IGAUŅU VALSTVĪRS PAR BALTIJAS TAUTU DRĀMU

August Rei, The Drama of the Baltic Peoples. Stockholm: Kirjastus Vaba Eesti, 1970. 384 lp.

Šī grāmata atstāsta mums visiem pazīstamo stāstu par Baltijas valstu izveidošanos, par neatkarības gadiem un suverēnitātes zaudēšanu. Augusts Reijs (1886-1963), ievērojams igauņu valstsvīrs, visus šos trīs posmus pieredzēja kā aktīvs līdzdarbinieks. Viņš bija valsts prezidents, ārlietu ministrs un Igaunijas parlamenta priekšsēdis. Baltijas valstu kritiskajos gados no 1938. līdz 1940. gadam viņš bija Igaunijas sūtnis Maskavā.

Grāmata visumā ir domāta nebaltiešiem, bet arī mēs tajā atradīsim savdabīgus un dažkārt mazliet neparastus spriedumus. Reija grāmatu var saukt par "pastiprinātiem" memuāriem, kas ir gluži pieņemams "vēstures" literātūras žanrs, īpaši tā, kā tam pietuvojies autors. Notikumus, kuŗos Reijs darbojies līdz, viņš atstāsta kā aculiecinieks. Bet daudzos gadījumos, it sevišķi par norisēm Latvijā un Lietuvā, Reijs ir guvis informāciju no sekundāriem avotiem. Grāmata ir rūpīgi rediģēta un uzrakstīta teicami idiomātiskā un vienkāršā angļu valodā, lai gan vietām ar varbūt drusku klišejiskām frazēm. Šis darbs nav simtprocentīgi akadēmisks, bet varbūt tieši tāpēc piemērots plašākām nebaltiešu lasītāju aprindām. Bez rezervācijām šī grāmata būtu iesakāma vai dāvājama bibliotēkām un skolām.

Reijs zīmīgi salīdzina Kārļa Ulmaņa režīmu ar Konstantina Petsa (Päts) režīmu Igaunijā. Kamēr pirmo viņš dēvē par autoritātīvu, Petsa valdību autors nosauc par pusautoritātīvu. Šo klasifikāciju Reijs attaisno ar šādu spriedumu:

...autoritātīvais režīms Latvijā tika nodibināts ar nemaskēta coup d'etat palīdzību. Prezidents Ulmanis to īstenoja nakts aizsegā ar pusmilitāro aizsargu, kā arī armijas un policijas vienību palīdzību, visai tuvu imitējot Napoleona pazīstamo 1851. g. 2.decembŗa "astoņpadsmito brīmēru". Šādos apstākļos, protams, nevarēja būt runa par virzīšanos atpakaļ uz brīvu un demokratisku valsti. Pusautoritātīvā igauņu valdība, turpretim, vērsās pret labā spārna diktātūras kārotājiem. Petsa mērķis bija mazināt labējo populāritāti, kuŗu viņi bija ieguvuši, uzvarot plēbiscītā un nospiežot to līdz bezspēkam un izjukumam. Latvijā diktātūra bija tēmēta pret demokratiski domājošām grupām, piemēram, sociālistiem...

Šī epizoda beigās Reijs uzsveŗ, ka, lai gan dažkārt dzirdēti skarbi spriedumi par Latvijas diktātūru, tā tomēr bija daudz maigāka nekā fašistu diktātūra Italijā, nemaz nerunājot par vācu nacismu.

Pretestībai plašās tautas masās pastiprinoties, stabilas demokratijas un īstas brīvības atjaunošana Latvijā būtu tikai laika jautājums.

(165.-166.lp.)

Visinteresantākā grāmatas daļa šī lasītāja uztverē ir Baltijas valstu patstāvības pēdējā posma apraksts. Kā sūtnim Maskavā Reijam bija izdevība darboties līdz šiem notikumiem, tos novērojot bez starpnieku palīdzības. Vienā epizodā Reijs apraksta savu audienci pie Molotova 1939.gadā, kuŗu viņš bija pieprasījis, lai novērstu Maskavas nodomu iekārtot tanku bazi Igaunijas iekšienē, kas nebija paredzēts noslēgtajā paktā. Reijs atstāsta, ka visi legālie argumenti un citāti no pakta teksta esot maz ietekmējuši Molotovu, bet viņš sācis vīpsnāt, kad Reijs teicis darīt zināmu visai pasaulei par Padomju Savienības līgumu laušanu:

'Ja Jūs šo plānu neatsauksit, bet to turpināsit, visa pasaule teiks, ka padomju valdība nevilcinās lauzt palīdzības paktu, pirms paraksta tinte ir nožuvusi. Pretpadomju propaganda šo gadījumu ātri vien izmantos jo pilnīgi, triumfēdama sakot: vai šis nav visskaidrākais pierādījums, ka tas, ko mēs vienmēr esam teikuši pasaulei, ir patiesība, ka nav prātīgi līgt līgumus ar padomju valdību?' Pēc šī argumenta Molotovs kļuvis domīgs, pacēlis klausuli un piezvanījis Staļinam. Pēc dažām minūtēm Staļins ieradies, Reijs viņam pateicis to pašu. Arī Staļins kļuvis domīgs un teicis: 'Mūsu delegācijai tiks nosūtītas instrukcijas atturēties no novietņu pieprasījuma Igaunijas iekšienē'.

Reija teksts nobeidzas ar Baltijas valstu inkorporāciju Padomju Savienībā. Notikumus pēc 1940.gada gaŗākā aprakstā apskata igauņu vēsturnieks Evalds Ustalu.

 

Andrievs Ezergailis