Gatavojoties dziesmu svētku simtgadei Latvijā, Literatūrā un Mākslā parādās Jēkaba Vītoliņa cikli par latviešu koŗa dziesmas sākumiem un attīstību. Š.g. 22. aprīļa numurā J. Vītoliņš raksta par Emīla Melngaiļa monumentālo nozīmi dziesmu svētku vēsturē:
Pirms 70 gadiem, 1902. gada 29. martā, „Pēterburgas Avīzēs” Emīls Dārziņš, recenzējot Rīgas latviešu dziedāšanas biedrības koncertu, apsveica Emīli Melngaili kā jaunu cīnītāju latviešu mūzikā: „Pirmo reizi stājas publikas priekšā jauns komponists Emilis Melngailis ar savu kora dziesmu „Dievs, dod mūsu tēvu zemei”. Ne mazākās atskaņas vairs no kaut kā bijuša, brīva no visa ģermāniskā, no visa mendelsoniskā, spēcīga, oriģināla, latviska – tāda ir Melngaiļa mūzika, tādas ir šās jaunā gadu simteņa pirmās skaņas! Kas tā iesāk, tam pieder nākotne!... Piekrišanu diemžēl šī mūzika neatrada – tās stunda vēl nav nākusi. „
Patiesi, ko vairāk apbrīnot – vai jaunā Emīla Dārziņa gaišredzību vērtējumā, vai Emila Melngaiļa mākslas tālāko tik mērķtiecīgo attīstību? Abus jaunos mūziķus saistīja draudzība, kas lāva arī dziļāk ieskatīties vienam otra personībā. Dzīve viņiem bija lēmusi visai atšķirīgus ceļus, savdabīgus un neatkārtojamus arī viņu kordziesmā.
Emila Melngaiļa ierakstītās lappuses latviešu Dziesmu svētku vēsturē pieder pie to visspilgtākajām, visdinamiskākajām. Viņš ir publicistiski cīnījies par Dziesmu svētku progresīvu attīstību, kopš piektajiem Dziesmu svētkiem ilgu laiku bijis šais svētkos visvairāk dziedātais autors, liels bija viņa organizatoriskā darba devums Dziesmu svētku norisē divdesmitajos un trīsdesmitajos gados, kad viņš vienmēr bija arī sumināts savu dziesmu virsdiriģents. Nevar aizmirst Melngaiļa vareno stāvu viņa spēka gados daudzo tūkstošu dziedātāju priekšā sestajos, septītajos, astotajos un devītajos Dziesmu svētkos. Cik vienkārši un reizē krāšņi skanēja dziesmas, viņa smago, bet suģestējošo roku vadītas, plašā, parasti mazliet lēninātā izteiksmē, panākot sevišķu diženumu un monumentālitāti dziesmu atskaņojumos.
Raksta autors konspektīvi apskata arī visas desmit Birzēs i norās burtnīcas.
Labi zinu, ka atkārtojos, tomēr nekad nebeigšu Melngaiļa dziesmas sumināt. Vai Eiropas latviešu dziesmu svētku rīkotāji var saldi naktīs dusēt, izstūmuši Melngaili no dziesmu svētku simtgades koŗu koncerta programmas? Ir jau gan arī iepriecinošākas ainas. Vismaz 3 latviešu koŗi šajā kontinentā apsolījuši rīkot Melngaiļa dziesmu koncertus 1974. g.
Un nu vēl J. Vītoliņa nobeiguma vārdi:
Emila Melngaiļa kordziesmā latviešu mūzikas kultūrā pieder pie tās augstākajām mākslinieciskajām vērtībām. Viņa daiļradē kordziesmā bija centrālais un galvenais žanrs, augsti izkopta, bagāta savā meistarībā. Mūsu koŗiem vajadzētu vēl vairāk smelt no Melngaiļa dziesmu bagātajiem apcirkņiem, jo vairāk tāpēc, ka pēc divi gadiem, 1974. gadā, būs komponista simtā dzimšanas diena.
*
Šogad paiet 100 gadu kopš krievu komponista Aleksandra Skrjabina dzimšanas. Skrjabina piemiņas koncertā Rīgas konservatorijā sevišķi izcēlusies jaunā pianiste Ilze Matule. L.u.M. 26.februāŗa numurā recenzente Ingrīda Zemzare raksta:
Gan emocionāli pacilātos, trauksmaini patētiskos pārdzīvojumus, gan psiholoģiski smalkās lirikas sirsnīgo melanholisko nokrāsu Ilze Matule atklāja pārliecinoši, tajā pašā laikā atturīgi. Tas noteica viņas atskaņojuma viengabalainību un mērķtiecību.
*
Latvijas (Vācijā) 25. marta numurā parādījusies B.S. vēstule redakcijai, kuŗā Latvijas komponists Raimonds Pauls nosaukts par častušku meistaru.
Šis teikums kvalificējams kā prasta cūcība, no kā varam šo to secināt par vēstules anonimo autoru.
*
Interesi rada Laika 6. maija numurā parādījušās rindas, atstāstot literatūras kritiķa Jāņa Bičoļa referātu par dziesmu svētku tematu Mančesterā, Konektikatā, ASV. Referents nobeigumā teicis cildenus vārdus, ka dziesmu svētki ir mūsu rota, kuŗā jāvalda nacionālam elementam... „Referātam sekoja pārrunas, kuŗās paudās doma ASV dziesmu svētkos dziedāt arī okupētajā Latvijā komponētās dziesmas...”
Jau atkārtoti „Rotas” koris Konektikatā izteicis svaigas domas ASV dziesmu svētku organizācijai. Taču – „līdz ķeizaram tālu”.
Tanī pašā laikrakstā lasītāju vēstuļu slejās lasām A.D., Čikāgā „Piemērotas atceres”, kuŗā vēstules autors stāsta par mācītājiem, kam piešķirti nopelnu krusti. A.D. ieteic apbalvojumus piešķirt arī komponistiem, kuŗi izcili kalpojuši arī reliģiskai dzīvei.
Lai nu no tā mūs Dievs žēlīgi pasarga!
*
Laika 5. aprīļa numurā Teodors Zeltiņš savā ciklā „Tuvos un tālos ciemos” pieskaŗas komponista Arnolda Šturma daiļradei. Citētas arī paša komponista domas par savām dziesmām.
... Savu solo dziesmu muzikālajam ietērpam esmu allaž veltījis lielu uzmanību. Klavieŗu pavadījumus nerakstu tikai kā melodijas atbalstītājus, bet drīzāk gan kā balss un klavieŗu duetu, kas rakstīts ciešā radniecībā ar dzejas raksturu un tās literāro saturu. Savos uzskatos pievienojos franču komponista Debisī atzinumiem, ka laba dziesma ir pilnīga mūzikas un dzejas sinteze.
... Nepublicēju nevienu dziesmu, kas neatbilst mūzikas un dzejas sintezes ideālam.
Vienīgais kommentārs:
Mirror, mirror, on the wall, Who's the fairest one of all?
Imants Sakss
