JAUNĀS GAITAS AUTORI

Dzejniece Irma Bērziņa stāsta par sevi:
 

Esmu dzimusi 1910. g. 7. aprīlī, Rīgā, uzaugusi un skolās mācījusies Ziemeļvidzemē – Rūjienā, manu vecāku dzimtajā pusē. Vienu gadu pēc Rūjienas valsts vidusskolas beigšanas 1931. g. rudenī sāku studēt tautsaimniecību Latvijas universitātē, ko beidzu 1938./39. mācību gadā.

Trimdā devos 1945. g. februāra vidū ar vienu no priekšpēdējiem kuģiem. Trimdas sākuma gadus vadīju Šlezvigas/Holšteinas un Lejassaksijas pavalstīs dažādās bēgļu nometnēs. Pirmajā nometņu gadā strādāju par skolotāju pamatskolā. Esmu precējusies ar mācītāju Ringoldu Bērziņu. Mani abi dēli, pirmais dzimis Latvijā, otrs – Vācijā, beiguši latviešu ģimnāziju Minsterē un studē Ķelnes universitātē.

Pamestību un izdzītību neesmu jutusi, jo visus šos gadus trimdā esmu darbojusies latviešu sabiedrībā – gan organizācijās, piem., latv. JKS/YMCA/YWCA, latviešu studentu apvienībā, korporāciju kopā u.c., gan strādājusi par audzinātāju bērnu vasaras kolonijās.

Piederu pie studenšu korporācijas Gaujmaliete, esmu latviešu preses biedrības un PEN kluba biedre.

Mana pirmā grāmata iznāca Rīgā 1944. g. rudenī Alfrēda Ūdra apgādā. Tā bija bērnu grāmata, sarakstīta saistītā valodā Grāmata par deviņiem rūķīšiem. Trimdā mani bērnu dzejoļi deklamēti bērnu sarīkojumos un iespiesti grāmatā Mūsu ceļš (Vaidavas apgādā Linkolnā, USA) un žurnālā Mazputniņš.

1965. g. iznāca mana pirmā dzejoļu grāmata Skrejceļā un 1968. g. otra – Nopietnības lauks. 1967. g. Jaunā Gaita iespieda manus vācu dzejnieku atdzejotos darbus kopā ar apceri par vācu laikmetīgo dzeju. Atsevišķi dzejoļi vācu valodā iespiesti Baltijas vāciešu gada grāmatā (Jahrbuch des baltischen Deutschtums) 1966. g., 1970. g., 1972. g. Nr. 13., 17. un 19. sējumos. Apcere par mani kā dzejnieci vācu valodā iespiesta baltiešu apvienības izdotajā biļetenā 1969. g. 3. nr. (Mitteilungen aus baltischem Leben).

Nākotnes ieceres: dzejoļu grāmata abās valodās – vācu un latviešu, bērnu grāmata vācu un latviešu valodā (pēdējā tikai tad, ja būs izdevējs).