Baiba Rirdāne

 

JAUNĀS GAITAS AUTORI

 

Dzejniece un gleznotāja Baiba Rirdāne stāsta par sevi:

„Esmu dzimusi Rīgā 1934. gadā, un koka nams Lazaretes ielā, kuŗā pavadīju pirmos dzīves gadus, man vēl pastāvīgi rādās sapņos. Bērns būdama, noņēmos daudz ar zīmēšanu, laikam tādēļ, ka tēva darba istabā vienmēr bija atrodami balta papīra atgriezumi un zīmuļi. Bērnību es atceros bezrūpīgu – vecāki man un māsai deva fizisku un garīgu brīvību un tik daudz grāmatu, cik spējām lasīt. Bet liela daļa manas pirmizglītības nāca no māsas, kas katru dienu no skolas pārnesa informāciju un iemācīja man, skolā vēl neejošai, lasīt, rakstīt un to, ka kurkuļi elpo ar žaunām.

Latviju atstājām 1944. gadā, un, izkūlušies cauri Vācijas nometnēm, 1947. gada ziemā ieradāmies Anglijā. Kādu laiku mācījos gleznot A. Mazīša studijā, vēlāk Svētā Mārtiņa mākslas skolā Londonā. Studijas nobeigusi, sāku pelnīt maizīti kā dekorators teātrī. Te jāpiemin, un daudziem tas izklausīsies aplami, ka tieši šo maizes darbu strādājot iemācījos labāk saprast krāsu mijiedirbi un vispār gleznot plašāk un daudzveidīgāk. Tā nu angļu tradicionālā Ziemsvētku pantomīma bija mana nobeiguma skola. Šobrīd abi ar angļu tautības dzīves biedru dzīvojam Kentas apgabalā netālu no Londonas.

Dzeja mani ietekmēja daudz vēlāk un spējāk nekā gleznas. Ilgu laiku tikai lasīju vien. Dzintars Sodums man piecdesmitajos gados bija tas pats kas vecākai paaudzei kādreiz bija Čaks.

Runājot par mūsu mākslām vispār varu tikai atkārtot bieži dzirdēto un diezgan izplatīto uzskatu, ka mūsu tautas un kultūras kodolu Latvijā neievērot vai pat tieši atraidīt cēlu principu vārdā (kuŗu vienīgie augļi līdz šim ir paštaisnības apziņa tajos tautiešos, kastos piekopj) man liekas bezgala negatīvi. Ja ir taisnība dzirdētajam, ka kultūras apmaiņa starp mums un okupēto Latviju ir vienpusīgāka, kā mēs to vēlētos, esmu ar mieru pagriezt otru vaigu un cerēt uz pārmaiņām. Ja biedu balsis vēl saka –velti cerēt, pārmaiņu nebūs – tad vienīgais, ko ar tikpat lielu pārliecību varu atbildēt ir –ja nebūs sakaru, pārmaiņu tajos nebūs.”