MŪSU KAROGS
Valdemārs Ģinters, Karogi senajā Latvijā, Stokholmā: Daugava, 1968. 80 lp.
Jau sen ir zināms, ka ierosme Latvijas karoga krāsām ir gūta no kāda cēsinieku karoga apraksta Livonijas vecākajā Atskaņu chronikā sakarā ar ordeņa cīņām pret zemgaļiem 1279./80.g. Ar sarkanbaltsarkanu karogu šai kaŗagājienā piedalījās simt latgaļu karavīru no Cēsīm kāda ordeņa brāļa vadībā; tātad tas bija Livonijas ordeņa' latviešu kaŗakalpu karogs. Tāds nu reiz ir mūsu liktenis. Šī baigā tradicija - kalpot svešu kungu kaŗapūļos, pie tam apkaŗojot savus ciltsbrālus, kas vēl cīnās par brīvību - diemžēl ir turpinājusies no 13.gadsimta līdz mūsu dienām.
Saistot jautājumu par mūsu karoga cilmi ar karogu veidiem un to nozīmi viduslaikos, Valdemārs Ģinters sarakstījis nelielu, bet erudītu un noderīgu darbu - Karogi senajā Latvijā. Viņš gluži ļoģiski konstatē, ka Cēsu latviešu karoga izcelšanās saistāma ar Vācu ordeni resp. ordeņa pili Cēsīs. Kā Cēsu karoga izvēlē, tā salikumā nekādas īpatas lokālas pazīmes nav saskatāmas, un tas pilnīgi iekļaujas sava laika Eiropas karogu tradicijās. Autors arī atzīmē, ka kāds Vācu ordeņa lielkomtura karogs pilnīgi atbilst cēsinieku latviešu karogam, kādu mēs to iedomājamies: sarkans ar līmenisku baltu pārdalījumu vidū. Visai sens tāpat ir austriešu sarkanbaltsarkanais karogs, un abas šīs krāsas ir pārsvarā arī rietumslavu karogos (sarkanā ir kaŗa karogu krāsa, baltā - miera, svētuma un šķīstības krāsa).
Grāmatā apskatītas vārda "karogs" dažādās nozīmes, karogu nosaukumi un izteiktas domas par iespējamiem latviešu cilšu karogiem pirms 13.gadsimta.
U. Ģ.