LATVIEŠU VALODNIECĪBAS BIBLIOGRAFIJA

Weronika Kubicka, Języki bałtyckie. Bibliografia. Cz. III. Język łotewski. - Baltic Languages. Bibliography. Part III. Lettish Language. Łódż: Wydawnictwa bibliograficne Biblioteki uniwersyteckiej w Łódżi. 12. 1970./4/ + XX + 368 lp.

Laikā pēc Otra pasaules kara baltu valodas - un tamlīdz arī latviešu - ieguvušas plašu starptautisku populāritāti, un tām uzmanību pievērsuši daudzi izcili lingvistikas speciālisti. Savi nopelni šinī populāritātē ir arī Lietuvas un Latvijas valodnieku jaunākajai paaudzei.

Rakstu, kur skartas visu vai atsevišķu baltu valodu problēmas, dažādās zemēs un dažādās grāmatās, žurnālos un laikrakstos saradies liels skaits, un katram, kas tagad gribētu gūt tuvākas ziņas, kas par kuŗu, piemēram, latviešu valodas parādību publicēts, jāsaduŗas ar lielām, dažkārt tikpat kā nepārvarāmām grūtībām. Kādu zemju Zinātņu akadēmijām vai kādām lielajām bibliotēkām ir iespējams algot īpašus bibliografus, kas pastāvīgi var sekot visam, kas kuŗā speciālitātē nāk klajā un attiecīgi papildināt savas iestādes bibliografisko ziņu krājumus. Atsevišķām personām - literātiem, skolotājiem, valodniecības pētniekiem, studentiem un vēl citiem interesentiem šādu uzziņu krājumus izmantot ne katrreiz ir iespējam s, bet latviešu valodnieks trimdā dažkārt nokļūst pavisam neapskaužamā stāvoklī, nespēdams lietišķi atbildēt kādiem cittautu zinātniekiem, kad tie apjautājas, kas par vienu vai otru mūsu valodniecības problēmu jau publicēts. Tāpēc ar lielu gandarījumu var apsveikt poļu zinātnieces Veronikas Kubickas (Weronika Kubicka) retrospektīvo bibliografisko darbu klajā nākšanu.

Viņas baltu valodniecības bibliografijai tagad nākusi klajā 3. daļa, kas sniedz ziņas par rakstiem un materiāliem tieši latviešu valodas nozarē (Język łotewski. - Lettish Language). Viņas bibliografijas I.daļa (baltu valodniecība - Baltic Linguistics) tika publicēta 1967.g.; tai sekojusi otra - vietvārdu publicējumu un tirzājumu bibliografija (Onomastics) 1968.g. Minētais latviešu valodniecībai veltītais 3.sējums patiesībā ir V. Kubickas piektais darbs baltoloģijas bibliografijas nozarē: bez minētajām viņa sastādījusi vēl senprūšu valodniecības bibliografiju, kas publicēta izdevumā Acta Baltico-Slavica 5, 1967 Bjalistokā, Polijā (iespiests 1968.g.) un arī baltu dialektoloģijas bibliografiju (turpat, 7. sēj., 1971).

V. Kubickas latviešu valodniecības bibliografija pavairota no mašīnraksta ofseta technikā; tanī pavisam 392 (/4/ + XX + 368) kvartas formāta lappuses. To klajā laidusi Ludzas (Łódż) universitātes bibliotēka savā bibliografiju serijā; darbs datēts ar 1970.g., bet iespiešana pabeigta tikai šogad.

Tiklab ievadvārdiem, kā arī galveno daļu tituliem līdztekus sniegts anglisks teksts, ar to atvieglojot darba lietošanu poļu valodas nepratējiem. Reizēm tomēr var rasties vajadzība ieskatīties kādā poļu valodas vārdnīcā - lai saprastu vienu vai otru neparastāku saīsinājumu vai dažu informātīvu ziņu reģistros (skat. zemāk). Tikai poliski sniegtas arī bibliografiskajām ziņām pievienotās (parasti stipri īsās) piebildes; tās ir lietišķi paskaidrojumi par attiecīgā raksta saturu vai kādu izteicienu vai vārdu nozīmēm.

