizē šīs atbildes parāda, ka mums būtu jāanalizē mūsu līdzšinējā organizācijas polītika un jāpārliek mūsu nākotnes koncepcijas. Lai realizētu to, kas parādās atbildēs, tad mums, piem. jācenšas izprast Latvijas latviešu situācija, ka mēs atsakāmies no domas katrā komunistā redzēt ienaidnieku, ka cenšamies ne tikvien redzēt Latvijas tagadējās iekārtas negatīvās puses, bet gan ari ievērot, kas šajos beidzamajos 30 gados ir pozitīvi radīts, kas jauns uzcelts u.t.t. jo esmu pārliecināts, ka latvieši Latvijā ir, lai kā mēs uz to skatāmies, ar saviem ieguvumiem lepni.
Tālāk no mums tiek prasīts, lai mēs braucam uz Latviju un lai Latvijas latviešus aicinām pie sevis, piem., uz EljA-s semināriem, kongresiem. Kā un kur citur var tik labi izmainīt domas, Iztirzāt problēmas, mēģināt saprast vienam otru, radīt jaunas idejas un ierosmes kā tiešā kontaktā, kā tiešā sarunā – Latvijā un ari šeit.
Domāju, ka šī aptauja dod pietiekami daudz materiālu, par ko diskutēt un ko pārrunāt.