DAŽOS VĀRDOS

Prof. E. Dunsdorfa rediģētā gadskārtējā rakstu krājuma Archīvs 12.sējums (Elwood: Latviešu apvienības Austrālijā zinātnes nozare, 1972, 296 lp. $5.70) dokumentē "pasaules brīvo latviešu" biedrošanos un sabiedrisko rosību. 22 autoru apstrādājumā vienkopus savāktas vairāk vai mazāk pilnīgas ziņas par centrālām organizācijām, biedrībām, klubiem, koriem, teātŗiem, akadēmiskām organizācijām, korporācijām, tautas deju kopām, gaidu un skautu kustību, kreditkooperatīviem etc. Zīmīgs ir JG Austrālijas redaktora Kārļa Ābeles atzinums rakstā par emigrantu sabiedriskās rosības atbalsīm literātūrā - kamēr no mūsu dienas preses augstspraiguma bagātajiem artiķeļiem ("kur vēl arvien spokojas nemirstīgais Pietuka Krustiņš") rodas visai rožains priekšstats, mūsu rakstnieki (kaut arī visumā konservātīvāki par saviem cittautiešu amata brāļiem) savos daiļdarbos ataino sabiedrisko dzīvi un tās vadītājus "daudz pelēcīgākā gaismā". Bagātīgs ir grāmatas illustrāciju pielikums: 19 portretu zīmējumi, Viktora Medņa gleznas "Intuicija" krāsaina ielīme, teicamas kvalitātes fotoattēli un diagrammas. Būtu labi, ja šim vienmēr interesantajam, derīgajam un šajos laikos neparasti lētajam (abonentiem $4.00) publicējumam rastos iespēja pievienot satura atstāstījumu labā angļu valodā.

15 g . vecais "Baltijas militārai un polītiskai vēsturei" veltītais žurnāls Strēlnieks, ko izdod Čikagas latviešu strēlnieku kopa, ir viens no tiem trimdas publicējumiem, kas cenšas teikt "tikai patiesību, bez jebkādas klanīšanās un lasītāju maldināšanas", turklāt drošā un nereti skarbā valodā. Tādēļ arī visas saturā bagātās nodaļas - no ievadrakstiem līdz lasītāju vēstulēm - var lasīt ar lielu sirdsdegsmi. Pēdējo divu kopsējumu (nr. 24-27; 28-33, 1971-72, 174 + 317 lp. $4.00 + 7.00) visplašākie raksti skaŗ Baltijas valstu bojā ejas iemeslus, 1916.g. marta kaujas pie Bauskas, cīņas pret Bermonta vienībām pie Daugavas tiltiem, pilsoņkaŗa dienas, dzīvi PSRS vergu nometnēs, kā arī atsevišķu vēsturisku personību darbību (Zigfrīda Meierovica, Andrieva Niedras, ģenerāļu Auzāna, Radziņa, Dambīša, Baloža). Izdarīgais un dinamiskais S. redaktors pulkvežleitnants Pēteris Dardzāns veltījis veselas 36 lp. LPSR Zinātņu akadēmijas publicētās Latviešu strēlnieku vēstures (1970) novērtēšanai. Raksturīgus un nozīmīgus faktus var atrast arī daudzos apjomā mazākos rakstos - par plkv. Fr. Brieža pēdējām dienām Maskavas Butirku cietumā, Troickas pulka atgriešanos no Sibirijas, somu un krievu kaŗu, Ļeņina 100 gadu jubileju, II Baltijas studiju apvienības konferenci 1970.g. Kalifornijā, lielkrievu agresīvā šovinisma un koloniālisma (nevis kaut kāda mītiska "starptautiskā komūnisma") izpausmēm mūsdienās u.c. Vairāki vērtīgi raksti pārspiesti no Stokholmas Brīvības, to skaitā 17 latviešu komūnistu vēstule. Īpašu interesi izraisa raksti par tiem nesenās vēstures notikumiem, kuŗi dažādu iemeslu dēļ neatkarības laikā bija tabu un kuŗus vēl tagad ne visai labprāt piemin trimdas "lielā prese"- 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka loma Petrogradā 1917. un 1918.g., maršala Pilsudska slavenā pateicība mūsu strēlniekiem par ģen. Denikina balto armiju sakāvi pie Orlas, Kromiem un Kurskas 1919.g. oktobrī (tikai tādēļ Polija, Somija un Baltijas valstis spējušas "iegūt un nostiprināt savu neatkarību"), Muntera sievas negātīvā ietekme Latvijas ārlietu ministrijā, Fr. Brieža pieminekļa neuzcelšanas īstie iemesli etc. Redaktoriem pienākas sevišķa pateicība par to Valmieras kājnieku pulka vēstures (1928) nodaļu pārpublicēšanu, kuŗu dēļ tūdaļ pēc 1934.g. 15.maija šo grāmatu pakļāva stingrai cenzūrai, jo tur atklājušies ne visai slavējami ģen. Baloža "veikumi" Cēsu kauju laikā. Pēdējam S. sējumam pievienots satura rādītājs līdz šim iznākušajām burtnīcām, kas gandrīz visas izpārdotas.