V. Kubicka savas grāmatas ievadvārdos atzīmējusi, ar kādām iedalījuma problēmām bijis jāsaduŗas, šo bibliografiju, kas aptveŗ laiku no pašiem sākumiem līdz 1967. gadam, publicēšanai sagatavojot. Tā nav domāta ne kritiska, ne stingri sistēmatizēta, kas labi saprotams, zinot, ka ļoti daudzos rakstos skartas visai dažādas valodniecības un atšķirīgu valodu problēmas. Šo iemeslu dēļ bibliografijas iedalījums vēsturiskā un struktūras aprakstu daļā var būt tikai aptuvens.

Latviešu valodniecības un reizē pašas valodas vēstures daļā, kas aptveŗ 1645 no visas grāmatas 3108 straipšņiem (t.i., paragrafiem, gabaliņiem, artikuliem), minēti vispārēja rakstura darbi un pētījumi par latviešu valodas sakariem ar citām valodām; tālāk seko publikācijas par veclatviešu rakstiem, izloksnēm, latviešu folkloru, individuālo valodu un stilistiku un cīņu par nacionālo valodu, tās izkopšanu un rakstu valodas normālizāciju.

Līdzīgā veidā nodaļās un apakšnodaļās iedalīta grāmatas otra puse (publikācijas par latviešu valodas struktūras jautājumiem), kur pēc gramatiku reģistriem sniegta skanu, vārdu formu un teikumu mācības bibliografija, kam seko latviešu valodas leksikoloģija, cita starpā sniedzot arī mūsu valodas vārdnīcu sarakstu. Diezgan plaša arī nodaļa, kur minēti sīkāki raksti par atsevišķu vārdu nozīmēm u. tml.

V. Kubickas bibliografijā uzņemti arī tādi raksti, kas tikai netieši skaŗ mūsu valodu - tā dažādi darbi par lībiešu, igauņu, somu, vācu, poļu, baltkrievu, hetītu u.v.c. valodām.

Ļoti vērtīgi, ka grāmatā minētiem darbiem pievienots arī attiecīgo recenziju saraksts, jo vairāk tāpēc, ka prāvs to skaits savā laikā iespiests dažādos diezgan maz pazīstamos izdevumos, pat kādos Latvijas provinces laikrakstos. Šādas latviešu valodniecības bibliografijas dati savā ziņā visai interesanti arī ar to, ka sniedz labu ieskatu, kādas cīņas un kuŗos preses organos savā laikā izcīnītas, proponējot, apspriežot, kritizējot un vairāk vai mazāk oficiāli ieviešot praksē latviešu valodas ortografijas uzlabojumus vai arī nākot klajā ar maz slavējamiem tās grozījumu projektiem (skat. daudzo rakstu reģistru no 75. līdz 137. lp.).

Visai atzinīgi jāvērtē fakts, ka sniegta plaša latgaliešu valodas pētījumu, materiālu publicējumu, vārdnīcu utj, bibliografija, tur minot rindu izdevumu, kas pārējiem latviešiem visumā maz pazīstami. No V. Kubickas grāmatas iegūstamas arī ziņas par rakstiem, kas dažam labam būs palikuši nepamanīti, mūsu trimdas zemju izkliedēto centru presi vāji pārredzot.

Aplūkojamā darba vērtību visai pavairo rādītāji grāmatas beigās: personu (autoru), priekšmetu to starpā arī vietu vārdu) un leksikoloģiskais. Pēdējā uzņemti kā veseli vārdi, tā arī atsevišķas to daļas, pat kādas atsevišķas skaņas. Poļu valodas nepratējiem dažas grūtības var sagādāt priekšmetu reģistrs, kuŗā rinda šķirkļu (vietu vārdi un dažādi internacionālismi, piem., apofonia, bałtowie, hipotaksa, medycyna u.tml.) būs viegli saprotami arī bez kommentāriem, bet savs skaits polisku apzīmējumu arī ne. Še tomēr viegli iespējams izlīdzēties arī bez vārdnīcām, uzšķirt attiecīgās, norādītās vietas pašā bibliografijas daļā.

