AUGSTVĒRTĪGI ŠEKSPĪRA LATVISKOJUMI

Šekspīra darbi. 1. sēj. Waverly: Latvju Grāmata, 1971, 379 lp: $6.80.

Laiku pa laikam atskan mēļotājas balsis, ka daži mūsu apgādi, to starpā "Latvju Grāmata", publicējot grāmatas, kas neesot nevienam vajadzīgas. Tās nereklāmē, dažkārt pat neatzīmē bibliografijās, jo par makulātūru jau neklājoties daudz runāt. Tiesa, par vienas otras LG grāmatas derīgumu un par šo to citu nebūtu par ļaunu lāgiem pastrīdēties, bet tikai retais uzdrošināsies nodēvēt par "nederīgiem" tādus mūsu literātūras lieldarbu pārpublicējumus kā Blaumaņa Kopotus rakstus (12 sējumos), Zeiboltu Jēkaba Rakstus (5 sēj.), Aspazijas Rakstus (5 sēj,), Birznieka-Upīša Pastariņa dienas grāmatu (3 sēj.), P. Šmita sakopotās Latviešu tautas teikas un pasakas (15 sēj.) ar prof. Haralda Biezā sagatavoto un jau sen vajadzīgo motīvu rādītāju angļu valodā. Starp "derīgajiem" pirmizdevumiem uzskaitīsim tikai dažus - Cross Road Country Latvia (prof. Edgara Andersona redakcijā), Arvīda Ziedoņa The Religious Philosophy of Jānis Rainis, vācu laika Mākslas un sabiedrisko lietu departamenta kontroversālā direktora Žaņa Unāma kaŗa gadu atmiņas Karogs vējā u.c.

No 1963. līdz 1965.g. Rīgā izdeva Šekspīra darbus 6 sējumos (ar Kārļa Egles kommentāriem) - gan pirmspadomju, gan padomju laika tulkojumos. Tagad Amerikas kukurūzas pavalstī LG sākusi pārpublicēt šos darbus 10 sējumos. Pērngad laists klajā 1. sējums ar komēdijām "Sapnis vasaras naktī" (tulk. Valija Brutāne) un "Divi veronieši" (tulk. Ēriks Ādamsons), un visu 154 sonetu krājumu, kuŗa latviskotāji minēti vienkopus grāmatas sākumā. Tādēļ, diemžēl, neuzzinām, kuŗi tulkotāji (Rūdolfs Egle, Fricis Ādamovičs, Vizma Belševica, Bruno Saulītis, Skaidrīte Kaldupe un vēl citi) atdzejojuši kuŗus sonetus. Pēc 1. sējuma - tas, starp citu, veltīts Maijai Silmalei - titullapas angļu valodā, šeit vajadzētu būt uzņemtām arī Šekspīra poēmām ("Venera un Adoniss", "Apkaunotā Lukrēcija"), bet tās, jācer, saņemsim nākotnē. Tekstam pievienotas daudzas atzīmējami labas kvalitātes illustrācijas (trīs no tām krāsās), kuŗām gan, kā lasām izdevēja piezīmē, nav tieša sakara ar pašu Šekspīra darbu. Tās radušās "viduslaikos no 14. līdz 17. gadu simtam" un "raksturo viduslaiku mistiku, sociālo dzīvi un toreizējo kultūru". Tā nu dižā angļa komēdijas un soneti iespiesti starp cisternām, sirēnām, zīmogiem, kaŗa kalpiem, bēriniekiem, kailām taisnības nesējām, dragūniem, piešiem, nastu zirgiem, cerberiem un velniem. Vēsturnieku un citu gudru vīru uzskatā viduslaiki Rietumeiropā gan sākušies pēc Romas imperijas sabrukšanas 5,gadsimtā, bet beigušies līdz ar renesanses jaunā humānisma uzplaukšanu protestantu reformācijas kustību, Amerikas atklāšanu u.c. vēsturiskām norisēm.

