Anglijas senlaicīgajā pilsētiņā Riponā, Jorkšīrā, kas, laika pārmaiņu neskarta, snauž mazas, bet iespaidīgas viduslaiku katedrāles ēnā, jau vairākus gadus darbojas keramiķis, skulptors un paidagogs Viktors Prīms. Plašākai latviešu sabiedrībai viņa vārds nebūs pazīstams. Prīms ir dzimis 1925. gadā Rīgā un tur arī audzis. Latvijas territoriju viņš atstājis 1939. gadā, bet Anglijā mīt kopš l944. gada.

Prīms ir moderns mākslinieks, meklētājs, tipisks mūsu laikmeta pārstāvis. Formālo mākslas izglītību viņš apguvis dažādās Anglijas mākslas kolledžās, bet tagad saistījies par vecāko lektoru (senior lecturer) keramikā un skulptūrā Riponas paidagoģijas kolledžā. 1971. / 72. g. Prīms pavada, nododamies eksperimentiem, Bath Academy of Art Viltšīrā (Wiltshire).

Viņa agrīnie darbi pieskaitāmi podniecības mākslai, kuŗas prīmārais uzdevums būtu, lietojot mālu, pagatavot traukus, kas piemēroti šķidrumu saturēšanai. Podniecība, kā patstāvīga māksla, pieder pie visgrūtākām jau tāpēc vien, ka tā ir visabstraktākā, bet tanī pašā laikā arī pati „vienkāršākā”, jo ir viselementārākā. Podniecības „noslēpums” ir meklējams tās formā. Te nu jāsaka, ka Prīms ir apveltīts ar izkoptu intuiciju un formas izjūtu. Viņa veidotās formas ir vienkāršas, bet spēcīgas; arī bagātas, pat greznas. Būtu lieki pieminēt, ka pie mums tik izplatītā „tautiskā ornamenta sērga”, un vispār jebkuŗa „ornamentēšana”, viņam būtiski sveša.

Pretēji podniecībai, keramikai maz sakara ar praktisko, tā uzsveŗ dekoratīvo elementu un tā iespējas. Līdz ar to, robežu starp skulptūru un keramiku nav iespējams novilkt. Prīms, kas savos meklējumos nav kļuvis ne akadēmisks, nedz sastindzis, pēdējos gados darbību ir pakāpeniski izvērtis tieši keramikas un skulptūras sfairā.

Izteikties par šo darbu dziļāko būtību nav viegli, tas ir pat neiespējami, jo ir runa par patstāvīgu mākslas izteiksmes veidu, un kuŗš keramiķis vai skulptors, atskaitot illustrātīvos, tad „domā” vārdiski? Katram pašam būtu Prīma darbi jāredz, jāizjūt, jāpārdzīvo. Tikai tad atklāsies to jēga, kopsakarība, mērķtiecība.

Summējot jāsaka, ka no Prīma keramikas un skulptūras darbiem izstaro kaut kas nepārprotami organisks, pat dzīvnieciski vitāls. Bieži tas izpaužas neapturamā tendencē sniegties augšup, ko pārtrauc neparedzama, tāpēc pārsteidzoša, virziena maiņa, kas vīzuāli un emocionāli ir tikpat efektīva kā labs diskords krāsu harmonijā. Savos apmēros šie darbi mēdz būt liela formāta – un tie dzīvo. Tādēļ saprotama architektu interese par viņa darbiem, un Prīms jau ir saņēmis dažu labu pasūtinājumu. Pats mākslinieks izsakās, ka viņu interesējot augu sakņu deformējumi un viņa darbu inspirācijas avots esot tieši šādu ilgstošu studiju rezultāts.

Viktors Prīms ir ieguvis paliekamu vietu angļu mākslas pasaulē. Viņš piebiedrojies tai relatīvi mazajai savas paaudzes latviešu mākslinieku saujiņai, kas nav samierinājušies ar „trimdas grūto apstākļu” šaurību.

Prīma darbi skatāmi šādās publiskās angļu kollekcijās:

College of Education, Ripon; Bramley Grange, Yorkshire; West Riding County Council Collection; Dartington Hall Trust, Devon.

Ailklejas (Ilkley) katoļu skolas (St. Mary’s Primary School) pagalmā redzamas viņa 8 pēdas augstās „Trīs keramikas kolonnas” (1968) un Veikfīldā (Wakefield) 11 pēdu gaŗā sienas projekcija, kas veidota kokā un plastmasā ar ietilpstošām neona gaismas spuldzēm. Kopš 1965. gada Prīmām bijušas divas personālizstādes un piecas kopā ar kādu kollēgu. Viņš piedalījies arī jauktās skatēs dažādās Anglijas mākslas galerijās, ieskaitot skati 197l. g. City Art Gallery, Bradford – Modern Ceramics 71.

Laimonis Mieriņš