LATVIEŠU JAUNATNE RIETUMU PUSLODĒ
Irma Grebzde. Tikai meitene. Bruklinā: Grāmatu Draugs, 1969. 157 lp.
Irma Vīksniņa, Absolventu klase. Bruklinā: Grāmatu Draugs, 1969. 285 lp. Silvijas Šteineres illustrācijas.
Ārēji abām grāmatām ir kopējs apgāds, pirmpublikācijas gads un sieviete kā autore (abas Irmas!), illustrētāja un varone. Iekšēji tās abas pauž svaigu nacionālo nostāju, ticību patiesības un labā uzvarai un pāri visam sirsnību un mīlestību pret latviešu jaunatni.
Kaut arī notikumi tiek attēloti no padsmitnieces Aijas (Grebzde) un jaunas sievietes Vaives (Vīksniņa) pieredzes, abas autores sekmīgi ietvērušas arī šo centrālo personu sadzīves apstākļus un tuvāko sabiedrību. Šis grāmatas nav vienpusīgi "meitenīgas"; tanīs ir arī spilgti zēnu un vīriešu tēli, pār kuŗiem meitenes nedominē, kaut viņām netrūkst tā saucamo "vīrišķīgo" īpašību, kā drosme, goda prāts un cīnītāja griba pastāvēt. Aijai un Vaivei šo īpašību ir pat vairāk nekā vienam otram viņu vecuma jaunietim.
Abas autores rūpīgi izdomājušas vielu un apdari un spraigā, vielai piemērotā valodā risina stāstījumu. Arī illustrācijas labi pieskaņotas vielai. Šīs grāmatas ir laba lasāmviela jaunatnei un jādomā, ka tās netrūks latviešu skolās un ģimenēs.
Grebzdes grāmatu lasot rodas izjūta, it kā pārdzīvotu jaunību, vērojot tagadējo pasauli ar agro padsmitu jaunieša vērīgām acīm. Tiešuma izjūtu pastiprina stāstījums pirmā personā, kas skaidrā valodā, īsos, lietišķīgos izteicienos attēlo Aijas reizēm itin neparastos piedzīvojumus un viņas nepiespiesti nosvērto izturēšanos. Stāstījuma veids ir raksturīgs možas un saprātīgas jaunietes attīstības līmenim, tas rāda viņas patiesīgumu, nesavtību un goda prātu. Sarežģījumu izcelšanās un atrisināšana notiek dabiski, ticami, it kā paši no sevis. Autorei netrūkst arī humora un jocīgu izdomu, tā labprāt pavīpsnā par pieaugušo izdarībām, skatot tās no pusaudžu viedokļa.
Vīksniņas Vaive ir gluži kā Grebzdes Aijas vecākā māsa, kas no vērīgas un atjautīgas pusaudzes izveidojusies par brīnišķīgu cilvēku un lielisku skolotāju, kā to raksturo viņas audzēknis Vilnis. Šī grāmata rakstīta par latviešu jaunatni, un Vaive ir tikai viena no personām, kas darbojas līdz, spējīga un uzņēmīga jaunatnes un reizē arī pieaugušo sabiedrības locekle. Autore teicami veido sarunas, veikli sadalot un līdzsvarojot iztirzājamo vielu starp pārrunas dalībniekiem. Viņas dialogi ir dzīvi un spraigi. Saskaņā ar romānu teoriju Vīksniņa cenšas distancēties no lasītāja un vielas, neietekmēt lasītāju ar autora aizraujošo bet subjektīvo daiļrunību, nedz ar saistošu notikumu atrisinājumu, bet ļaut lasītājam patstāvīgi izveidot savus uzskatus no faktiem, kas attēloti stāstījumā. Šai nolūkā notikumu vēstījums rit trešā personā, grāmata sākas ar beigu nodaļu un viss ir tikai atskate (flash back). Tiek izlaista pat Vaives un Argoda pirmā sarunātā satikšanās, kaut vispār Vaives attieksmēm ar vīriešiem ir tikai blakus motīva nozīme, kas sekmē absolventu klases problēmu risināšanu. Zināmā pretrunā ar autores gribēto atturību ir prezidenta Ulmaņa vērtējums, kur īpašības vārds "lielais" varētu izlikties polemisks dažam lasītājam.
Daži no Vīksniņas jaunvārdiem šķiet maz pamatoti. Piemēram, "dotums" (85) ir vīriešu kārtas atvasinājums no sen pazīstamā vārda "dotība", tāpat "atnākums" (110) no "atnākšana.
Kaut arī grāmatas viela daļēji atgādina filmu To Sir With Love ar Sidniju Puatjē (Sidney Poitier), Vīksniņa patstāvīgi un sekmīgi iztirzājusi daudz problēmu, kas svarīgas latviešu jauniešiem, vecākai paaudzei un skolotājiem. Autore norāda, ka jaunatne ir sabiedrības neatņemama daļa. Tādēļ nedrīkst izslēgt no visai sabiedrības nozīmīgiem notikumiem un ignorēt to, kas notiek kaut tikai vienā skolas klasē. Skolnieku izturēšanos un domāšanas veidu ietekmē vecākās paaudzes piekrītoša vai noraidoša nostāja dažādos sabiedriskos jautājumos. Ietekme reizēm ir tieša, negātīva, pārspīlēta vai sagrozīta. Šī grāmata var būt saistīgs pārdomu avots visiem, kam rūp latviešu sadzīve trimdā. Autore nepieskaŗas narkotikas problēmām, bet tas saprotams, jo tā ir pārāk sarežģīta lieta, lai to ietilpinātu šai grāmatā, kas jau tā ir problēmu piesātināta. Būtu interesanti redzēt arī narkotikas problēmu risinājumu labā literārā ietverē.
Hamilkars Lejiņš