Tā kā V. Kubickas darbā raudzīts nesijāt materiālus pēc to event. nozīmības un svarīguma, tad grāmatā blakus visizcilāko valodnieku (piem., Endzelīna, Ābeles, Arumā, Stanga, Frenkeļa, Skardžus, Leskīna, van Veika, Meijē utj. utj.) rakstiem uzejam minētus arī dažādu mūsu valodas kopēju un pat paviršu diletantu rakstiņus, tā, piem., Alkšņa-Zunduļa, K. Brīvkalna, A. Dāvida, J. Jostiņa u.c. Daļa no pēdējiem ir, kā jau sacīts, polemikas par latviešu valodas pareizrakstības lietām.

Kā jau ļoti plašā darbā, kā noveidošanā būs piedalījušās vairākas personas, šur un tur iezagušās arī dažādas kļūdas. Vērojams, ka labs skaits to radies, manuskripta materiālus pārrakstot ar mašīnu. Tā dažā latviešu vārdā cita gaŗumzīme aizmirsusies, cita atkal atgadījusies nevietā. Kaut gan pašu poļu rakstībā tiek lietātas diezgan daudzas latīņu alfabēta burtu papildzīmes, šķiet, ka mūsu valodas līdzskaņu mīkstinājumu un arī patskaņu gaŗumu apzīmējumi sagādājuši dažu labu grūtību. Pagadījusies arī vēl viena otra cita kļūda, piem., Biežais (14 u.c.) (=Biezais), Diena Lapā (790) (=Dienas Lapā), Naudzīte (reģ., 332.lp.) (=Naudīte, pagasts Zemgalē) u.c.

Daža maldīšanās radusies arī latviešu vecās, stipri neracionālās pareizrakstības dēļ: dažu vārdu pārcēlumos mūsdienu ortografijā bijis grūti izšķirt s un z burtus (tā, piem., Zirmais (1644 un sek.) ir pazīstamais valodnieks, Sirmais, bet Zimansons (1643) nebūs neviens cits kā Sīmansons). Tamlīdz mēs tagad vairs nerakstām gaŗumzīmi uz o-burta (vecajā pareizrakstībā lika jumtiņu uz -os daudzskaitļa lokātīvā); V. Kubickas darbā šādas galotnes -ōs dažviet uzejamas.

Šīs un dažādas citas sīkas nepilnības būtu bijušas viegli novēršamas, ja bibliografijas tekstu tā pēdējā redakcijā būtu skatījis cauri kāds latviešu tautības valodnieks. Protams, ar pamatojumu jājautā, vai tagadējos Polijas apstākļos šī darba sagatavošanas gaitā kāds tāds Polijā (īpaši vēl Ludzā vai tās apkārtnē) būtu bijis pieejams.

Atstājot jautājumu par sniegto skaitļu pareizību neatbildētu (dažu datu pārbaudē, salīdzinot tos ar pašām grāmatām, tie pilnīgi saskanējuši), vēlreiz jāpasvītro V. Kubickas bibliografisko darbu lielā vērtība. Tie būs neatsveŗams palīglīdzeklis visiem baltoloģijas nozares interesentiem.

Domājams, ka tie ir vēl pērkami; lielākās zinātniskās bibliotēkas varētu tos iegūt arī grāmatu apmaiņas ceļā, kā to praktizē ne viena vien Zviedrijas akadēmiskā grāmatu krātuve. Jāaizrāda arī uz iespējām iegūt lētās šaurfilmu vai papīra fotokopijas tieši no Ludzas universitātes bibliotēkas Polijā.

 

Kārlis Draviņš