Jaunā audze (Waverly: Latvju Grāmata, 1971, 116 lp. $6.80) ir Eduarda Dobeļa sakārtotās un Vitauta Sīmaņa illustrētās serijas "Latviešu vēsture dzejā un gleznās" pēdējais sējums. No 60. gadu periodiskās preses un dzejoļu grāmatiņām šeit uzņemti 81 autora turpat 200 dzejoļi. Lai arī sakārtotājam daļēji izdevies iecerēto mērķi sasniegt, t.i., dot zināmu priekšstatu par dzimtenes un trimdas "jauno latviešu domām un sirdīm", maksimāli plašas un labas dzejas pārstāvības nodrošināšanai vienā grāmatā jāpieiet ar daudz kvalificētāku mērauklu. Šīs antoloģijas (tāpat kā iepriekšējo piecu) komplektēšanā, šķiet, valdījusi diezgan liela neskaidrība, par ko liecina arī kaujinieciskie, katēgorisku apgalvojumu piesātinātie pēcvārdi "Latviešu vēstures īsais kurss". Tos daudz derīgāk būtu bijis aizstāt ar bibliografisku informāciju par dzejoļu sarakstīšanas laiku un avotiem, bez kuŗiem literātūrpētnieciskā darbā uz šādu publicējumu nav iespējams atsaukties. Nopietnus iebildumus izraisa kaut arī nelielie, tomēr patvarīgie "uzlabošanas" darbi - vietām pārveidoti dzejoļu teksti, virsraksti un vienā gadījumā pat dzejdaŗa uzvārds. Dažkārt mēdz teikt, ka jaunības noslēpums esot palikt līdz mūža galam par jaunu dzejnieku. Krājumā pārstāvēto autoru jaunība tomēr nepavisam nepārliecina - krietna daļa dzimuši 20.gadu otrā pusē un 30.gadu sākumā, vairākiem jau pusgadsimts aiz muguras, bet viens jaunās audzes autors šogad svinēs 65. dzimšanas dienu. Daudz labu vārdu turpretī jāsaka par gleznotāju un illustrātoru Sīmani, kas jau pirms kādiem 10 gadiem pārliecinoši pieteicis savu vārdu mūsu grāmatniecības ģrafikā, īpaši ar savu spēju mērķtiecīgi pielietot visu vīzuālās informācijas veidu izteiksmes līdzekļus. Daudzos grāmatu plauktos šis sējums atradīsies tieši Sīmāņa formā savdabīgo 26 attēlu dēļ, kur radoši un organiski apvienota technikas daudzveidība ar fotomateriālu apstrādes metožu variācijām.

