TRĪS PĀRSKATI

Latviešu mākslas veicinātāju 1968., 1969., 1970.gada darbības pārskati. Eksjē (Zviedrijā): Latviešu mākslas veicinātāju biedrība, Kopā 42 lp.

"Vai mums nav svarīgi, lai latviešu māksla neattālinās no mums un mēs no tās?" tā pirmās burtnīcas ievadā jautā Arnolds Kursis. Visa tā Zviedrijas latviešu mākslinieku darbība, kas dokumentēta pirmajās trīs burtnīcās, atspoguļo rosmi izstāžu rīkošanā un mūsu mākslinieku panākumus gan Zviedrijā, gan arī ārpus tās. LMV, tā šie rosīgie ļaudis sevi dēvē, gribētu redzēt latviešu mākslas žurnāla iznākšanu, vai mazākais - latviešu mākslas gada grāmatu.

Bet arī ar mazumiņu var iesākt: krāsainie vāki un krīta papīrs vien jau solis uz priekšu, un Laris Strunke, Leo Jānis Briedītis un Milda Liepiņa skatāmi krāsu reprodukcijās. Jauki. Ir arī raksti: Zaiga Blumberga konspektīvi saspiež 25 gadu simteņus 4½ lappusītēs, L. Dombrovska-Larsena min modernās mākslas muklājus apcerējumā "Vēres un izpausmes jaunajā mākslā", taču nevar izbēgt no truismiem un konvencijām un, cik redzams, pagājusi gaŗām "anti-mākslas" izvirdumiem un ir svēti noticējusi moderno amerikāņu (Nolanda, Stellas) propagandistiem. Interesants ir Ārija Vaško raksts par Jūliju Madernieku, un pavisam tīkams Benitas Veģes raksts "Madernieku Madernieks" sakarā ar mūsu zintnieka un rotnieka 100 gadu dzimšanas atceri (27.2.1870).

Nodaļa "Zviedrijas horizonts" sīki aprāda ko, kad un kur katrs mākslinieks veicis, un bez tam vēl atsevišķā rubrikā savirknēti ievērojamākie tēlotājas mākslas notikumi Zviedrijā. Tā 16 lappusēs, nelielā formātā, daudz paveikts: kādiem gan vajadzētu izskatīties līdzīga pasākuma izdevumiem ASV vai Kanadā, kur līdz šim vienīgais un plašākais dokumentācijas izdevums ir "bankas kalendārs"... Mūsu kultūras bazūnētājiem Amerikā derētu ieskatīties šajās trīs burtnīciņās, kas tiem pamācītu, kā tās lietas jādara.

 

T. Ķ.