KERAMIKAS ĀBECE

A. Žūriņa, Keramika, Rīgā: Zvaigzne, 1971, 32 lp.

Mūsdienu keramika (gr. keramos-podnieku māls) sniedzas no porcelāna, sanitārās installācijas, speciālu zinātnisku instrumentu, ķieģeļu un dakstiņu rūpniecības, terrakotu ieskaitot, līdz tīrai mākslas formai, eksperimentāliem plastisku risinājumu meklējumiem.

A. Žūriņas Keramika ir derīga ābece iesācējiem. Autore vispirms iepazīstina interesentus ar tādiem podniecībā un keramikā lietotiem materiāliem, kā īpaši sagatavotām masām ar laukšpata, kvarca smiltīm un citiem piejaukumiem. Tos apdedzinot ar augstāku vai zemāku temperātūru, var iegūt klinkera, akmensmasas, porcelāna un fajansa izstrādājumus. Īpaši ir uzsvērta rūpīga mālu sagatavošanas nepieciešamība. Apskatītas arī podnieku virpas un citi darba piederumi. Sevišķi sīki autore iztirzā virpošanas gaitu, sākot no uzmešanas līdz gatavam traukam, procesu illustrējot ar piemērotu fotografiju seriju. Tas pats darīts ar veltnētu priekšmetu izgatavošanu, atliešanu ģipša formās un žāvēšanas procedūru. Tomēr viskritiskākais posms keramikas veidošanā ir dedzināšana. Tiek izskaidrots, piem., biskvīta dedzinājums, dažādas glazūras un to sastāvi, glazēšanas veidi.

Kas attiecas uz rotāšanas problēmu, autore domā, ka keramikas izstrādājumu vērtību nosaka daudzi elementi, no kuriem svarīgākie ir priekšmeta siluets, tā forma un kolorīts. Autore apraksta metallu sāļu un oksidu pielietošanas lietderību, totālas un daļējas aplējuma technikas, arī t.s. angobas gleznojumu - brīvu vai kontrolētu; faktūru iespiešanu un plastiskus rotājumus.

Brošūra bagāta ar melnbaltām fotografijām. Daļa no tām gan varēja būt krāsās.

 

Laimonis Mieriņš