MERĶELIS NESNAUŽ KAPĀ

Garlībs Merķelis, Vanems Imanta. Senlatvju teika, Waverly: Latvju Grāmata, 1971, 66 lp, $6.80.

Pie svētās upes Daugavas
Tu tautu sargāt nāci,
Ar patiesības zobeniem
Tu skauģiem galvas šķēli.

Tā Auseklis apdzejoja Lēdurgā dzimušo Baltijas vācu apgaismotāju, filozofijas zinātņu doktoru Merķeli (Garlieb Merkel, 1769-1850), kas pats ne vārda nav lasījis latviski, bet savas mentālitātes un darbības dēļ mūsu kultūras vēsturē vienmēr pieskaitīts pie latviešu autoriem. Kamēr cara patvaldības un vācu muižniecības pārstāvji šo tautu tiesību aizstāvi un cīnītāju pret dzimtniecību dažkārt nicīgi saukājuši par "mazo latvieti" un "sabiedrības ienaidnieku", jaunlatvieši un jaunstrāvnieki uzskatīja viņu par savu priekšteci, savu guru. Viņa ievērojamākiem darbiem cenzori neļāva izplatīties latviešu vidū līdz pat 1905.g., un arī 1941.g. Merķeļa sacerējumi nokļuvuši Ostlandes aizliegto grāmatu sarakstā. Goda vietu autora latviešiem veltīto darbu starpā ieņem 1802.g. Leipcigā sarakstītā poētiskā teiksma Wannem Ymanta - Eine lettische Sage, kur vēstures fakti savīti ar fantazijas tēliem, kur latviešu pagātnes aina parādīta gaužām romantiskā gaismā ("vesela laimīga tauta nogūlās zālē uz draudzības dzīrēm") un pārideālizētie latviešu senatnes varoņi pretstatīti negantajiem krustnešiem - pekles izdzimumam, odžu dzimtai, dzelžainajiem ķēmiem, kas ar čūskas viltību "reizē lien un nāvē". Pēdējā nodaļā varmācīgi saplosītai, nonicinātai tautai tumšajā "dzīvo un vaimanājošo miroņu" pilnajā nāves ielejā Merķelis liek gaidīt glābiņu no Aleksandra I, kam tajā laikā labpatikās flirtēt ar franču apgaismes idejām. No šā tulkojuma gan grūti pateikt, ka "labais gars", uz kā "sajūsmas mirdzā" raugās pasaules "samanīgā acs" un kā priekšā cilvēce metas ceļos un dzied "pateicības himnu, kuŗā majestātiski viļņoja tālāk un tālāk", ir Krievijas cars, jo vārdi "Tev, Aleksandr!" izlaisti (skat. 59.lp.). Daudzi mūsu dzejdari, to starpā Pumpurs, Ruģēns, Caunītis, Adolfs Alunāns un Rainis, meklēja iedvesmu Merķeļa radītajā pirmā latviešu tautas cīnītāja literārā tēlā. "Atmodas laikmetā senie latvieši vispār gleznoti tais krāsās", rakstīja Teodors Zeiferts, "kādas viņiem piešķīris Merķelis".

Pārlieku iepriecē tas, ka vēl joprojām "Merķelis nesnauž kapā". Par to arī liecina LG greznais jaunizdevums, ko rotā 16 Vitauta Sīmaņa darinātas ekspresionistiskas illustrācijas, Saliedējot nacionālas iezīmes ar modernu stilu, pazīstamajam Čikagas gleznotājam izdevies radīt aistētiski baudāmu tā laikmeta elpas un noskaņas atveidojumu.

 

Rolfs Ekmanis