GĒTES PIEZĪMES MŪSDIENU SKATĪJUMĀ
Return from Italy. Goethe's Notebook 1788. Introductory Poem, Notes, Commentary by Kurt Mueller-Vollmer. An English Translation by Ruth Ann Crowley. Designed and Printed Together with Twelve Original Screened Images and Seven Woodcuts by Guido Augusts. Los Altos, Calif.: Guido Press, 1970. Limited Edition of Forty Five Signed and Numbered Copies.
Šajā bibliografiskajā retumā pazīstamais ASV Rietumpiekrastes latviešu gleznotājs Gvīdo Augusts devis 12 serigrafus, 7 kokgriezumus, kā arī teksta montāžas - vārdus, frazes, nosaukumus, simbolus. Augstvērtīgais folio - pirmais Gētes 1788.g. rakstīto piezīmju izdevums angļu valodā - izraisījis apbrīnas pilnas atskaņas amerikāņu periodikā. Latviešu prese līdz šim to ignorējusi.
Neraugoties uz daudzajiem kollaborātoriem un dažādajiem elementiem, sējuma iespaidīgākais aspekts ir tā viengabalainība - tas nesastāv tikai no teksta, akadēmiskiem paskaidrojumiem un dekorātīvām illustrācijām - "ietērpa", ko var pēc patikas noģērbt; šis darbs ir aistētiska vienība, kuŗas elementi, reiz saliedēti, nav vairs dalāmi. Augusta grafika kopā ar dzejnieka un literātūrzinātnieka Vollmera kommentāriem un vārsmām nosprauž viscauri ieturētu vadlīniju. Kā vienību kommentātors redz arī Gētes piezīmes, kuŗas faktiski veido domu drumstalas, atskabargas, izkaisīti teikumi, atsevišķi vārdi un domas, dzejnieka impresijas negatavā stadijā. Lielais Veimāras vecmeistars šeit neparādās visā savā godībā, neļauj lasītājam ieskatīties savā darbā un dzīvē, pasniegdams tam noapaļotu iespaidu, iztulkotu un noslīpētu skatu uz dzīvi.
Gētes piezīmēs, kommentāros un Augusta mākslinieciskajos darinājumos viscaur tiek eksplodētas laika un vietas robežas; ienesumi nav nekādā veidā chronoloģiski, tie neseko arī tematiskam iedalījumam un nav šķiroti pēc svarīguma. Tā Vollmers savā dzejā nonāk "atpakaļ pie avotiem ar Pan-am'u un īrētu VW busu." Šo principu arī ieturējis Augusts. Šolaiku polītiskās (NATO, italiešu komūnisma paveids utt.) vai komerciālās temas (Kampāri un zelteris,. American Express) parādās viņa teksta montāžās blakus klasiskām temām. Netrūkst arī humora un asprātīgu kombināciju un kontrastu, refleksiju no mākslinieka personīgās dzīves. Burtu stils, kā jau savā kritikā atzīst Reinholds Grimms (Monatshefte), lieliski atveido oriģinālā manuskripta iespaidu. Arī pārējā grafika nav šaura, saistīta ar zināmiem periodiem. Gētes kaisījumus - "uzaicinājumu Eidosam", domātus "tālākai lietošanai" Vollmers un sevišķi Augusts pieņēmuši ar iejūtu un drosmīgu izdomu.
Ievada dzejolī Vollmers raksta, ka Gētes fragmentus var lietot kā grib, mozaīkām vai labirintiem. Augusta struktūras neuzbāzīgi bet identificējami atveido mākslinieka 1967. gada Italijas ceļojuma impresijas. Serigrafi ir baltā, melnā un zilā krāsā un, it kā putna skatījumā, rāda maigus pakalnus, ieliņas, namus, laukus, pilsētiņas, daudz koku, arī vulkānu. Bet tas viss liekas tuvāk labirintam nekā mozaīkai, jo iespaids ir dinamisks un liek meklēt kādu vitālu centru. Augusts ir pieņēmis Vollmera izaicinājumu, radīt viengabalainu darbu no šķietami neapvienojamiem materiāliem un tā atklāt slepenu sakarību un aistētiski apmierinošu vīziju. Mēs kā lasītāji un skatītāji esam klāt dinamiskās integrācijas procesā - liecinieki un dalībnieki - jo ne tikai Gētes teksts bet arī Gvīdo Augusta sniegums neļauj mums pasīvi "baudīt", bet ievelk aktīvā līdzdalībā, atklājot arvien jaunas sakarības starp saukļiem, tekstu un grafiku. Grimms savā kommentārā zīmīgi pasvītro Augusta lomu šajā sadarbībā: mākslinieks iespējis konkrēti parādīt, ka Vollmera izteiktais nodoms likt "zīmei, zīmējumam un apzīmētajam" savstarpēji bagātināties un apvienoties, ir patiesi sasniedzams.
Inta Ezergaile