Par kuriozitāti jāuzskata Eduarda Dobeļa priekšvārdi "Šekspīrs latviešu pagalmos", kur skarbos un emociju izpausmē bieži ne visai pārdomātos vārdos tiek, tā sakot, "nostrādāts pa tīro" kultūras pašreizējais stāvoklis visā pasaulē ("mūsu kultūras pati fundamentālā izteiksme, proza, lielā pasaules daļā nokļuvusi represijā, un tā turpina izplatīties"), bet it sevišķi latviešu rakstniecībā - gan dzimtenē, kur "padomju ļaudis" garīgā izsalkumā tverot "pēc katras druskas no rietumu galda", gan trimdā, kur proza viļņojot "kā nezāles aizlaistā un nekoptā druvā". Tagadējo latviešu "raibo muguru kultūru" Rietumu civīlizācija nepavisam neatzīstot, un pēdējos 25 gados mūsu daiļrakstniecība neesot spējusi dot nevienu darbu, kas "mums pavērtu durvis uz pasaulēs sabiedrību, kaut dzīvojam un maisāmies pa kājām tieši tanīs vietās, kur kaut kas notiek". Kur tad īsti meklējami cēloņi šādam kultūrālam analfabētismam, šādai atpalicībai? Atbildes uz visiem mokošajiem jautājumiem Dobelim ir skaidras, proti, 1) latviešu rakstniekiem nav "aizmugurē", ko "Amerikas skolās sauc par creative writing ", 2) latviešu starpā neesot pazīstams "šobrīd tāds termiņš kā literārs redaktors", 3) nekad nav plānoti rakstnieku semināri, "kas studētu, vai arī debatētu rakstīšanas techniku" un 4) latviešiem "tikpat kā nav arī grāmatu izdevēju, kas darbotos šī vārda īstajā nozīmē, jo apdrukātas malkas kaudzes vēl nevienu par izdevēju nepadara". Šādā drūmā noskaņā Dobelim dzimst svaigā doma, ka "varbūt Šekspīrs var ienest jaunu dzirksti latviešu krēslainajos kambaŗos", un viņš nolemj aicināt Stretfordas džentlmeni talkā pie latviešiem, "lai tos vēlreiz mēģinātu uzsvaidzināt". Šaubu nav, LG Šekspīrs uzsvaidzinās ne vienu vien trimdas latvieti tādā pat mērā kā Rīgas Šekspīrs vēl joprojām pacilā tautas brāļus dzimtenē. Protams, "klaidas" latviešu Šekspīra daiļrades cienītāju vairākums spēs veldzēties viņa šedevros bez tulkojumu palīdzības. Bet daiļdarbus jau netulko tikai tāpēc, lai svešvalodu nezinātājs iegūtu informāciju par citu zemju literātūru.

Jautājums ir, cik lasītāju gūs aistētisku uzsvaidzinājumu no 1. sējuma priekšvārdu "biografiskajām piezīmēm". Vai nebūtu daudz lietderīgāk bijis pārtulkot labā latviešu valodā kāda vispāratzīta šekspīrologa eseju vai informātīvu rakstu? Cita starpā, Dobelis izvirza raižu pilno tezi, ka latviešu trimdas spalvas darbiniekiem jāmācās teikumu uzbūve, stils, fābulas izveidošana un vispār "kā rakstīt, tas ir, kā pasniegt kādu ideju literārā formā". Pret to nebūtu ko iebilst. Taču arī pats ievada autors diezgan sāpīgi paklupis - ievadvārdi ar visām blakus novirzēm uzrakstīti bez gandrīz jebkādas latviešu literārās valodas izjūtas. Tos raksturo paviršība izteiksmē un savdabīgi neveiklas, dažkārt ne visai viegli izprotamas formas. Šim nenokārtotajam chaosam - kā teiktu Rainis, pretstatā ir kvalitātīvie Šekspīra sonetu un komēdiju latviskojumi - panākums, ko laika slota nenovāks. Angļu valodas nepratējiem dota iespēja pamieloties vienā no pasaules literātūras dārgumu krātuvēm. Turklāt, šādi tulkojumi ir nozīmīga kultūras mantojuma sastāvdaļa, kas savstarpēji bagātina literāri māksliniecisko attīstību, kuplina mūsu valodas pūru. Jācer arī, ka dažam labam rakstītājam tie palīdzēs bagātināt leksiku, veidot labāku literāru stilu. Šekspīra darbu 1. sējuma klajā laišana neapšaubāmi ir vesels notikums - pareizāk sakot, tā sākums - visas latviešu trimdas literātūras mērogā.

 

Rolfs Ekmanis