Aleksandrs Platbārzdis ir kļuvis starptautiski pazīstams profesionālo numizmatu aprindās. Jau daudzus gadus viņš strādā kā speciālists Zviedrijas karaliskajā monētu kabinetā un kopš 1969.g. ir Stokholmas karaliskās daiļliterātūras vēstures un pētniecības akadēmijas korespondējošais loceklis. Savā jaunajā darbā, Latvijas nauda (Stokholmā: Daugava, 1971, 190 lp. $15.00), ar vairāk nekā 100 dabiska lieluma attēliem un rūpīgiem paskaidrojumiem autors dokumentē visus tos maksāšanas līdzekļus, kādi bijuši apgrozībā Latvijā kopš 1918.g. 18.novembŗa līdz 1941.g. 25.martam, kad padomju vara pasludināja Latvijas naudu par nederīgu - emisijas rubļu un kapeikas (1919-1922) un latus un santīmus, pilsētu parādu zīmes, okupācijas varu un kaŗaspēka vienību izlaidumus, kā arī privātās "naudas zīmes". Piedevām dotas saistošas nodaļas par viltojumiem, ūdenszīmēm, Latvijas maksāšanas līdzekļu iznīcināšanu, naudu kā objektu numizmatiem un rotas lietu gatavošanai. Lai vērtīgais zinātniskais teksts neizceltos ar faktu sausumu, autors veiksmīgi iestarpinājis daudzu jocīgu atgadījumu un "naudas anekdotu" atstāstus. Par šo Normunda Hartmaņa skaisti noformēto Daugavas apgāda kapitāldarbu pateicīgi būs ne tikai Latvijas emisiju kollekcionāri, bet arī visi tie, kam tuva mūsu valsts tapšana un neatkarības laiks.

Ar Vaidavas apgāda Linkolnā gādību mūsu rokās nokļuvis Ernesta Arņa-Runča (1888-1957) grāmatas Latvju tautas polītiskā atmoda (1971, 238 lp. $4.50) 2. izdevums ar četrām plaši aptveŗošām esejām par latviešu polītiskās atmodas pirmajiem rakstniekiem - Miķeli Valteru, Jāni Akurāteru, Ernestu Rolavu un Apsesdēlu, kas visi piederēja radikālajai latviešu sociāldemokratu savienībai un palīdzēja dot nacionālo spārnojumu 1905.g. revolūcijai. Kā priekšvārdos paskaidro O. Akmentiņš, pirmo reizi šī grāmata iznāca 1934.g. Rīgā (J. Rozes apgādā), kad "autoritārais režīms nomainīja parlamentāro" un tāpēc "neatrada tādu atbalsi, kādu tā būtu pelnījusi". Rakstnieks un brīvības cīnītājs Arnis pavada Krievijas cietumos un katorgā no 1906. līdz 1917.g. un otrreiz no 1941.g. līdz savai nāvei.

Baltijas institūta nopietni zinātniskās gadagrāmatas Acta Baltica (Königstein: Institutum Balticum, 1972, 250 lp. 19.80) II. laidiena ievadrakstā lietuvietis Petrs Karvelis atgādina t.s. Rietumu pasaulei tās morālisko pienākumu pret Maskavas kundzībā nonākušajām valstīm un tautām. Demografiskus jautājumus Baltijas valstīs uzmanības centrā izvirza Tönu Parmings, Arnolds Purre, Benedikts Mačuika un AB redaktors Andrivs Namsons, īpaši koncentrējoties uz 1970.g. PSRS tautas skaitīšanas izvērtēšanu. Šim tematam pieslēdzas visā pasaulē ievērību ieguvušās 17 latviešu komūnistu vēstules tulkojums vācu valodā. Savā otrā rakstā Dr. Namsons aplūko latviešu kolonistu kultūras dzīvi un saimniecisko stāvokli Krievijā 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā. Divi fundamentāli raksti veltīti etnoloģijai: Gustava Renka (Ränk) -par senigauņu ciemu un Hermaņa Ratfeldera 67 lp. gaŗais pētījums par latviešu tradiciju un valodas atspoguļojumu tautasdziesmās. Sējumu nobeidz trīs recenzijas, to starpā G. Neja (Ney) pozitīvā atsauksme par jau minētā ievērojamā igauņu etnologa G. Renka grāmatu Die älteren baltischen Herrenhöfe in Estland: Eine bauhistorische Studie (Uppsala, 1971). Gaidot nākamos sējumus, gribas cerēt, ka lielāka vērība tiks veltīta techniska rakstura kļūdu un nepilnību novēršanai, galvenokārt avotu norādēs, transliterācijā un īpašvārdu rakstībā. Šādi šķietami sīkumi lasītājos dažkārt var radīt aizspriedumus.

 

R. E.