KLUSĀ VAIRĀKUMA PĀRSTĀVIS

 

Gesta Ābols, Toronto universitātes studentu administratīvās pad. priekšsēdis 1969./70. mācības gadā.

 

Gesta Ābols, Toronto universitātes studentu administratīvās padomes (S.A.C.) priekšsēdis, pārstāv „kluso vairākumu”. Viņa ievēlēšana amatā daudzkārt apskatīta kanadiešu, amerikāņu un arī latviešu laikrakstos, norādot uz uzvaru pār tā sauktajiem „kreisajiem radikāļiem”. Tas saprotams, jo vairums lasītāju norūpējušies par savas kārtīgās un nodrošinātās dzīves turpināšanos. Toronto universitātes izdevumā, kas domāts šīs augstskolas beigušo informēšanai, gaŗāks raksts veltīts studentu polītikai. Dīvainā kārtā tur sīkāk apskatīti iepriekšējā priekšsēža „sociālista” Langdona un vicepriekšsēža Barkvela (Barkwell) nekā paša Ābola ierosinājumi. Viņa mērķis ir pārveidot S.A.C. statūtus, lai priekšsēdi ievēlētu padomes locekļi un tam būtu padomes atbalsts (Ābolam tā trūkst), un lai studenti ievēlētu pārstāvjus pēc sarakstiem, kas nozīmē tādu kā partiju sistēmu. Šī latviskā nodarbošanās ap statūtiem ir tiešām mērena, salīdzinot ar Barkvela ieteikumu dot balsstiesības ikvienam studentam, kas ieradies sēdē.

Viens no Ābola vairāk daudzinātajiem panākumiem ir „kreisās” Kanadas studentu apvienības darbības izbeigšana 1969. gadā. Tomēr jau š.g. februārī viņš piedalījās sapulcē, kuŗā studenti no jauna mēģināja radīt „jumta organizāciju”. Ābols televīzijā komentēja: pirms tādu rada, ir jāpētī iemesli, kāpēc iepriekšējā nav varējusi sekmīgi darboties.

Ābola devums varētu būt miera un kārtības uzturēšana grūtā pārejas laikmetā. Demokratiskā iekārta nav tik pilnīga, ka to nevarētu uzlabot, un „kreisajiem” ir dažs labs ieteikums. Diemžēl, viņu runas par Mao un Marksu iebiedē tos, kam viņi gribētu pakalpot un kam marksists nozīmē Staļina laika dzelzs disciplīnā turētu komūnistu. Jaunā tipa marksistiem turpretī ir stingrs individuālisms, un tie nespēj vienoties. Komūnistu leksikonam ir vairāk reklāmas vērtība; tas pievērš vecāku un preses uzmanību. Tāpēc Ābolam ir lieliskas iespējas īstenot nozīmīgas reformas un izlietot savas organizācijas iespaidu kā valsts tā pilsētas dzīvē. Tas jau nozīmē jaunu ievirzi studentu darbībā. Mūsu laikā, kad personības spoguļojas televizora lampā un publikas iztēlē, Ābola tēls – īsiem matiem, noskuvies un lietišķīgs – varētu panākt to, par ko viņa priekšteči tikai runājuši.

 

Anita Liepiņa